http://karotite.lv/karotites-zinasZaļās karotītes ziņaslvhttp://karotite.lv/jaunumi/pilnveidos-zalas-karotites-kriterijus Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija (LPUF), kas turpmāk rūpēsies par Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmu - Zaļo karotīti, izstrādās paaugstinātas kvalitātes kritērijus vēl plašākam produktu klāstam, lai piesaistītu jaunus uzņēmumus un iepazīstinātu pircējus ar augstas kvalitātes Latvijā ražotiem produktiem. Tāpat LPUF strādās pie tā, lai kvalitātes prasības būtu prioritāras valsts iepirkumos, tādējādi zināmā mērā aizsargājot vietējos ražotājus un patērētājus. Šobrīd Nacionālā pārtikas kvalitātes shēma Zaļā karotīte aptver 50 ražotājus un 158 produktus. LR zemkopības ministre Laimdota Straujuma: "Neraugoties uz to, ka esam Eiropas vienotajā tirgū, kur pastāv brīva tirdzniecība un konkurence, arī valstij ir jādomā par to, kā atbalstīt vietējos ražotājus un veicināt pārtikas nozares izaugsmi. Pilnveidojot Zaļās karotītes kvalitātes shēmu un kritērijus, mēs iegūsim būtiskus priekšnoteikumus, lai turpmāk varētu dot priekšroku kvalitatīviem pārtikas produkcijas ražotājiem un veicināt to produktu noietu tirgū. Turklāt drīzumā mēs plānojam izstrādāt rekomendācijas arī šīs kvalitātes shēmas izmantošanai iepirkuma procedūrās." Pēc licencēšanas līguma noslēgšanas ar LR Zemkopības ministriju, LPUF rūpēsies par Zaļās karotītes popularizēšanu, lems par šīs preču zīmes lietošanas tiesību piešķiršanu un sublicences līgumu slēgšanu ar ražotājiem. LPUF padomes priekšsēdētāja Ināra Šure: "Mēs jau esam uzsākuši darbu pie jaunu kvalitātes kritēriju izstrādes, lai arī citi uzņēmumi, kas ražo kvalitatīvus produktus, varētu iestāties Nacionālajā pārtikas kvalitātes shēmā. Piemēram, tādiem Latvijā atzītiem un iecienītiem ražotājiem kā Laima vai Pūre Chocolate nav iespējas iegūt Zaļo karotīti, jo galveno izejvielu - kakao pupiņas - neaudzē Latvijā. Tādēļ mēs tuvāko mēnešu laikā plānojam izstrādāt Bordo karotītes kritērijus, ko piešķirt uzņēmumiem, kuri atbilst noteiktiem paaugstinātas kvalitātes kritērijiem un Latvijā veic pilnu pārstrādes procesu. Tas dotu daudz lielākas iespējas panākt, ka kvalitātes prasības tiek nostiprinātas likumdošanā, kas aizsargātu vietējos ražotājus, dotu kvalitātes apstiprinājumu pircējiem un veicinātu kvalitatīvas vietējās produkcijas patēriņu." Plānots, ka Bordo karotīti varētu ieviest no 2014. gada. No tā brīža darbosies gan Zaļā karotīte, kas nozīmēs, ka ražošana notiek Latvijā un vismaz 75% no izejvielām ir vietējās izcelsmes, gan Bordo karotīte, kas nozīmēs - paaugstināti kvalitātes kritēriji un pilns pārstrādes process veikts Latvijā. LPUF veic arī pārrunas ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, lai Karotītes integrētu ar preču zīmi Rīgas Marka, kas palīdzētu uzņēmumiem produkcijas eksportā uz ārvalstīm. Plānots, ka uzņēmumi, kas būs saņēmuši Karotītes zīmes, ar atvieglojumiem varēs saņemt preču zīmi Rīgas Marka, jo būs izpildījuši jau noteiktās kvalitātes prasības. Jauna Nacionālās kvalitātes shēmas