Zaļā karotīte - ziņashttp://karotite.lv/karotites-zinasZaļās karotītes ziņaslvPilnveidos Zaļās karotītes kritērijushttp://karotite.lv/jaunumi/pilnveidos-zalas-karotites-kriterijus Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija (LPUF), kas turpmāk rūpēsies par Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmu - Zaļo karotīti, izstrādās paaugstinātas kvalitātes kritērijus vēl plašākam produktu klāstam, lai piesaistītu jaunus uzņēmumus un iepazīstinātu pircējus ar augstas kvalitātes Latvijā ražotiem produktiem. Tāpat LPUF strādās pie tā, lai kvalitātes prasības būtu prioritāras valsts iepirkumos, tādējādi zināmā mērā aizsargājot vietējos ražotājus un patērētājus. Šobrīd Nacionālā pārtikas kvalitātes shēma Zaļā karotīte aptver 50 ražotājus un 158 produktus. LR zemkopības ministre Laimdota Straujuma: "Neraugoties uz to, ka esam Eiropas vienotajā tirgū, kur pastāv brīva tirdzniecība un konkurence, arī valstij ir jādomā par to, kā atbalstīt vietējos ražotājus un veicināt pārtikas nozares izaugsmi. Pilnveidojot Zaļās karotītes kvalitātes shēmu un kritērijus, mēs iegūsim būtiskus priekšnoteikumus, lai turpmāk varētu dot priekšroku kvalitatīviem pārtikas produkcijas ražotājiem un veicināt to produktu noietu tirgū. Turklāt drīzumā mēs plānojam izstrādāt rekomendācijas arī šīs kvalitātes shēmas izmantošanai iepirkuma procedūrās." Pēc licencēšanas līguma noslēgšanas ar LR Zemkopības ministriju, LPUF rūpēsies par Zaļās karotītes popularizēšanu, lems par šīs preču zīmes lietošanas tiesību piešķiršanu un sublicences līgumu slēgšanu ar ražotājiem. LPUF padomes priekšsēdētāja Ināra Šure: "Mēs jau esam uzsākuši darbu pie jaunu kvalitātes kritēriju izstrādes, lai arī citi uzņēmumi, kas ražo kvalitatīvus produktus, varētu iestāties Nacionālajā pārtikas kvalitātes shēmā. Piemēram, tādiem Latvijā atzītiem un iecienītiem ražotājiem kā Laima vai Pūre Chocolate nav iespējas iegūt Zaļo karotīti, jo galveno izejvielu - kakao pupiņas - neaudzē Latvijā. Tādēļ mēs tuvāko mēnešu laikā plānojam izstrādāt Bordo karotītes kritērijus, ko piešķirt uzņēmumiem, kuri atbilst noteiktiem paaugstinātas kvalitātes kritērijiem un Latvijā veic pilnu pārstrādes procesu. Tas dotu daudz lielākas iespējas panākt, ka kvalitātes prasības tiek nostiprinātas likumdošanā, kas aizsargātu vietējos ražotājus, dotu kvalitātes apstiprinājumu pircējiem un veicinātu kvalitatīvas vietējās produkcijas patēriņu." Plānots, ka Bordo karotīti varētu ieviest no 2014. gada. No tā brīža darbosies gan Zaļā karotīte, kas nozīmēs, ka ražošana notiek Latvijā un vismaz 75% no izejvielām ir vietējās izcelsmes, gan Bordo karotīte, kas nozīmēs - paaugstināti kvalitātes kritēriji un pilns pārstrādes process veikts Latvijā. LPUF veic arī pārrunas ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, lai Karotītes integrētu ar preču zīmi Rīgas Marka, kas palīdzētu uzņēmumiem produkcijas eksportā uz ārvalstīm. Plānots, ka uzņēmumi, kas būs saņēmuši Karotītes zīmes, ar atvieglojumiem varēs saņemt preču zīmi Rīgas Marka, jo būs izpildījuši jau noteiktās kvalitātes prasības. Jauna Nacionālās kvalitātes shēmas kārtība nosaka, ka ikvienam uzņēmumam, kas vēlas tajā iestāties, ir jāsaņem Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) sertifikāts, pēc kura uzrādīšanas LPUF tiek slēgts sublicences līgums par tiesībām marķēt produkciju ar preču zīmi Kvalitatīvs produkts. PVD produkcijas atbilstību Karotītes prasībām vērtēs atsevišķās pārbaudēs, kas paredzētas tikai attiecīgā produkta sertifikācijai. PVD neņems maksu par konsultācijām un sertifikātu izsniegšanu, bet citas ar Zaļās karotītes saņemšanu saistītās izmaksas samazināsies. "Uzņēmējiem Zaļās karotītes saņemšana tagad ir vienkāršāka un lētāka - konsultācijas par pakalpojumu pieejamas jebkurā PVD pārvaldē, arī iesniegumu uzņēmējs var iesniegt jebkurā PVD pārvaldē visā Latvijā. Pārbaudes uzņēmumā veic kvalificēti PVD inspektori, bet izmaksas par dokumentu pieņemšanu, izvērtēšanu, pārbaužu veikšanu un rezultātu analīzi uzņēmējam samazināsies," uzsver PVD ģenerāldirektors Māris Balodis. Tue, 21 May 2013 14:50:36 EESTAtbalsts dalībai NPKShttp://karotite.lv/jaunumi/atbalsts-dalibai-npks Vēlamies arī atgādināt, ka ikviens uzņēmums var pretendēt uz finansiālu atbalstu Nacionālajā pārtikas kvalitātes shēmā. Šī atbalsta mērķis ir veicināt kvalitatīvu pārtikas produktu ražošanu, pirmapstrādi un pārstrādi, nodrošinot produkta nonākšanu mazumtirdzniecībā. Atbalstu nepiešķir, ja: 1. pretendentam norādītajā laikposmā ir anulēts atbilstoši normatīvajiem aktiem par pārtikas kvalitātes shēmām, to ieviešanas, darbības, uzraudzības un kontroles kārtību piešķirtais sertifikātsl 2. ieņēmumi gada laikā par pārdoto produkciju, īstenojot pārtikas kvalitātes shēmu, nepārsniedz atbalsta summu. Ar atbalsta iegūšanas noteikumiem varat iepazīties šeit http://www.likumi.lv/doc.php?id=244949. Tue, 21 May 2013 14:54:47 EESTProduktu priekšrocības publiskajos iepirkumoshttp://karotite.lv/jaunumi/produktu-prieksrocibas-publiskajos-iepirkumos Sadarbojoties ar Zemkopības ministrijai un Iepirkumu uzraudzības birojam, ir izstrādāti Ieteikumi pārtikas produktu un ēdināšanas pakalpojumu iepirkumu veicējiem, kuros, tostarp ir iekļauts arī priekšlikums iepirkuma dokumentos ietvert paaugstinātas prasības attiecībā uz pārtikas produktu kvalitātes līmeni (Zaļā karotīte), paredzot, ka papildu vērtēšanas kritēriju punkti tiks piešķirti produktiem, kuru kvalitātes prasības atbilst normatīvajiem aktiem par nacionālo pārtikas kvalitātes (Zaļā karotīte) vai bioloģiskās lauksaimniecības shēmu. Šie ieteikumi ir nosūtīti visām pašvaldībām, kuras tos var izmantot savu pārtikas publisko iepirkumu organizēšanā. Papildus Latvijas lauku konsultāciju un izglītības centra novadu konsultanti strādā ar vietējām pašvaldībām, lai veicinātu šo ieteikumu ieviešanu praksē. Vienlaikus Zemkopības ministrija un Latvijas pārtikas ražotāju sekmīgi realizētās iniciatīvas rezultātā 13.03.2012. MK noteikumos Nr. 172 unquot;Noteikumi par uztura normām izglītības iestāžu izglītojamiem, sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju klientiem un ārstniecības iestāžu pacientiemunquot; ir iekļauta prasība pēc augstas kvalitātes produktu piegādēm. Tajos ir noteikts, ka pārtikas iepirkumos konkrētu sabiedrības grupu (skolnieku, slimnieku u.c.) uzturā prioritāri ir jāizvēlas tādi pārtikas produkti, kuriem izvirzītās kvalitātes prasības atbilst normatīvajiem aktiem par nacionālo pārtikas kvalitātes (Zaļā karotīte) vai bioloģiskās lauksaimniecības shēmu. Tue, 21 May 2013 14:56:39 EESTZaļās karotītes seminārshttp://karotite.lv/jaunumi/zalas-karotites-seminars Šā gada 11. decembrī notika seminārs, kurā Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas jeb Zaļās karotītes dalībnieki tika iepazīstināti ar kvalitātes shēmām ES dalībvalstīs, izmaiņām kvalitātes shēmas administrēšanas kārtībā, kā arī par jaunajām kvalitātes prasībām un izmaiņām Ministru kabineta noteikumos Nr.663 "Prasības pārtikas kvalitātes shēmām, to ieviešanas, darbības, uzraudzības un kontroles kārtība". Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija klātesošos informēja par realizētajām mārketinga aktivitātēm 2013. gadā, savukārt Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) pārstāvis pastāstīja par veiktajām pārbaudēm un PVD paveikto, lai ievērojami samazinātu audita izmaksas. Dalībnieki arī ieguva informāciju par valsts subsīdiju atbalstu operatoriem 2014. gadā. Thu, 12 Dec 2013 12:12:52 EETZaļās karotītes dalībniekiem priekšrocības iepirkumoshttp://karotite.lv/jaunumi/zalas-karotites-dalibniekiem-prieksrocibas-iepirkumos Praksē ir sākusi darboties sistēma, kas paredz, ka valsts un pašvaldību iepirkumos kā viens no kritērijiem, kas dod papildu priekšrocības, ir dalība Nacionālajā pārtikas kvalitāte shēmā. Proti, pārtikas ražotājiem un viņu piedāvātajiem produktiem ir lielākas iespējas uzvarēt iepirkumos, ja viņi ir Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas jeb Zaļās karotītes dalībnieki. "Šobrīd valsts un pašvaldību iestādes sāk izsludināt jaunus konkursus par pārtikas iegādi, kur viens no vērtēšanas kritērijiem ir dalība pārtikas kvalitāte shēmā. Līdz ar to mēs izjūtam pastiprinātu interesi no pārtikas ražotājiem par iespēju iegūt Zaļo karotīti. Zvana arī esošie dalībnieki, kuriem jau nepieciešams iepirkumu komisijai iesniegt dokumentus, kas apliecina, ka viņi ir pārtikas kvalitātes shēmas dalībnieki," saka Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure. Šobrīd Zaļā karotīte ir piešķirta aptuveni 150 dažādiem pārtikas produktiem, taču šis skaits varētu pieaugt, ja ražotāji redzēs, ka Zaļā karotīte dod reālu labumu - priekšrocības iepirkumos. Zaļā karotīte ir vienīgā pārtikas produktu kvalitātes zīme Latvijā, kuras kvalitātes kritēriji ir ietverti arī valsts un pašvaldību iepirkumos. "Šis ir ļoti liels ieguvums vietējiem uzņēmējiem, jo Zaļās karotītes kvalitātes kritēriju iekļaušana iepirkumu kritērijos faktiski ir vienīgā legālā iespēja, kā Latvijas valstij aizsargāt un palīdzēt vietējiem ražotājiem cīņā ar lētāku importa produkciju. Turklāt šādā veidā tiek veicināta arī kvalitatīvu produktu lietošana uzturā," atzīst I.Šure. Lai varētu palīdzēt vietējiem uzņēmumiem, Zemkopības ministrija sadarbībā ar Iepirkumu uzraudzības biroju ir izstrādājusi Ieteikumus pārtikas produktu un ēdināšanas pakalpojumu iepirkumu veicējiem, kuros cita starpā ir iekļauts arī priekšlikums iepirkuma dokumentos ietvert paaugstinātas prasības attiecībā uz pārtikas produktu kvalitātes līmeni, paredzot, ka papildu vērtēšanas kritēriju punktus piešķirs produktiem, kuru kvalitātes prasības atbilst normatīvajiem aktiem par nacionālo pārtikas kvalitātes shēmu (Zaļā karotīte) vai bioloģiskās lauksaimniecības shēmu. Tāpat arī MK noteikumos Nr.172 unquot;Noteikumi par uztura normām izglītības iestāžu izglītojamiem, sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju klientiem un ārstniecības iestāžu pacientiemunquot; ir iekļauta prasība pēc augstas kvalitātes produktu piegādēm. Šajos noteikumos ir noteikts, ka pārtikas iepirkumos konkrētu sabiedrības grupu (skolnieku, slimnieku u.c.) uzturā prioritāri ir jāizvēlas tādi pārtikas produkti, kuriem izvirzītās kvalitātes prasības atbilst normatīvajiem aktiem par nacionālo pārtikas kvalitātes shēmu (Zaļā karotīte) vai bioloģisko lauksaimniecības shēmu. Jāatzīmē, ka LPUF sadarbībā ar Zemkopības ministriju un nozares speciālistiem ir izstrādājusi arī kritērijus Bordo karotītei, lai vēl vairāk veicinātu vietējo uzņēmumu konkurētspēju. Bordo karotīti varēs iegūt uzņēmumi, kuru produkta pilns ražošanas cikls tiek veikts Latvijā un produkts atbilst paaugstinātas kvalitātes standartiem. Arī šīs kvalitātes zīmes kritērijus ir plānots iestrādāt iepirkumu kritērijos. Mērķis ir ieviest šo kvalitātes zīmi jau 2014. gada beigās. Wed, 26 Feb 2014 13:44:15 EETVeicinās kvalitatīvas vietējās izcelsmes pārtikas pieejamībuhttp://karotite.lv/jaunumi/veicinas-kvalitativas-vietejas-izcelsmes-partikas-pieejamibu Otrdien, 12. augustā, valdība atbalstīja Zemkopības ministrijas sagatavoto noteikumu projektu, kas nosaka precizētas un jaunas prasības pārtikas kvalitātes shēmām. Jaunajā noteikumu projektā ir izstrādātas jaunas prasības Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas produktiem. Nacionālajā pārtikas kvalitātes shēmā turpmāk tiks iekļauti arī produkti, kas atbilst paaugstinātas kvalitātes prasībām un kuru pilns pārstrādes cikls notiek Latvijā. Patērētāji tos varēs atpazīt pēc bordo krāsas norādes "Kvalitatīvs produkts". Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas prasības precizētas, pamatojoties uz Valdības rīcības plānā un Nacionālā attīstības plānā 2014.-2020. gadam noteiktiem prioritāšu pasākumiem ar mērķi veicināt kvalitatīvas vietējās izcelsmes pārtikas pieejamību vietējā tirgū un atbalstīt pārtikas kvalitātes shēmu produktu ražotājus, kā arī veicināt vietējo preču un pakalpojumu iepirkuma īpatsvara palielināšanu publiskajos iepirkumos. Tāpat noteikumu projektā izstrādātas prasības jaunām produktu grupām - dzeramajam un avota ūdenim, minerālūdenim, sulu dzērieniem, kā arī konditorejas izstrādājumiem. Kā līdz šim būs iespēja Latvijas uzņēmējiem ražot un patērētājiem saņemt paaugstinātas kvalitātes produktus, kuros pārsniegts vispārīgais komerciālo preču standarts un vismaz 75 % no ražošanā izmantotajām izejvielām ir iegūtas vienā valstī - Latvijā. Patērētāji šādu produktu var viegli atpazīt pēc zaļās krāsas norādes "Kvalitatīvs produkts", tautā sauktas par "Zaļo karotīti". Tā kā Latvijas klimatisko apstākļu dēļ izejvielu piegādātājiem ir sezonāla rakstura darbība un ražotājiem visa gada garumā nav pieejamas visa veida Latvijā ražotas izejvielas, piemēram, kakao, ražotājiem būs iespēja ražot paaugstinātas kvalitātes produktus, kuros pārsniegts vispārīgais komerciālu preču standarts un kuru pilns pārstrādes cikls notiek Latvijā. Šos produktus varēs atpazīt pēc bordo krāsas norādes "Kvalitatīvs produkts", kuras apakšmalā kā uzraksts izvietota produkta ražošanas valsts vai reģiona norāde "Ražots Latvijā". Tas apliecinās, ka produkta pilns pārstrādes cikls notiek attiecīgajā valstī. Medu un biškopības produktus, svaigus dārzeņus, kartupeļus, augļus un ogas, svaigu gaļu, svaigas zivis un svaigas olas marķēs tikai ar zaļo norādi, ja tie pilnībā būs iegūti vienā Eiropas Savienības dalībvalstī vai reģionā, kas shēmas norādē minēta kā izcelsmes valsts vai reģions. Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas prasības ir izstrādātas sekojošām produktu grupām: - pienam un piena produktiem, liellopu gaļai, cūkgaļai, kazu, aitu un trušu gaļai un tās produktiem; - medum un biškopības produktiem; - graudaugiem un to produktiem, eļļas augiem un to produktiem; - dārzeņiem, kartupeļiem, sēnēm un to produktiem; - augļiem, ogām un to pārstrādes produktiem; - olām, putnu gaļai un tās produktiem; - zivīm un zivju produktiem; - saliktiem produktiem un uztura bagātinātājiem; - dzeramajam ūdenim, avota ūdenim, minerālūdenim un sulu dzērieniem; - konditorejas izstrādājumiem. Lai veicinātu kvalitātes politikas attīstību Latvijā, tostarp atbalsta pasākumu plānošanu, nepieciešams iegūt datus par pārtikas kvalitātes shēmās saražoto produktu skaitu un apjomu, tāpēc ražotājiem reizi gadā būs jāsniedz šī informācija. Noteikumu projekts stāsies spēkā pēc tā publicēšanas oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" mājaslapā www.vestnesis.lv. Plašāka informācija par Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu "Prasības pārtikas kvalitātes shēmām, to ieviešanas, darbības, uzraudzības un kontroles kārtība" pieejama MK mājaslapā: saite. Tue, 12 Aug 2014 15:31:54 EESTIzstrādāta instrukcija, kas nosaka zaļā publiskā iepirkuma pamatprincipus pārtikas produktu piegāžu un ēdināšanas pakalpojumu iepirkumiemhttp://karotite.lv/jaunumi/izstradata-instrukcija-kas-nosaka-zala-publiska-iepirkuma-pamatprincipus-partikas-produktu-piegazu-un-edinasanas-pakalpojumu-iepirkumiem Valdība ir pieņēmusi instrukciju zaļā publiskā iepirkuma kritēriju piemērošanai valsts tiešās pārvaldes iestāžu veiktajiem pārtikas produktu piegāžu un ēdināšanas pakalpojumu iepirkumiem. Šāda instrukcija tapusi, lai mazinātu Krievijas embargo pārtikas precēm ietekmi uz vietējiem ražotājiem. Instrukcija nosaka zaļā publiskā iepirkuma pamatprincipus pārtikas produktu piegāžu un ēdināšanas pakalpojumu iepirkumiem. Instrukcijā norādīts, kādas prasības konkrētajai preču grupai un pakalpojumam ir atbilstošas zaļā iepirkuma principiem un Publisko iepirkumu likumam, sniegti kritēriji saimnieciski izdevīgākā piedāvājuma noteikšanai un norādīts, kādi dokumenti ir izmantojami kā pierādījums izvirzīto prasību pārbaudei. Instrukcija ir saistoša valsts tiešās pārvaldes iestādēm, bet pašvaldības un citi pasūtītāji varēs to piemērot brīvprātīgi. Papildu informācija: http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40333378unamp;mode=mkunamp;date=2014-09-09 Tue, 09 Sep 2014 16:50:15 EESTPārtikas produktu kvalitātes klasteris saņem papildu finansējumu 300 000 eiro apmērāhttp://karotite.lv/jaunumi/klasteris Pateicoties Latvijas Pārtikas uzņēmuma federācijas iniciatīvai, valdība šodien nolēma piešķirt papildu virssaistību finansējumu ar pārtikas rūpniecības nozari saistītajam klasterim 300 000 eiro apmērā. Šodien valdībā pieņemtie grozījumi noteikumos par darbības programmas unquot;Uzņēmējdarbība un inovācijasunquot; papildinājuma aktivitāti unquot;Klasteru programmaunquot; paredz samazināt aktivitātei kopējo Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumu uz 4 607 022 eiro. Savukārt papildus tiek piešķirts valsts budžeta virssaistību finansējums viena miljona eiro apmērā. Tāpat grozījumi noteikumos paredz, ka klasteru projektu īstenošanas termiņš tiek pagarināts līdz 2015.gada 31.decembrim. Ņemot vērā, ka tiek pagarināts projekta īstenošanas termiņš, līdz ar to tiek pagarināts arī noslēguma pārskata iesniegšanas termiņš līdz 2016.gada 15.janvārim. Klasteru programmā palielināts arī maksimālais unquot;de minimisunquot; atbalsts vienam klastera sadarbības partneriem no 14 229 eiro uz 25 000 eiro. Savukārt papildu virssaistību finansējums tiek piešķirts ar pārtikas rūpniecības nozari saistītajam klasterim 300 000 eiro apmērā, savukārt pārējiem klasteriem 100 000 eiro apmērā. Programmā tiek arī paaugstināta finansējuma proporcija no 50% uz 70%, ko finansējuma saņēmējs maksimāli var izmantot klasteru darbības nodrošināšanai un stingri nosakot, ka ne mazāk kā 30% no finansējuma saņēmējam piešķirtā fonda līdzfinansējuma izmanto tieši komersantu sadarbības projektu veidošanai un īstenošanai. Tue, 27 Jan 2015 16:44:10 EETStrauji palielinās Karotīšu skaitshttp://karotite.lv/jaunumi/strauji-palielinas-karotisu-skaits Strauji palielinās uzņēmumu interese par Zaļo un Bordo karotīti, jo uzņēmēji sākuši novērtēt šo karotīšu sniegtās priekšrocības valsts un pašvaldību iepirkumos. Gada laikā par aptuveni 25% palielinājies Zaļo karotīšu un par 64% Bordo karotīšu produktu skaits. Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas, kurā ietilpst Zaļā un Bordo karotīte, attīstības dinamika rāda, ka 2015. gada marta beigās Latvijā bija 66 pārtikas produktu ražotāji, kas saņēmuši Zaļo karotīti kopumā 216 dažādiem produktiem. Savukārt Bordo karotīti ieguvuši 11 pārtikas uzņēmumi 79 produktiem. "Domāju, ka uzņēmēji ir novērtējuši Karotīšu sniegtās priekšrocības iepirkumos. Interese ir ļoti liela, un šobrīd vēl vairāki uzņēmumi gaida savu kārtu, lai saņemtu kādu no karotītēm. Ieguvēji no šīs pieaugošās aktivitātes būs visi - gan uzņēmēji, gan patērētāji, kuri uzturā varēs lietot kvalitatīvu Latvijā ražotu pārtiku," atzīst LPUF vadītāja Ināra Šure. 2013. gadā bija 42, 2014. gadā - 53, bet 2015. gada aprīlī jau 66 uzņēmumi, kas ieguvuši Zaļo karotīti. Attiecīgi 2013. gadā bija 140, 2014. gadā 165 un 2015. gada aprīlī 216 Zaļās karotītes produkti. Bordo karotīti, kas tika ieviesta pirms gada, 2014. gadā saņēma 5 uzņēmumi un 29 produkti, bet 2015. gada aprīlī bija jau 11 uzņēmumi un 79 produkti. Mon, 11 May 2015 10:42:10 EESTKampaņā Turies pie karotītēm! mudinās izvēlēties pārbaudītas vērtības http://karotite.lv/jaunumi/kampana-turies-pie-karotitem-mudinas-izveleties-parbauditas-vertibas Zaļā karotīte ir atpazīstamākā no pārtikas produktu kvalitātes zīmēm Latvijā, un arī tās jaunāko māsu - Bordo karotīti - atpazīst gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju, liecina Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) aptauja Pārtikas kvalitātes zīmes Latvijā, kas veikta, gatavojoties kampaņai - Turies pie karotītēm! Ar šo kampaņu LPUF aicina iedzīvotājus izvēlēties kvalitatīvu, Latvijā ražotu produkciju, kas marķēta ar Zaļās un Bordo karotītes kvalitātes zīmēm, kā arī pievērst uzmanību informācijai, kas norādīta uz produktu etiķetēm. Aptauja liecina, ka pārtikas izvēlē galvenais kritērijs iedzīvotājiem joprojām ir cena (79%), taču 71% aptaujāto uzsvēruši arī kvalitātes nozīmi. Kā sava veida iepirkšanās ceļvedis pārtikas iegādē iedzīvotājiem kalpo kvalitātes zīmes uz iepakojuma - 74% aptaujāto tām pievērš uzmanību, sevišķi, ja tiek lemts par kāda jauna produkta iegādi. Šis ir ļoti būtisks rādītājs, tādēļ rodas jautājums, vai mēs tiešām zinām, ko katra kvalitātes zīme nozīmē un kurām uzticēties? Kā izrādās, tad lielai daļai pircēju par tām ir ļoti vispārīgas zināšanas. "Varam secināt, ka produktus ar kvalitātes zīmēm iedzīvotāji novērtē un izvēlas biežāk, un prieks, ka Zaļā un Bordo karotīte iedzīvotāju vērtējumā ir divas no trim uzticamākajām un zināmākajām pārtikas kvalitātes zīmēm. Kopumā Latvijā uz produktu iepakojumiem ir dažādas kvalitātes zīmes, par kuru nozīmi var tikai nojaust, bet īpašs spēks un vērtība ir Karotītēm, kurām ir piešķirts nacionālās kvalitātes zīmes statuss. Arī tīri cilvēcīgi karotīte ir spēcīgs simbols, kas mūs pavada kopš bērnības," uzsver LPUF padomes priekšsēdētāja Ināra Šure. Kampaņas video varat apskatīties, noklikšķinot uz zemāk esošā reklāmas banera. Produktu sastāvā visvairāk uzmanības pircēji pievērš olbaltumvielām un ogļhidrātiem (85%), sintētiskajām krāsvielām (62%) un ģenētiski modificētu organismu klātbūtnei (46%). Taču lielākajai daļai iedzīvotāju ir zināmas šaubas par informāciju, kas norādīta uz pārtikas produktu etiķetēm, piemēram, par produkta sastāvu vai dabiskumu. Tikai 5% aptaujāto pilnībā uzticas uz etiķetes norādītājai informācijai, drīzāk uzticas - 64%, bet drīzāk neuzticas - 22%. "Zaļās un Bordo karotītes kvalitātes zīmes atbild uz svarīgākajām no pircēju šaubām - ar karotītēm marķētie produkti ir ražoti tepat Latvijā, tie nesatur ģenētiski modificētus organismus un sintētiskās krāsvielas, un to kvalitāte tiek regulāri uzraudzīta, lai atbilstu visaugstākajiem standartiem. Zaļās un Bordo karotītes produktiem nepiešķir uz mūžu - atbilstība paaugstinātas kvalitātes kritērijiem ir jāapliecina regulāri, lai kvalitātes zīmi nezaudētu," skaidro I. Šure. Latvijā ražoto produktu kvalitātei un drošumam uzticas vairāk nekā puse iedzīvotāju (56%), un vietējā izcelsme un augstā kvalitāte ir galvenās īpašības, kuras patērētāji saista ar Zaļās un Bordo karotītes produktiem. Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs: "Zaļās un Bordo karotītes mērķis ir atbalstīt mūsu ražotājus un veicināt kvalitatīvas, no Latvijā audzētām izejvielām, kā arī vietējās izcelsmes pārtikas pieejamību tirgū visplašākajam pircēju lokam, labāku tās atpazīstamību. Arvien vairāk mūsu valsts iedzīvotāju izvēlas ikdienas uzturā lietot pārtikas preces, kas ir ražotas Latvijā. Zaļās un Bordo karotīšu simboli uz pārtikas produkta iepakojuma tieši to apliecina. Aicinu Latvijas pārtikas ražošanas uzņēmumus aktīvāk iesaistīties nacionālajās pārtikas kvalitātes shēmās Zaļā un Bordo karotīte, kas dod ieguvumus gan patērētājiem, gan ražotājiem: pircēji labāk var atpazīt Latvijā ražoto preci un attiecīgi biežāk to izvēlēties lietošanai ikdienas uzturā." I.Šure atzīst - viņu pārsteidza aptaujas dati, ka patriotiskākie pārtikas iegādē ir iedzīvotāji ar viszemāko ienākumu līmeni (līdz 300 eiro), jo tieši šajā grupā visvairāk aptaujāto novērtē produkta izcelsmes valsti - 20%. Aptaujas dati arī ieskicē tendenci - jo cilvēks kļūst vecāks, jo lielāku vērību pievērš pārtikas produktu sastāvam un kvalitātei. Aptauja unquot;Pārtikas kvalitātes zīmes Latvijāunquot; veikta sadarbībā ar Snapshots. Mon, 08 Jun 2015 22:55:43 EESTLAD izsludina pieteikšanos atbalstam "Zaļās" un "Bordo" karotītes īpašniekiemhttp://karotite.lv/jaunumi/lad-izsludina-pieteiksanos-atbalstam-zalas-un-bordo-karotites-ipasniekiem Rīga, LETA. Lauku atbalsta dienests (LAD) izsludinājis pieteikšanos atbalstam pārtikas ražotājiem, kuru produkcija akreditēta dalībai nacionālajā pārtikas kvalitātes shēmā jeb unquot;Zaļajāunquot; un unquot;Bordounquot; karotītē, liecina LAD paziņojums. Atbalsts paredzēts par laiku no 2014.gada 1.septembra līdz 2015.gada 31.augustam par pārdoto produkciju, kam jāpārsniedz atbalsta summa. unquot;Zaļās karotītesunquot; shēmā 140 eiro atbalsts pienākas izejvielu ražotājam, kas produktus piegādā pārstrādes uzņēmumam, 430 eiro atbalsts - primāro produktu, tostarp biškopības produktu, ražotājam, kas mazumtirdzniecībā vai gala patērētājam realizē fasētus un marķētus produktus. Atbalsts 1000 eiro apjomā pienākas produktu ražotājam, kas Pārtikas un veterinārajā dienestā reģistrējis ražošanu mājas apstākļos, vai primāro biškopības produktu ražotājam, kuram ir vismaz 150 bišu saimju. Savukārt 1420 eiro atbalsts pienākas PVD reģistrētam uzņēmumam (izņemot biškopības uzņēmumu), kas veic produktu apstrādi vai pārstrādi, bet 2135 eiro apmērā - PVD atzītam uzņēmumam, kas veic produktu apstrādi vai pārstrādi. unquot;Bordo karotītesunquot; shēmā atbalsts 500 eiro apmērā pienākas viena sertificēta produkta ražotājam, bet 700 eiro apmērā - divu sertificētu produktu ražotājam. Ja pretendents ražo vairāk nekā divus sertificētus produktus, par katru nākamo sertificēto produktu atbalsta summu palielina par 200 eiro, bet ne vairāk kā līdz 1900 eiro vienam pretendentam. Lai saņemtu atbalstu, pretendentam laika posmā no 1.oktobra līdz 1.novembrim LAD jāiesniedz iesniegums, ieņēmumu apliecinošu dokumentu kopijas vai to kopsavilkums, uzskaites veidlapa par saņemto unquot;de minimisunquot; atbalstu. Fri, 02 Oct 2015 12:24:29 EESTPaplašināts pārtikas kvalitātes shēmās iekļaujamo produktu klāstshttp://karotite.lv/jaunumi/paplasinats-partikas-kvalitates-shemas-ieklaujamo-produktu-klasts Lai iespējami vairāk Latvijas ražotāju varētu piedalīties pārtikas kvalitātes shēmās, dodot iespēju patērētājiem saņemt kvalitatīvu vietējo produkciju, valdība otrdien, 20. oktobrī, grozīja pārtikas kvalitātes shēmu prasības. Turpmāk pārtikas kvalitātes shēmās būs iekļauti arī svaigi un mizoti kartupeļi un citi dārzeņi, skābēti un sālīti dārzeņi, kafija, tēja un manna. Daži kvalitātes prasību rādītāji ir precizēti, piemēram, pienam - sasalšanas punkts, gaļai - tauku un saistaudu saturs, paaugstinātas kvalitātes prasības eļļas augu produktiem, bet papildinātas prasības - primāro produktu ražotājiem. Divas būtiskas lietas, kas attiecas uz Karotītēm: 1) Ēdināšanas uzņēmumos ēdienkartē varēs likt Karotītes norādi, norādot, uz kuriem produktiem tā konrēti attiecas (1.4 punkts). 