kārtība nosaka, ka ikvienam uzņēmumam, kas vēlas tajā iestāties, ir jāsaņem Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) sertifikāts, pēc kura uzrādīšanas LPUF tiek slēgts sublicences līgums par tiesībām marķēt produkciju ar preču zīmi Kvalitatīvs produkts. PVD produkcijas atbilstību Karotītes prasībām vērtēs atsevišķās pārbaudēs, kas paredzētas tikai attiecīgā produkta sertifikācijai. PVD neņems maksu par konsultācijām un sertifikātu izsniegšanu, bet citas ar Zaļās karotītes saņemšanu saistītās izmaksas samazināsies. "Uzņēmējiem Zaļās karotītes saņemšana tagad ir vienkāršāka un lētāka - konsultācijas par pakalpojumu pieejamas jebkurā PVD pārvaldē, arī iesniegumu uzņēmējs var iesniegt jebkurā PVD pārvaldē visā Latvijā. Pārbaudes uzņēmumā veic kvalificēti PVD inspektori, bet izmaksas par dokumentu pieņemšanu, izvērtēšanu, pārbaužu veikšanu un rezultātu analīzi uzņēmējam samazināsies," uzsver PVD ģenerāldirektors Māris Balodis. Tue, 21 May 2013 14:50:36 EESThttp://karotite.lv/jaunumi/atbalsts-dalibai-npks Vēlamies arī atgādināt, ka ikviens uzņēmums var pretendēt uz finansiālu atbalstu Nacionālajā pārtikas kvalitātes shēmā. Šī atbalsta mērķis ir veicināt kvalitatīvu pārtikas produktu ražošanu, pirmapstrādi un pārstrādi, nodrošinot produkta nonākšanu mazumtirdzniecībā. Atbalstu nepiešķir, ja: 1. pretendentam norādītajā laikposmā ir anulēts atbilstoši normatīvajiem aktiem par pārtikas kvalitātes shēmām, to ieviešanas, darbības, uzraudzības un kontroles kārtību piešķirtais sertifikātsl 2. ieņēmumi gada laikā par pārdoto produkciju, īstenojot pārtikas kvalitātes shēmu, nepārsniedz atbalsta summu. Ar atbalsta iegūšanas noteikumiem varat iepazīties šeit http://www.likumi.lv/doc.php?id=244949. Tue, 21 May 2013 14:54:47 EESThttp://karotite.lv/jaunumi/produktu-prieksrocibas-publiskajos-iepirkumos Sadarbojoties ar Zemkopības ministrijai un Iepirkumu uzraudzības birojam, ir izstrādāti Ieteikumi pārtikas produktu un ēdināšanas pakalpojumu iepirkumu veicējiem, kuros, tostarp ir iekļauts arī priekšlikums iepirkuma dokumentos ietvert paaugstinātas prasības attiecībā uz pārtikas produktu kvalitātes līmeni (Zaļā karotīte), paredzot, ka papildu vērtēšanas kritēriju punkti tiks piešķirti produktiem, kuru kvalitātes prasības atbilst normatīvajiem aktiem par nacionālo pārtikas kvalitātes (Zaļā karotīte) vai bioloģiskās lauksaimniecības shēmu. Šie ieteikumi ir nosūtīti visām pašvaldībām, kuras tos var izmantot savu pārtikas publisko iepirkumu organizēšanā. Papildus Latvijas lauku konsultāciju un izglītības centra novadu konsultanti strādā ar vietējām pašvaldībām, lai veicinātu šo ieteikumu ieviešanu praksē. Vienlaikus Zemkopības ministrija un Latvijas pārtikas ražotāju sekmīgi realizētās iniciatīvas rezultātā 13.03.2012. MK noteikumos Nr. 172 unquot;Noteikumi par uztura normām izglītības iestāžu izglītojamiem, sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju klientiem un ārstniecības iestāžu pacientiemunquot; ir iekļauta prasība pēc augstas kvalitātes produktu piegādēm. Tajos ir noteikts, ka