2) Svaigu gaļu turpmāk varēs marķēt arī ar Bordo karotīti. Noteikumi unquot;Grozījumi Ministru kabineta 2014.gada 12.augusta noteikumos Nr.461 unquot;Prasības pārtikas kvalitātes shēmām, to ieviešanas, darbības, uzraudzības un kontroles kārtībaunquot;unquot; stāsies spēkā pēc to apstiprināšanas valdībā un publicēšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Tue, 20 Oct 2015 14:51:56 EESTPie PF Ķekava uzstāda Zaļās karotītes zīmihttp://karotite.lv/jaunumi/pie-pf-kekava-uzstada-zalas-karotites-zimi AS "Putnu fabrika Ķekava" kļuvis par pirmo putnu gaļas ražotāju Latvijā, kura svaigās vistas gaļas Latvijas izcelsmi un paaugstināto kvalitāti apliecina ne vien "Zaļās karotītes" norāde uz produkcijas, bet arī uzņēmuma ražotnes. "Latvijas iedzīvotājiem aizvien būtiskāk ir skaidri zināt, ko viņi pērk. Tādēļ mēs vēlamies, lai nacionālā kvalitātes zīme "Zaļā karotīte" uz PF "Ķekava" svaigās vistas gaļas un mūsu pašu izveidotā norāde "100% Latvijā audzēts dzīvnieks" ikvienam Latvijas iedzīvotājam kalpotu par orentieri un viestu pārliecību, ka viņš iegādājas pilnībā drošu augstākās kvalitātes vistas gaļu, kas ražota tikai no Latvijā audzētām vistām. Pašlaik strādājam pie tā, lai jau tuvākajā nākotnē paplašinātu to PF "Ķekava" produktu kategoriju skaitu, kuru kvalitāti apliecina "Zaļās karotītes" zīme. Mūsu mērķis, investējot ražošanas modernizācijā, produktu sastāva pilnveidošanā un orientējoties uz dabīgām sastāvdaļām, ir nodrošināt iedzīvotākiem visaugstākās kvalitātes vietējo vistas gaļu Latvijā," saka Andrius Pranckevičius, AS "Putnu fabrika Ķekava" valdes priekšsēdētājs. Savukārt zemkopības ministrs Jānis Dūklavs uzsvēra: "Latvijā arvien vairāk patērētāju vēlas savā ikdienas uzturā lietot paaugstinātas kvalitātes pārtikas produktus, kas ir ražoti Latvijā no Latvijā iegūtām izejvielām. "Zaļā karotīte" zīmes mērķis ir veicināt kvalitatīvu lauksaimniecības un pārtikas produktu ražošanu un sniegt patērētājiem garantijas par saražotā produkta kvalitāti. Pieprasījums pēc "Zaļās karotītes" produktiem Latvijā gadu no gada aug - līdz šim brīdim "Zaļās karotītes" zīme piešķirta jau aptuveni 80 Latvijas pārtikas ražotāju 276 produktiem. "Zaļās karotītes" zīme uz produkta ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā iedzīvotājiem atpazīst vietējo ražojumu. Šis brīdis ir zīmīgs ar to, ka PF "Ķekava" ir pirmais putnu gaļas ražotājs, kura svaigajai vistas gaļai ir piešķirta "Zaļās karotītes" zīme. Novēlu PF "Ķekava" sekmīgu darbību un ceru, ka "Zaļš karotītes" iegūšana vistas gaļas produkcijai palīdzēs noturēt labās pozīcijas tirgū, vēl vairāk - stiprināt tās un paplašināt patērētājiem piedāvātās produkcijas sortimentu." Wed, 28 Oct 2015 10:09:46 EETPlāno ieviest karotīti arī sabiedriskās ēdināšanas sektorāhttp://karotite.lv/jaunumi/plano-ieviest-karotiti-ari-sabiedriskas-edinasanas-sektora Turpinot Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas attīstību, kurā ietilpst Zaļā un Bordo karotīte, Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija (LPUF) ir uzsākusi darbu pie līdzīgas kvalitātes zīmes ieviešanas sabiedriskās ēdināšanas sektorā. "Pārņemot Zaļās karotītes attīstības funkciju, mēs esam atgriezuši tai dzīvību, jo, lai arī vēsturiski tā ir viena no zināmākajām kvalitātes zīmēm, vairākus gadus tās darbība bija faktiski apstājusies. Taču mēs nedomājam apstāties un jau esam uzsākuši darbu pie līdzīgas kvalitātes zīmes izstrādes sabiedriskās ēdināšanas sektorā, par ko lielu interesi izrādījuši šī sektora pārstāvji," atzīst LPUF padomes priekšsēdētāja Ināra Šure. Kā atzina Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas izpilddirektore Santa Graikste, tad ideja ieviest šādu kvalitātes zīmi arī HoReCa segmentā ir apsveicama un asociācija ir gatava sēsties pie kopējā sarunu galda, lai diskutētu un vienotos par kritērijiem, kādi būtu piemērojami šim segmentam. Plānots, ka kritērijus varētu izstrādāt 2016. gada laikā, lai kvalitātes zīmi HoReCa segmentā ieviestu 2017. gadā. Novērtējot Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas attīstību, LR Zemkopības ministrija ar LPUF noslēgusi arī jaunu licences līgumu par Zaļās karotītes tālāku attīstību. "Pēdējos gados ir ieguldīts liels darbs, lai sakārtotu un attīstītu Nacionālo pārtikas kvalitātes shēmu un ar to saistīto likumdošanu, jo šī ir lieliska iespēja, kā mums atbalstīt un veiksmīgāk pozicionēt savu ražotāju produktus. Proti, uzņēmumu produkcijai, kas saņēmusi Zaļo karotīti, ir priekšrocības valsts un pašvaldības iepirkumos. Ir ļoti svarīgi, lai darbs pie tā neapstātos un kvalitātes shēmai tiktu piesaistīts arvien vairāk jaunu uzņēmumu un produktu," saka LR zemkopības ministrs Jānis Dūklavs. Wed, 02 Mar 2016 14:47:30 EETKonkurss par pārtikas preču piegādihttp://karotite.lv/jaunumi/konkurss-par-partikas-precu-piegadi Valsts reģionālā attīstības aģentūra (VRAA), kuras pārziņā ir elektronisko iepirkumu sistēmā (EIS), ir izsludinājusi atklātu konkursu "Par pārtikas preču piegādi Elektronisko iepirkumu sistēmas dalībniekiem" (http://www.vraa.gov.lv/lv/about/iepirkumi/article.php?id=43123). Aicinām lauksaimniecības un pārtikas nozares uzņēmējus piedalīties šajā konkursā, iesniedzot savu piedāvājumu par interesējošo iepirkuma priekšmeta preču grupu vai grupām, tās daļu, sadaļu vai atsevišķu pozīciju. Piedāvājuma iesniegšana notiek EIS e-konkursu apakšsistēmā (https://www.eis.gov.lv/EKEIS/Supplier/Procurement/8301) Konkursa procedūrā tiks atlasīti uzņēmumi un to ražotās preces, kas tiks iekļautas pārtikas preču katalogā. Šo pārtikas preču katalogu izmantos valsts pārvaldes vai pašvaldību iestādes, pašvaldības, citas atvasinātas publiskas personas, kuras iepērkot pārtikas preces, veiks pasūtījumu caur EIS sistēmu, izvēloties konkrēto pārtikas preci un tās piegādātāju. Piegādātājam būs jāveic preču piegāde (pēc pirkuma pieprasījuma un pasūtījuma saskaņošanas). Minimālais piegādes apjoms būs prece 40 EUR vērtībā bez PVN. Pretendents ir tiesīgs iesniegt piedāvājumu arī atsevišķiem reģioniem - Kurzemes, Latgales, Vidzemes, Zemgales un Rīgas (ja piedāvājumu iesniedz reģionā "Rīga", piedāvājums automātiski uzskatāms par iesniegtu visos reģionos). Piedāvājumu iesniegšanas termiņš ir līdz 2016.gada 20.jūnija plkst. 10:00. Iepirkuma priekšmets ir sadalīts 7 daļās (preču grupās): 1. grupa - "Pārtika dāvanām, sanāksmēm, prezentāciju rīkošanai, viesu uzņemšanai"; 2. grupa - "Dzērieni un to piedevas"; 3. grupa - "Saldumi"; 4. grupa - "Preces ēdināšanai"; 5. grupa - "Produkti ar īpašiem marķējumiem - Bio, Bezglutēna, "Zaļā karotīte", "Bordo karotīte""; 6. grupa - "Pārtikas grozi semināriem un kafijas pauzēm"; 7. grupa - "Vienreiz lietojamie trauki un galda piederumi semināriem". Wed, 25 May 2016 12:24:06 EESTPrecizē nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas prasībashttp://karotite.lv/jaunumi/precize-nacionalas-partikas-kvalitates-shemas-prasibas Otrdien, 5. jūlijā, valdība atbalstīja Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotos grozījumus noteikumos, kas nosaka prasības pārtikas kvalitātes shēmām, to ieviešanas, darbības, uzraudzības un kontroles kārtību. Izmaiņas noteikumos sagatavotas, lai precizētu nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas prasības un izstrādātu prasības jauniem produktu veidiem. Ievērojot Nacionālā attīstības plāna 2014.