pārtikas iepirkumos konkrētu sabiedrības grupu (skolnieku, slimnieku u.c.) uzturā prioritāri ir jāizvēlas tādi pārtikas produkti, kuriem izvirzītās kvalitātes prasības atbilst normatīvajiem aktiem par nacionālo pārtikas kvalitātes (Zaļā karotīte) vai bioloģiskās lauksaimniecības shēmu. Tue, 21 May 2013 14:56:39 EESThttp://karotite.lv/jaunumi/zalas-karotites-seminars Šā gada 11. decembrī notika seminārs, kurā Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas jeb Zaļās karotītes dalībnieki tika iepazīstināti ar kvalitātes shēmām ES dalībvalstīs, izmaiņām kvalitātes shēmas administrēšanas kārtībā, kā arī par jaunajām kvalitātes prasībām un izmaiņām Ministru kabineta noteikumos Nr.663 "Prasības pārtikas kvalitātes shēmām, to ieviešanas, darbības, uzraudzības un kontroles kārtība". Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija klātesošos informēja par realizētajām mārketinga aktivitātēm 2013. gadā, savukārt Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) pārstāvis pastāstīja par veiktajām pārbaudēm un PVD paveikto, lai ievērojami samazinātu audita izmaksas. Dalībnieki arī ieguva informāciju par valsts subsīdiju atbalstu operatoriem 2014. gadā. Thu, 12 Dec 2013 12:12:52 EEThttp://karotite.lv/jaunumi/zalas-karotites-dalibniekiem-prieksrocibas-iepirkumos Praksē ir sākusi darboties sistēma, kas paredz, ka valsts un pašvaldību iepirkumos kā viens no kritērijiem, kas dod papildu priekšrocības, ir dalība Nacionālajā pārtikas kvalitāte shēmā. Proti, pārtikas ražotājiem un viņu piedāvātajiem produktiem ir lielākas iespējas uzvarēt iepirkumos, ja viņi ir Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas jeb Zaļās karotītes dalībnieki. "Šobrīd valsts un pašvaldību iestādes sāk izsludināt jaunus konkursus par pārtikas iegādi, kur viens no vērtēšanas kritērijiem ir dalība pārtikas kvalitāte shēmā. Līdz ar to mēs izjūtam pastiprinātu interesi no pārtikas ražotājiem par iespēju iegūt Zaļo karotīti. Zvana arī esošie dalībnieki, kuriem jau nepieciešams iepirkumu komisijai iesniegt dokumentus, kas apliecina, ka viņi ir pārtikas kvalitātes shēmas dalībnieki," saka Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure. Šobrīd Zaļā karotīte ir piešķirta aptuveni 150 dažādiem pārtikas produktiem, taču šis skaits varētu pieaugt, ja ražotāji redzēs, ka Zaļā karotīte dod reālu labumu - priekšrocības iepirkumos. Zaļā karotīte ir vienīgā pārtikas produktu kvalitātes zīme Latvijā, kuras kvalitātes kritēriji ir ietverti arī valsts un pašvaldību iepirkumos. "Šis ir ļoti liels ieguvums vietējiem uzņēmējiem, jo Zaļās karotītes kvalitātes kritēriju iekļaušana iepirkumu kritērijos faktiski ir vienīgā legālā iespēja, kā Latvijas valstij aizsargāt un palīdzēt vietējiem ražotājiem cīņā ar lētāku importa produkciju. Turklāt šādā veidā tiek veicināta arī kvalitatīvu produktu lietošana uzturā," atzīst I.