-2020. gadam rīcības virziena pasākumus, kas paredz pārtikas kvalitātes shēmu produktu ražotāju atbalstīšanu, kā arī vietējo preču un pakalpojumu iepirkuma īpatsvara palielināšanu publiskajos iepirkumos, izmaiņas nosacījumos precizē nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas prasības un paredz prasības jaunam produktu veidam - gaļas konserviem. Tāpat noteikumos precizēti kvalitātes prasību rādītāji iesalam, kas dažādām alus šķirnēm ir atšķirīgi, alum un iesala dzērienam, eļļas augu produktiem, paaugstinātas kvalitātes prasības attiecinot gan uz rapšu eļļu, gan arī uz citu augu eļļām. Izmaiņas noteikumos paredz iespēju marķēt ar zaļās krāsas norādi liemeņus, ja kautuve veic liemeņu klasifikāciju, kā arī, ja kautuve piemēro atkāpi attiecībā uz liemeņu klasifikāciju. Liemeņus marķē ar zaļās krāsas norādi tad, ja visi ražošanas procesi veikti vienā valstī vai reģionā un bordo krāsas norādi, ja dzīvnieks ir audzēts citā Eiropas Savienības dalībvalstī, bet kaušanas un sadales posmi veikti, piemēram, Latvijā. Noteikumos precizētas putnu turēšanas prasības, pieļaujot turēšanu sprostā putniem, ja to olas marķē ar uzturvērtības vai veselīguma norādēm, piemēram, "satur selēnu", "Omega-3 taukskābju avots" vai "selēns palīdz uzturēt matu un nagu veselību". Tāpat noteikumi papildināti ar prasību, ka kartupeļu cietes ražošanā kā kvalitatīvu izejvielu var izmantot arī kartupeļus, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par bioloģisko lauksaimniecību ir pārejas periodā ražoti produkti, ko apliecina izziņa vai sertifikāts. Izmaiņas nosacījumos stāsies spēkā pēc to publicēšanas oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" interneta vietnē www.vestnesis.lv. Plašāka informācija par grozījumiem Ministru kabineta (MK) 2014. gada 12. augusta noteikumos Nr. 461 "Prasības pārtikas kvalitātes shēmām, to ieviešanas, darbības, uzraudzības un kontroles kārtība" pieejama MK interneta vietnē. Tue, 05 Jul 2016 14:10:05 EESTSeminārs “Nacionālā pārtikas kvalitātes shēma un Zaļie iepirkumi valsts un pašvaldību iestādēs”http://karotite.lv/jaunumi/seminars-nacionala-partikas-kvalitates-shema-un-zalie-iepirkumi-valsts-un-pasvaldibu-iestades Publiskajā telpā plaši izskanēja informācija par dažādām Veselības ministrijas iniciatīvām, kas skāra Latvijas pārtikas ražotājus un to iespējas startēt valsts un pašvaldību iepirkumos. Kā zināms, vairākās no tām 2016. gada sākumā stājās spēkā, kas radīja sašutumu Latvijas pārtikas ražotāju un tos pārstāvošu organizāciju vidū. Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijai, sadarbojoties ar Zemkopības ministriju, ir izdevies šos nelabvēlīgos Veselības ministrijas izstrādātos noteikumus atcelt vai mainīt. Taču vēl joprojām ir saglabājušās vairākas neskaidrības, kas rada pārpratumus gan uzņēmēju, gan valsts un pašvaldību iestāžu vidū, kuras izsludina iepirkumus. Lai precizētu radušās neskaidrības, 2016. gada 8. septembrī plkst. 11:00, izstādes Riga Food ietvaros, tiek organizēts seminārs un tikšanās ar pārstāvjiem no Zemkopības ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Iepirkuma uzraudzības biroja, lai diskutētu par pārtikas produktu iepirkumiem valsts un pašvaldību iestādēs. Seminārā Jums būs iespēja ne vien dzirdēt atbildīgo iestāžu skaidrojumus, bet arī uzdot savus interesējošos jautājumus. Seminārā gaidām arī valsts un pašvaldību pārstāvjus un iepircējus, lai kopā ar uzņēmējiem rastu labākos risinājumus, kā palielināt vietējo pārtikas produktu apjomu valsts un pašvaldību iepirkumos, tādējādi atbalstot Latvijas ekonomiku. Aicinām pieteikt savu dalību seminārā līdz š.g. 31. augustam, sūtot kontaktinformāciju, vārdu un uzvārdu, pārstāvētā uzņēmuma vai pašvaldības nosaukumu uz e-pastu ilze.zuimaca@lpuf.lv vai zvanot pa tālr. 67808968. Piesakoties līdz iepriekš minētajam datumam, dalība seminārā un ieeja izstādē "Riga Food" ir bez maksas. Semināra programma atrodama šeit. Fri, 12 Aug 2016 15:20:51 EESTDiskutē pa Zaļo iepirkumuhttp://karotite.lv/jaunumi/diskute-pa-zalo-iepirkumu 8. septembrī norisinājās seminārs, kurā vienkopus pulcējās vairāk kā 100 dalībnieki - uzņēmēji, valsts un pašvaldību iestāžu pārstāvji, lai diskutētu par Zaļo iepirkumu valsts un pašvaldību iestādēs. Klātesošie uzklausīja gan speciālistu sniegto informāciju par pašreizējo situāciju un plānotajiem uzlabojumiem iepirkumu jomā, gan arī izteica savu viedokli un novērtējumu. unquot;Prieks, ka uz šo pasākumu ieradās tik daudz interesentu, kas norāda, ka šī tēma tik tiešām ir aktuāla. Kā atklāja seminārs, tad vēl ir daudz kā darāma, lai Zaļais iepirkumus funkcionētu perfekti, un ir nepieciešama visu pušu iesaiste - valsts, pašvaldību un ražotāju, lai vietējiem pārtikas ražotājiem būtu iespējas konkurēt ar letāko ārvalstu produkciju,unquot; atzīst Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure. Thu, 15 Sep 2016 16:53:23 EESTSākas kampaņa “Karotīte vieno! Izvēlies vietējos produktus!”http://karotite.lv/jaunumi/sakas-kampana-karotite-vieno-izvelies-vietejos-produktus Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas veiktā aptauja Baltijas valstīs liecina, ka aptuveni 60% lietuviešu un igauņu nav regulāri patērētāji Latvijā ražotiem pārtikas produktiem, kas nozīmē, ka Latvijas produkti šo valstu iedzīvotāju iepirkuma grozos nokļūst ļoti reti. Situācija, kad katra valsts dažādos veidos cenšas veicināt savu vietējo ražojumu patēriņu un lojalitāti vietējiem produktiem, arī Latvijā sākas kampaņa "Karotīte vieno! Izvēlies vietējos produktus!", kas aicina Latvijas iedzīvotājus dot priekšroku kvalitatīviem Latvijā ražotiem pārtikas produktiem, kas marķēti ar Zaļo vai Bordo karotīti. Veiktās aptaujas, kuras mērķis bija noskaidrot kaimiņvalstu un Latvijas iedzīvotāju attieksmi pret Latvijas pārtikas produktiem, dati liecina, ka īpaši ar patriotismu pret savas valsts ražojumiem izceļas igauņi. Pat situācijā, kad produkti būs dārgāki, 60% igauņu izvēlēsies vietējos, nevis Latvijas vai kādas citas valsts produktus. Latvijas iedzīvotāju gadījumā cenas starpība tikai dažu centu robežās liktu tiem izvēlēties importa produkciju. Tikai ap 45% šādos gadījumos nešaubīgi izvēlotos Latvijas produktus arī augstākas cenas gadījumā. Cena būtiskākā ir 45 - 54 gadus veciem cilvēkiem un cilvēkiem ar 500 - 700 eiro lieliem ienākumiem. Savukārt vietējos produktus regulāri vairāk pērk vidējās paaudzes un vecāka gadu gājuma cilvēki. Tas gan neattiecas uz konditorejas izstrādājumiem, alkoholu un bezalkoholiskajiem dzērieniem, kas nav pirmās nepieciešamības preces. "Aptaujas rezultāti apliecina, ka neviens cits bez mums pašiem vietējos pārtikas ražotājus šajā sarežģītajā situācijā neatbalstīs un ir svarīgi vietējo patēriņu pārdalīt pa labu kvalitatīviem Latvijas pārtikas produktiem. Mums ir jāseko mūsu kaimiņu igauņu piemēram, kuri par spīti tam, ka vietējais produkts ir nedaudz dārgāks, tik un tā izvēlēsies to, pamatojot ar faktu, ka tādā veidā tiek atbalstīta vietējā ekonomika un ir kvalitatīvs un ražots no vietējām izejvielām," atzīst Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure. Visvairāk kaimiņvalstu pircēji iecienījuši Latvijas piena produktus - tos regulāri iegādājas 25% igauņu un 17% lietuviešu. Otra Igaunijas patērētāju biežāk pirktā produktu kategorija ir konditoreja (14%), bet lietuviešu - zivju produkti (9%). Gaļas produktus un augļus, kuru izcelsmes valsts ir Latvija, regulāri pērk 5% igauņu patērētāju un 2% pircēju Lietuvā. "Igaunijā tikai ap 40% vietējo iedzīvotāju reizi mēnesī nopērk kādu Latvijas produktu, nedaudz labāks šis rādītājs ir Lietuvā, kuri nav tik izteikti patriotiski kā mūsu ziemeļu kaimiņi. Tajā pašā laikā mēs regulāri pērkam leišu piena produktus, poļu gaļas izstrādājumus un dārzeņus," saka LPUF vadītāja I.Šure. Lai atbalstītu vietējos ražotājus un aicinātu iedzīvotājus pirkt vietējos produktus, LPUF ar Zemkopības ministrijas atbalstu rīko kampaņu, kuras idejai ir atsaukušās arī populārākās pārtikas tirdzniecības ķēdes "Maxima", "Rimi’, "Elvi" un "Top", kas savos veikalos izvietos informatīvus materiālus ar aicinājumu pirkt kvalitatīvus vietējos pārtikas produktus, marķētus ar Zaļo vai Bordo karotīti. Kampaņa, kuras ietvaros būs gan TV un radio reklāmas, gan vides reklāma un reklāma veikalu tīklos, ilgs līdz 31. oktobrim. "Mūsu mērķis ir panākt, lai mūsu iedzīvotāji priekšroku dotu kvalitatīviem vietējiem pārtikas produktiem, kā arī veikalu plauktos arvien lielāks īpatsvars būtu kvalitatīvi Latvijā ražoti produkti. Lielisks piemērs ir Igaunija, kur veikalu plauktos ap 95% ir vietējais piens, kamēr Latvijā tikai ap 70%. To var panākt, ja būsim vienoti - gan pircēji, gan ražotāji, gan tirgotāji. Tieši tādēļ arī esam sākuši aktīvas sarunas ar tirgotājiem, kuri ir izrādījuši sapratni, un ceram, ka drīzumā no vārdiem pāriesim arī pie darbiem," saka zemkopības ministrs Jānis Dūklavs. Šobrīd Zaļā karotīte ir piešķirta 105 uzņēmumu 374 produktam, bet Bordo karotīte - 36 uzņēmumu 209 produktiem. Zaļā karotīte tiek piešķirta produktiem, kuri tiek ražoti Latvijā no vietējām izejvielām un atbilst paaugstinātām kvalitātes prasībām. Savukārt Bordo karotīti piešķir produktiem, kuru pilns ražošanas cikls tiek veikts Latvijā, produkts atbilst paaugstinātas kvalitātes prasībām, bet ražošanai nepieciešamās izejvielas var nebūt vietējās. Aptauja no 22. augusta līdz 30. augustam visās trīs Baltijas valstīs veikta sadarbībā ar Snapshots. Kopumā aptaujāti 2156 respondenti vecumā no 18 gadiem. Mon, 10 Oct 2016 09:49:08 EESTIeteikumi pārtikas produktu iepirkumu veicējiem par zaļo publisko kritēriju piemērošanuhttp://karotite.lv/jaunumi/ieteikumi-partikas-produktu-iepirkumu-veicejiem-par-zalo-publisko-kriteriju-piemerosanu Zemkopības ministrija (ZM) ir sagatavojusi ieteikumus iepirkumu veicējiem zaļo publisko iepirkumu (ZPI) jeb vides kritēriju piemērošanai pārtikas produktu piegādes un ēdināšanas pakalpojumu iepirkumos, lai sekmētu kvalitatīvu un bioloģisku lauksaimniecības un pārtikas produktu īpatsvara pieaugumu zaļajos publiskajos iepirkumos. Ieteikumi ir sagatavoti sadarbībā ar Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) speciālistiem, lai atvieglotu MK 28.10.2014 noteikumu Nr.673 par zaļajiem (vides) kritērijiem pārtikas produktu piegādes un ēdināšanas pakalpojumu iepirkumos piemērošanu. ZPI paredz to, ka iepirkumā obligāti jāizvēlas pārtikas produkti, kas nesatur ģenētiski modificētos organismus, nesastāv no tiem un nav ražoti no tiem, kā arī papildus jāizvēlas vēl vismaz divas no vairākām ZPI prasībām, piemēram, izvēlēties bioloģiskos produktus, nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas vai tās produktu kvalitātes rādītājiem, lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas prasībām atbilstošus produktus u.c. Šie ieteikumi īpaši noderīgi būs valsts un pašvaldību iestādēm, jo tie sniedz praktiskus padomus par to, kā pārliecināties par produktu atbilstību ZPI kritērijiem - piemēram, kādam jābūt produkta marķējumam, izsniegtam sertifikātam vai apliecinājumam, kā arī ieteikumos sniegtas norādes uz kompetentajām institūcijām, kas izsniedz iepriekš minētos dokumentus, piemēri attiecībā uz videi draudzīgas produktu piegādes kā kritērija izmantošanu un formulas kritērija nozīmīguma noteikšanai u.c. Tāpat šos ieteikumus var izmantot arī citi pasūtītāji, kuri vēlas integrēt ZPI (vides) kritērijus pārtikas produktu piegādes un ēdināšanas pakalpojumu jomas iepirkumus. Sīkāk ar ieteikumiem varat iepazīties šeit. Thu, 17 Nov 2016 11:39:25 EETSākas kampaņa Neēd otru latvieti, ēd Latvijā ražotus augstas kvalitātes produktus!http://karotite.lv/jaunumi/sakas-kampana-need-otru-latvieti-ed-latvija-razotus-augstas-kvalitates-produktus Tuvojoties valsts svētkiem, Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija (LPUF) sadarbībā ar Zemkopības ministriju, kā arī populārākajiem pārtikas veikalu tīkliem Rimi, Maxima un Top organizē reklāmas kampaņu, lai veicinātu kvalitatīvu vietējo pārtikas produktu patēriņu ikdienas uzturā. Šogad kampaņas moto ir Neēd otru latvieti, ēd Latvijā ražotus augstas kvalitātes produktus!, kam pamatā ir visiem zināmā paruna, ka latvietis latvietim ir gardākais kumoss. Kampaņa ar veselīgu pašironiju apspēlēs šo parunu un aicinās iedzīvotājus "neēst", "negrauzt" un "neskaust" citam citu, un labāk negatīvo enerģiju vērst pozitīvā virzienā - patērējot kvalitatīvus vietējos pārtikas produktus, kas marķēti ar Zaļo un Bordo karotīti. Jau vairākus gadus gan LPUF, gan citas organizācijas runā par to, cik svarīgi ir ikdienā uzturā lietot kvalitatīvus vietējos pārtikas produktus, cik būtiski ir būt lokālpatriotiem, jo tas veicina vietējās ekonomikas attīstību, kas ir īpaši svarīgi pašreizējos konkurences apstākļos. "Tuvojoties patriotiskajam novembra mēnesim, kā arī valsts simtgadei, šogad nolēmām savādākā veidā vietējiem patērētājiem atgādināt, cik svarīgi ir uzturā lietot vietējos pārtikas produktus. Viena no SKDS aptaujām atklāja, ka vairāk nekā 45% Latvijas iedzīvotāju mēdz apskaust citus. Turklāt katrs desmitais to dara ļoti regulāri, visbiežāk apskaužot tieši sev tuvākos un zināmākos cilvēkus. Tas mums lika atcerēties seno latviešu parunu, ka latvietis latvietim ir gardākais ēdiens. Proti, mēs ikdienā cits citu esam gatavi "apēst bez sāls" par visdažādākajām lietām - vienam ir lielāka un skaistāka māja, kādam jaunāka mašīna, bet vēl kāds dara kaut ko tādu, kas ir pretrunā ierastajām normām. Savā kampaņā ar humoru vēlējāmies paskatīties uz šo latviešiem tik raksturīgo īpašību, aicinot nolikt malā šīs negatīvās īpašības un darīt kaut ko pozitīvu un vienojošu - izvēlēties kvalitatīvu vietējo pārtiku. Tādēļ mēs aicinām neēst otru latvieti, bet ēst Latvijā ražotus kvalitatīvus produktus un dzīvot, karotītes kuldams," atzīst LPUF vadītāja Ināra Šure. Reklāmas kampaņa, kuru veido PR aģentūra Mediju tilts sadarbībā ar Voldemāru Dūdumu, norisināsies no 30. oktobra līdz 16. novembrim. Tās laikā televīzijā un internetā būs redzami divi videoklipi, kuru režisors ir Roberts Kuļenko, bet veikalu tīklos Rimi, Maxima un Top būs izvietoti reklāmas materiāli, kas aicinās pircējus izvēlēties vietējos produktus, kas marķēti ar Zaļo un Bordo karotīti. "Mūsu iepriekš veiktā aptauja atklāja, ka Latvijas patērētājs vietējo produkciju izvēlēsies tikai gadījumā, ja tā būs vienādā cenā ar importa produkciju vai lētāka. Mēs, protams, vēlamies panākt, lai šī situācija mainītos un vietējais patērētājus kļūtu daudz lojālāks kvalitatīviem vietējiem pārtikas produktiem, līdzīgi kā tas ir Igaunijā, kur daudz vairāk iedzīvotāju ir gatavi izvēlēties vietējos produktus, pat ja tie ir nedaudz dārgāki. Ceru, ka kopā ar mūsu ilggadējiem sadarbības partneriem - pārtikas tirgotājiem - mums to izdosies panākt un kvalitatīvu vietējo produktu veikalu plauktos būs arvien vairāk un pieprasījums pēc tiem augs," saka I.Šure. Kā atzīst zemkopības ministrs Jānis Dūklavs, tad Zaļā un Bordo karotīte ir labi zināmas nacionālās kvalitātes zīmes, kas apliecina vietējo produktu augsto kvalitāti: "Pašreizējos konkurences apstākļos un milzīgajā informācijas daudzumā ir ļoti būtiski panākt, lai vietējais pircējs sadzird, ka ir svarīgi patērēt vietējos produktus. Dažādas publiskas aktivitātes un kampaņas ir viens no instrumentiem, lai to panāktu, un ir tikai loģiski, ka abas nacionālās kvalitātes zīmes - Zaļā un Bordo karotīte - ir uzņēmušās šo misiju, vienlaicīgi arī atgādinot par citām cilvēkiem svarīgām lietām un vērtībām, kā, piemēram, iecietību un spēju priecāties par citu panākumiem." Šobrīd Zaļā karotīte ir piešķirta 113 uzņēmumu 452 produktam, bet Bordo karotīte - 45 uzņēmumu 237 produktiem. Zaļā karotīte tiek piešķirta produktiem, kuri tiek ražoti Latvijā no vietējām izejvielām un atbilst paaugstinātām kvalitātes prasībām. Savukārt Bordo karotīti piešķir produktiem, kuru pilns ražošanas cikls tiek veikts Latvijā, produkts atbilst paaugstinātas kvalitātes prasībām, bet ražošanai nepieciešamās izejvielas var nebūt vietējās. Sun, 29 Oct 2017 17:10:37 EETZaļā un Bordo karotīte – atpazīstamākās pārtikas kvalitātes zīmes Latvijāhttp://karotite.lv/jaunumi/zala-un-bordo-karotite--atpazistamakas-partikas-kvalitates-zimes-latvija Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) veiktā aptauja par pārtikas kvalitātes zīmēm Latvijā rāda, ka pārtikas kvalitātes zīmēm uzmanību pievērš 75% patērētāju. Latvijas iedzīvotāju vidū atpazīstamākās kvalitātes zīmes ir Zaļā un Bordo karotīte - Zaļo karotīti atpazīst 90% patērētāju, bet Bordo karotīti - 54%. Pēc tam seko tādas zīmes kā Latvijas Ekoprodukts un Zaļā Ekolapiņa. Gan atpazīstamības, gan patērētāju uzticēšanās ziņā līderpozīcijas pieder Zaļajai karotītei - tai kopumā uzticas 59% patērētāju, savukārt Bordo karotītei - 28%. Citām pārtikas kvalitātes zīmēm uzticamības līmenis ir zemāks. "Aptauja rāda, ka produktus ar kvalitātes zīmēm iedzīvotāji novērtē un izvēlas biežāk - tām uzticas aptuveni 74% patērētāju. It īpaši svarīgi tas ir gadījumos, kad pircējs attiecīgo produktu izvēlas pirmo reizi," atzīst LPUF padomes priekšsēdētāja Ināra Šure. Produkti, uz kuru iepakojumu ir redzamas abas populārākās un uzticamākās kvalitātes zīmes - Zaļā un Bordo karotīte, visbiežāk patērētājiem asociējas ar vietējas izcelsmes, kvalitatīviem, Latvijā ražotiem produktiem. "Kvalitātes zīmes patērētājiem faktiski kalpo kā zināms ceļvedis veikalu produktu plauktos, jo tās var sniegt atbildes uz dažādiem patērētāju jautājumiem - kur produkts ražots, no kādām izejvielām u.c. Prieks, ka tieši nacionālās pārtikas kvalitātes zīmes (Zaļā un Bordo karotīte), kurām ir stingri kvalitātes kritēriji un regulāra PVD uzraudzība, ir tās, kas patērētājiem vislabāk signalizē, ka produkts ir kvalitatīvs un ražots Latvijā," saka I.