Šure. Lai varētu palīdzēt vietējiem uzņēmumiem, Zemkopības ministrija sadarbībā ar Iepirkumu uzraudzības biroju ir izstrādājusi Ieteikumus pārtikas produktu un ēdināšanas pakalpojumu iepirkumu veicējiem, kuros cita starpā ir iekļauts arī priekšlikums iepirkuma dokumentos ietvert paaugstinātas prasības attiecībā uz pārtikas produktu kvalitātes līmeni, paredzot, ka papildu vērtēšanas kritēriju punktus piešķirs produktiem, kuru kvalitātes prasības atbilst normatīvajiem aktiem par nacionālo pārtikas kvalitātes shēmu (Zaļā karotīte) vai bioloģiskās lauksaimniecības shēmu. Tāpat arī MK noteikumos Nr.172 unquot;Noteikumi par uztura normām izglītības iestāžu izglītojamiem, sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju klientiem un ārstniecības iestāžu pacientiemunquot; ir iekļauta prasība pēc augstas kvalitātes produktu piegādēm. Šajos noteikumos ir noteikts, ka pārtikas iepirkumos konkrētu sabiedrības grupu (skolnieku, slimnieku u.c.) uzturā prioritāri ir jāizvēlas tādi pārtikas produkti, kuriem izvirzītās kvalitātes prasības atbilst normatīvajiem aktiem par nacionālo pārtikas kvalitātes shēmu (Zaļā karotīte) vai bioloģisko lauksaimniecības shēmu. Jāatzīmē, ka LPUF sadarbībā ar Zemkopības ministriju un nozares speciālistiem ir izstrādājusi arī kritērijus Bordo karotītei, lai vēl vairāk veicinātu vietējo uzņēmumu konkurētspēju. Bordo karotīti varēs iegūt uzņēmumi, kuru produkta pilns ražošanas cikls tiek veikts Latvijā un produkts atbilst paaugstinātas kvalitātes standartiem. Arī šīs kvalitātes zīmes kritērijus ir plānots iestrādāt iepirkumu kritērijos. Mērķis ir ieviest šo kvalitātes zīmi jau 2014. gada beigās. Wed, 26 Feb 2014 13:44:15 EEThttp://karotite.lv/jaunumi/veicinas-kvalitativas-vietejas-izcelsmes-partikas-pieejamibu Otrdien, 12. augustā, valdība atbalstīja Zemkopības ministrijas sagatavoto noteikumu projektu, kas nosaka precizētas un jaunas prasības pārtikas kvalitātes shēmām. Jaunajā noteikumu projektā ir izstrādātas jaunas prasības Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas produktiem. Nacionālajā pārtikas kvalitātes shēmā turpmāk tiks iekļauti arī produkti, kas atbilst paaugstinātas kvalitātes prasībām un kuru pilns pārstrādes cikls notiek Latvijā. Patērētāji tos varēs atpazīt pēc bordo krāsas norādes "Kvalitatīvs produkts". Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas prasības precizētas, pamatojoties uz Valdības rīcības plānā un Nacionālā attīstības plānā 2014.-2020. gadam noteiktiem prioritāšu pasākumiem ar mērķi veicināt kvalitatīvas vietējās izcelsmes pārtikas pieejamību vietējā tirgū un atbalstīt pārtikas kvalitātes shēmu produktu ražotājus, kā arī veicināt vietējo preču un pakalpojumu iepirkuma īpatsvara palielināšanu publiskajos iepirkumos. Tāpat noteikumu projektā izstrādātas prasības jaunām produktu grupām - dzeramajam un avota ūdenim, minerālūdenim, sulu dzērieniem, kā arī konditorejas izstrādājumiem. Kā līdz šim būs iespēja Latvijas uzņēmējiem ražot un patērētājiem saņemt paaugstinātas kvalitātes produktus, kuros pārsniegts vispārīgais komerciālo preču standarts un vismaz 75 % no ražošanā izmantotajām izejvielām ir iegūtas vienā valstī - Latvijā. Patērētāji šādu produktu var viegli atpazīt pēc zaļās krāsas norādes "Kvalitatīvs