Šure. Šobrīd Zaļā karotīte ir piešķirta 113 uzņēmumu 464 produktam, bet Bordo karotīte - 42 uzņēmumu 237 produktiem. Aptauja Pārtikas kvalitātes zīmes Latvijā veikta sadarbībā ar Snapshots 2017. gada novembrī, aptaujājot 700 respondentus. Wed, 07 Feb 2018 11:33:00 EETApstiprināts valsts atbalsts NPKShttp://karotite.lv/jaunumi/apstiprinats-valsts-atbalsts-npks Valdība otrdien, 20. februārī, apstiprināja Zemkopības ministrijas sagatavotos grozījumus noteikumos par valsts atbalstu lauksaimniecībā. Finansējums 479 650 eiro apmērā paredzēts arī nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas (NPKS) veicināšanai. Daļā no šīs summas paredzēta Zaļās un Bordo kartotītes popularizēšanai, bet daļa uzņēmumu atbalstam dalībai NPKS. Izmaiņas, ko ievieš izdarītie grozījumi noteikumos, skars dokumentu iesniegšanu Lauku atbalsta dienestā (LAD). Šogad dokumentu iesniegšana trīs atbalsta pasākumos LAD notiks tikai elektroniskās pieteikšanās sistēmā (EPS). Šie pasākumi ir: atbalsts biškopības nozarei, atbalsts lauksaimniecības dzīvnieku ģenētisko resursu saglabāšanai un atbalsts dalībai pārtikas kvalitātes shēmās. Vairāk informācijas - noteikumos "Grozījumi Ministru kabineta 2013.gada 17.decembra noteikumos Nr.1524 "Noteikumi par valsts atbalstu lauksaimniecībai"", kas stāsies spēkā pēc to publikācijas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Wed, 21 Feb 2018 10:21:33 EETPopulārākās karotīšu produktu grupas – miltu izstrādājumi un piena produktihttp://karotite.lv/jaunumi/popularakas-karotisu-produktu-grupas--miltu-izstradajumi-un-piena-produkti Gandrīz katrs trešais nacionālās pārtikas kvalitātes zīmes Zaļā karotīte un Bordo karotīte produkts jeb 30% no kopējā karotīšu produktu groza ir maize, milti un konditorejas izstrādājumi, liecina Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) veiktā datu analīze. Produktu topā seko piens un piena produkti, kā arī gaļa un gaļas produkti. Arī šoruden LPUF sadarbībā ar Zemkopības ministriju, kā arī populārākajiem pārtikas veikalu tīkliem Rimi, Maxima un Top organizē tradicionālo reklāmas kampaņu, lai veicinātu kvalitatīvu vietējo pārtikas produktu patēriņu ikdienas uzturā. "Situācijā, kad gan Zaļās karotītes, gan Bordo karotītes produktu skaits turpina augt, mums pašiem bija interesanti pārbaudīt savus novērojumus un sajūtas par produktu grupām un attiecīgi nozarēm, kuru vidū tad karotītes ir populārākās un novērtētākās. Milti un miltu izstrādājumi ar 30%, kā arī piens un piena produkti ar 24% ir divi izteikti līderi, kas liecina, ka tieši šo nozaru pārstāvjiem ir būtiski uzsvērt produktu augsto kvalitāti un nacionālo piederību, asi konkurējot ar kaimiņvalstu produkciju Latvijas tirgū. Karotītes zīme ir skaidrs aicinājums pircējam izvēlēties kvalitatīvus vietējos ražojumus," uzsver LPUF vadītāja Ināra Šure. Milti, miltu izstrādājumi, t.sk. maize un konditorejas izstrādājumi, veido 30% no visām karotītēm, piens un piena produkti - 24%, gaļa un gaļas produkti - 14%, dārzeņi, ogas un augļi - 13%, dzērieni (alus, ūdens, sulas) - 8%, bet vēl citi produkti, piemēram, medus, eļļas, zivis u.c. - 11%. "Dati arī rāda, ka no visiem karotīšu dalībniekiem vairāk nekā 20% ir vietējās zemnieku saimniecības, kas karotīti ieguvušas dažāda veida dārzeņiem, medum un citiem lauku labumiem. Kādu no karotītēm saviem produktiem ir ieguvuši faktiski visi lielāki Latvijas pārtikas ražotāji, un pēdējā laikā arvien lielāku interesi izrāda tieši mazie un vidējie uzņēmumi, jo karotītes ir patērētāju vidū populārākās kvalitātes zīmes un uzņēmēji ir arī novērtējuši to sniegtās priekšrocības valsts un pašvaldību iepirkumos," atzīmē I. Šure. LPUF atgādina, ka ir ļoti svarīgi ikdienā uzturā lietot kvalitatīvus vietējos pārtikas produktus un būt patriotiem, jo tas veicina vietējās ekonomikas attīstību, kas ir svarīgi pašreizējos konkurences apstākļos. Tradicionālā reklāmas kampaņa norisināsies no 10. septembra līdz 1. oktobrim. Tās laikā televīzijā un internetā būs redzami videoklipi, radio ēterā skanēs radio džingli, bet veikalu tīklos Rimi, Maxima un Top būs izvietoti reklāmas materiāli, kas aicinās pircējus izvēlēties vietējos produktus, kas marķēti ar Zaļo un Bordo karotīti. "Ne reizi vien esam pētījuši pircēju paradumus, un parasti cena ir starp svarīgākajiem izvēles kritērijiem, tomēr ne mazāk svarīga ir produkta izcelsme un lojalitāte zīmolam. Tiesa, ik gadu mazliet palielinās to patērētāju skaits, kas kļūst arvien lojālāki kvalitatīviem vietējiem produktiem, lai gan mēs vēl būtiski atpaliekam no mūsu kaimiņiem igauņiem, kuri vietējos produktus izvēlēsies arī gadījumā, ja pat tie būs nedaudz dārkāgi nekā importa. Mēs aicinām pircējus būt Latvijas patriotiem un veikalos pievērst uzmanību produktu iepakojumam. Kvalitātes zīmes Zaļā karotīte un Bordo karotīte ir palīgs pircējiem un faktiski kalpo kā ceļa zīme, kas palīdz vieglāk atšķirt kvalitatīvus vietējos pārtikas produktus," saka I.Šure. Kā ziņots, šobrīd Zaļā karotīte ir piešķirta 125 uzņēmumu 485 produktiemm, bet Bordo karotīte - 50 uzņēmumu 277 produktiem. Zaļā karotīte tiek piešķirta produktiem, kuri tiek ražoti Latvijā no vietējām izejvielām un atbilst paaugstinātām kvalitātes prasībām. Savukārt Bordo karotīti piešķir produktiem, kuru pilns ražošanas cikls tiek veikts Latvijā, produkts atbilst paaugstinātas kvalitātes prasībām, bet ražošanai nepieciešamās izejvielas var nebūt vietējās. Zaļā un Bordo karotīte ir atpazīstamākās pārtikas kvalitātes zīmes Latvijā. LPUF sadarbībā ar Snapshots veiktā aptauja par pārtikas kvalitātes zīmēm Latvijā liecināja, ka pārtikas kvalitātes zīmēm uzmanību pievērš 75% patērētāju un Latvijas iedzīvotāju vidū atpazīstamākās kvalitātes zīmes ir Zaļā un Bordo karotīte - Zaļo karotīti atpazīst 90% patērētāju, bet Bordo karotīti - 60%. Mon, 10 Sep 2018 07:45:12 EESTLAD izsludina pieteikšanos atbalstam "Zaļās" un "Bordo" karotītes īpašniekiemhttp://karotite.lv/jaunumi/lad-izsludina-pieteiksanos-atbalstam-zalas-un-bordo-karotites-ipasniekiem-2 Lauku atbalsta dienests (LAD) no 1.oktobra izsludinājis pieteikšanos atbalstam pārtikas ražotājiem, kuru produkcija akreditēta dalībai nacionālajā pārtikas kvalitātes shēmā jeb unquot;Zaļajāunquot; un unquot;Bordounquot; karotītē. Lauku atbalsta dienests informē, ka, sākot ar šo gadu, pieteikties atbalstam par dalību pārtikas kvalitātes shēmās varēs tikai elektroniski, izmantojot LAD Elektroniskās pieteikšanās sistēmu (EPS). Instrukcija e-pakalpojuma izmantošanai pieejama EPS palīdzības sadaļā vai LAD mājaslapā. Atbalsta pieteikumam papildus ir jāpievieno De minimis iesniegums. To var izveidot EPS sadaļā Mans De minimis. Pieteikumu iesniegšana notiks EPS no 1.oktobra līdz 1.novembrim. Lai pretendents varētu lietot EPS, viņam jābūt EPS lietotājam. Mon, 01 Oct 2018 11:26:42 EESTNoslēdzies konkurss topošajiem maizniekiemhttp://karotite.lv/jaunumi/nosledzies-konkurss-toposajiem-maizniekiem 18. oktobrī Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikumā noslēdzies profesionālās izglītības iestāžu audzēkņu profesionālās meistarības konkurss "Jaunais Maiznieks 2018". Par uzvarētāju kļuvusi Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikuma 1. kursa audzēkne Agnese Krote. Konkursu organizēja Pārtikas produktu kvalitātes klasteris un Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija sadarbībā ar Latvijas Maiznieku biedrību un Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikumu. Ar izejvielām konkursu atbalstīja AS "Rīgas Dzirnavnieks". Konkursu līdzfinansēja Eiropas Reģionālās attīstības fonds un Eiropas Savienība. Tradicionālās latviešu rudzu maizes gatavošana ir viena no garākajām un sarežģītākajām maizes gatavošanas tehnoloģijām pasaulē un kā tradicionāla tautas kultūras vērtība ir iekļauta Latvijas Kultūras kanonā. Konkursa mērķis ir maiznieka profesijas saglabāšana un popularizēšana, lai nezaudētu šo Latvijas identitātei svarīgo simbolu. Audzēkņu uzdevums bija pagatavot inovatīvu pārtikas produktu - kviešu-rudzu maizi, lai veicinātu jauno maiznieku profesionālās iemaņas un vērstu viņu radošo domāšanu inovāciju virzienā. "Šādi konkursi ļauj topošajiem maizniekiem parādīt savu radošo pieeju, iegūtās prasmes un zināšanas praksē, kā arī uzkrāt pieredzi un pilnveidoties. Būt maizniekam nenozīmē tikai cept maizi, bet arī saglabāt un uzturēt maizes cepšanas latviskās tradīcijas, dot tām savu ieguldījumu un tādā veidā popularizēt vienu no senākajiem arodiem - maiznieka arodu," uzsver Latvijas Maiznieku biedrības valdes priekšsēdētājs Kārlis Zemešs. "Diemžēl redzam, ka pēdējo gadu laikā jaunieši izvēlas apgūt profesijas, kas nav saistītas ar pārtikas nozari, tāpēc ar šo konkursu Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija vēlas popularizēt pārtikas nozares tradicionālās profesijas un celt nozares prestižu. Pārtikas nozare nav iedomājama bez maizes ceptuvēm, un tieši maize tiek dāvināta jaunas mājvietas saimniekam, lai novēlētu pārpilnību un labklājību. Rupjmaize ir mūsu latviskās identitātes sastāvdaļa, kuru nedrīkstam zaudēt," norāda Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure. Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikuma Pārtikas ražošanas nodaļas vadītāja Iveta Austruma atgādina, ka mūsdienās daudzi restorāni piedāvā apmeklētājiem uz vietas īpaši pagatavotu maizi, tāpēc maizes cepšanas pamati tiek apgūti dažādās ar ēdināšanu saistītās profesijās. Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija ir definējusi, ka pārtikas nozarei ir četras profesionālās skolas, kurās tiek attīstītas nozarei svarīgās pamata profesijas un kurās ir ieguldīti līdzekļi materiāli tehniskās bāzes stiprināšanā. Tās ir Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikums, Valmieras tehnikums, Rēzeknes tehnikums un Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikums. Šajos tehnikumos audzēkņi apgūst pārtikas produktu ražošanas tehniķa, maiznieka un gaļas produktu ražotāja profesijas. "Mūsdienu straujajā dzīves ritmā, kad nemitīgi attīstās tehnoloģijas, būt maizniekam ir izaicinājums. Šajā profesijā savienojot vēsturisko, tradicionālo ar moderno, tikai radoša un inovatīva pieeja dod iespēju gūt panākumus, rast ceļu pie patērētāja un rezultātā saņemt gandarījumu. Mūsdienu patērētājs ir prasīgs, zinošs, bet tajā pat laikā konservatīvs. Tādēļ ir jārada produkts, kas raisa interesi un kam nevar paiet garām, to nenobaudot," skaidro K. Zemešs. "Daudzi uzņēmumi ievieš jaunus tehnoloģiskus uzlabojumus, automatizē ražošanas procesus, tomēr ir jāatceras, ka ar rokām gatavotai maizītei ir pavisam cita garša. Jaunieši ar lielāko prieku un interesi apgūst visus maizes tapšanas posmus - sagatavo nepieciešamās sastāvdaļas, raudzē un mīca mīklu, veido klaipiņus un seko līdzi cepšanas procesam. Maizes cepšanas tehnoloģijas mainās, bet tradīcijas paliek," secina I. Austruma. Konkursa uzvarētāja Agnese Krote (pasniedzēja Līga Rugāja) no Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikuma ieguvusi titulu "Jaunais Maiznieks 2018" un naudas balvu 200 eiro apmērā. Otro vietu izcīnīja Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikuma Preiļu filiāles audzēknis Daniels Nikitins (pasniedzēja Ināra Liepiņa), bet godpilno trešo vietu ieguvusi vēl viena Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikuma audzēkne - Diāna Lukjanoviča (pasniedzēja Līga Rugāja). Konkursa laikā dalībnieku pasniedzējiem notika rudzu maizes meistarklase, un balvas saņēma arī uzvarētāju pasniedzējas, kas devušas lielāko ieguldījumu savu audzēkņu izaugsmē. Konkursā piedalījās profesionālās izglītības iestāžu audzēkņi vecumā no 17 līdz 23 gadiem, kuri apgūst otrās un trešās profesionālās kvalifikācijas līmeņiem atbilstošās izglītības programmās: maiznieks, pārtikas produktu ražošanas tehniķis un konditors. Konkursā piedalījās 2 dalībnieces no Valmieras tehnikuma, 1 dalībniece no Rēzeknes tehnikuma, 2 dalībnieces no Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikuma un 1 dalībnieks no Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikuma Preiļu filiāles. Fri, 19 Oct 2018 13:40:56 EESTKarotīšu izmantošana marķēšanā gaļas pārstrādes produktiemhttp://karotite.lv/jaunumi/karotisu-izmantosana-markesana-galas-parstrades-produktiem Kādi ražotāji var saņemt Zaļo, kādi Bordo karotīti, kā veicams ražošanas cikls un pārstrādes process - atbildes uz šiem un citiem jautājumiem atradīsiet ZM Veterinārā un pārtikas departamenta sagatavotajā informācijā par Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas logotipu izmantošanu marķējumā svaigai gaļai un pārstrādes produktiem. Prezentācija pieejama šeit. Mon, 14 Jan 2019 14:54:38 EETĒdināšanas iepirkumos skolām aicina atbalstīt Latvijas ražotājushttp://karotite.lv/jaunumi/edinasanas-iepirkumos-skolam-aicina-atbalstit-latvijas-razotajus Zemkopības ministrija un Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija (LPUF) aicina pašvaldības iepirkumos novada skolām, bērnudārziem, slimnīcām un pansionātiem izvēlēties kvalitatīvu vietējo pārtiku no Latvijas ražotājiem. Atbalstīt vietējos ražotājus iespējams, ēdināšanas iepirkumos izmantojot Zaļo iepirkumu, kas dod priekšrocības Latvijas uzņēmumiem, kuri ieguvuši Zaļo vai Bordo karotīti un ražo paaugstinātas kvalitātes produktus bez ĢMO. Jau vairāk nekā četrus gadus Latvijā spēkā ir Zaļā publiskā iepirkuma (ZPI) sistēma pārtikas piegāžu un ēdināšanas pakalpojumu jomā , kuras mērķis ir iepirkt preces un pakalpojumus pēc iespējas draudzīgāk videi. Vienlaikus tas ir veids, kā dot priekšrocības Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas produktiem cīņā ar importa produkciju. "Šobrīd spēkā esošo Zaļo publisko iepirkumu kritēriju piemērošanu saredzu kā labu iespēju pašvaldībām sekmēt Latvijā ražoto augstas kvalitātes lauksaimniecības un pārtikas produktu noietu," uzsver zemkopības ministrs Kaspars Gerhards. Zemkopības ministrijas apkopotie dati liecina, ka 2018. gadā Latvijā veikti pārtikas un ēdināšanas iepirkumi aptuveni 120 milj. eiro vērtībā. Zaļu iepirkumu īpatsvars publiskajos pārtikas un ēdināšanas iepirkumos ik gadu ir ap 75%. "Zemkopības ministrija kopā ar sociālajiem partneriem ir ieguldījuši lielu darbu, lai attīstītu Nacionālo pārtikas kvalitātes shēmu, pilnveidojuši publiskā iepirkuma un atbalsta nosacījumus mūsu vietējo kvalitatīvo produktu ražotājiem, kā arī veicinājuši Nacionālo kvalitātes zīmju atpazīstamību," norāda LPUF padomes priekšsēdētāja Ināra Šure. Veidojot Zaļo iepirkumu, tiek ņemti vērā dažādi faktori, piemēram, kā tiek audzēti produkti, vai tajos nav ĢMO, kāds ir iepakojums un kā notiek preču piegāde. Protams, ka Latvijas ražotāji var ļoti labi konkurēt ar importa produkciju iepriekš minētajos aspektos, tomēr viens no būtiskākajiem aspektiem, kas Latvijas ražotājiem rada interesi par Zaļo iepirkumu, ir nosacījums, ka produktiem, kuri ir Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas dalībnieki - kuriem ir Zaļā vai Bordo karotīte, ir papildu priekšrocības iepirkumos. MK noteikumos Nr. 172 unquot;Noteikumi par uztura normām izglītības iestāžu izglītojamiem, sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju klientiem un ārstniecības iestāžu pacientiemunquot; ir iekļauta prasība pēc augstas kvalitātes produktu piegādēm. Šajos noteikumos ir noteikts, ka pārtikas iepirkumos konkrētu sabiedrības grupu (skolnieku, slimnieku u.c.) uzturā prioritāri ir jāizvēlas tādi pārtikas produkti, kuriem izvirzītās kvalitātes prasības ir līdzvērtīgas tām, kas noteiktas normatīvajos aktos par nacionālo pārtikas kvalitātes shēmu vai bioloģisko lauksaimniecības shēmu. Šo punktu ļoti novērtē daudzi Latvijas pārtikas ražotāji, izejot ļoti stingras kvalitātes kontroles, lai savus produktus varētu marķēt ar Zaļo vai Bordo karotīti. Ņemot vērā priekšrocības, ko iegūst pārtikas ražotājs pēc iesaistīšanās pārtikas kvalitātes shēmās, pēdējo gadu laikā ir palielinājies gan uzņēmumu, gan arī sertificēto produktu skaits, kas tajās darbojas. Tāpat ir palielinājusies vietējās izcelsmes pārtikas pieejamība vietējā tirgū, kā arī mūsu preču iepirkuma īpatsvars publiskajos iepirkumos. Iepirkumu organizētājiem ir svarīgi izstrādāt detalizētākus izvērtēšanas kritērijus, piemēram, vērtējumam piešķiramo koeficientu noteikšanu pārtikas produktiem atkarībā no to svarīguma. Tāpat ir ļoti svarīgi kontrolēt jau noslēgto līgumu izpildi, jo Pārtikas un veterinārais dienests pārbaudēs atklāj gadījumus, kad piegādātājs nenodrošina ar tiem produktiem, par kuriem bija noslēgta vienošanās. "Mums ir jātiecas uz to, lai skolās un bērnudārzos, arī slimnīcās un pansionātos esošie cilvēki uzturā lietotu kvalitatīvu vietējo pārtiku, tā atbalstot vietējos ražotājus, kas ražo kvalitatīvus produktus. Jāņem vērā, ka mūs ierobežo Eiropas Savienības noteikumi, tādēļ ir ļoti svarīgi pašvaldībām izmantot Zaļo iepirkumu kā lielisku iespēju iegādāties kvalitatīvu vietējo produkciju un dot priekšrocības Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas produktiem," aicina I. Šure. Thu, 23 May 2019 10:47:40 EEST