produkts", tautā sauktas par "Zaļo karotīti". Tā kā Latvijas klimatisko apstākļu dēļ izejvielu piegādātājiem ir sezonāla rakstura darbība un ražotājiem visa gada garumā nav pieejamas visa veida Latvijā ražotas izejvielas, piemēram, kakao, ražotājiem būs iespēja ražot paaugstinātas kvalitātes produktus, kuros pārsniegts vispārīgais komerciālu preču standarts un kuru pilns pārstrādes cikls notiek Latvijā. Šos produktus varēs atpazīt pēc bordo krāsas norādes "Kvalitatīvs produkts", kuras apakšmalā kā uzraksts izvietota produkta ražošanas valsts vai reģiona norāde "Ražots Latvijā". Tas apliecinās, ka produkta pilns pārstrādes cikls notiek attiecīgajā valstī. Medu un biškopības produktus, svaigus dārzeņus, kartupeļus, augļus un ogas, svaigu gaļu, svaigas zivis un svaigas olas marķēs tikai ar zaļo norādi, ja tie pilnībā būs iegūti vienā Eiropas Savienības dalībvalstī vai reģionā, kas shēmas norādē minēta kā izcelsmes valsts vai reģions. Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas prasības ir izstrādātas sekojošām produktu grupām: - pienam un piena produktiem, liellopu gaļai, cūkgaļai, kazu, aitu un trušu gaļai un tās produktiem; - medum un biškopības produktiem; - graudaugiem un to produktiem, eļļas augiem un to produktiem; - dārzeņiem, kartupeļiem, sēnēm un to produktiem; - augļiem, ogām un to pārstrādes produktiem; - olām, putnu gaļai un tās produktiem; - zivīm un zivju produktiem; - saliktiem produktiem un uztura bagātinātājiem; - dzeramajam ūdenim, avota ūdenim, minerālūdenim un sulu dzērieniem; - konditorejas izstrādājumiem. Lai veicinātu kvalitātes politikas attīstību Latvijā, tostarp atbalsta pasākumu plānošanu, nepieciešams iegūt datus par pārtikas kvalitātes shēmās saražoto produktu skaitu un apjomu, tāpēc ražotājiem reizi gadā būs jāsniedz šī informācija. Noteikumu projekts stāsies spēkā pēc tā publicēšanas oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" mājaslapā www.vestnesis.lv. Plašāka informācija par Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu "Prasības pārtikas kvalitātes shēmām, to ieviešanas, darbības, uzraudzības un kontroles kārtība" pieejama MK mājaslapā: saite. Tue, 12 Aug 2014 15:31:54 EESThttp://karotite.lv/jaunumi/izstradata-instrukcija-kas-nosaka-zala-publiska-iepirkuma-pamatprincipus-partikas-produktu-piegazu-un-edinasanas-pakalpojumu-iepirkumiem Valdība ir pieņēmusi instrukciju zaļā publiskā iepirkuma kritēriju piemērošanai valsts tiešās pārvaldes iestāžu veiktajiem pārtikas produktu piegāžu un ēdināšanas pakalpojumu iepirkumiem. Šāda instrukcija tapusi, lai mazinātu Krievijas embargo pārtikas precēm ietekmi uz vietējiem ražotājiem. Instrukcija nosaka zaļā publiskā iepirkuma pamatprincipus pārtikas produktu piegāžu un ēdināšanas pakalpojumu iepirkumiem. Instrukcijā norādīts, kādas prasības konkrētajai preču grupai un pakalpojumam ir atbilstošas zaļā iepirkuma principiem un Publisko iepirkumu likumam, sniegti kritēriji saimnieciski izdevīgākā piedāvājuma noteikšanai un norādīts, kādi dokumenti ir izmantojami kā pierādījums izvirzīto prasību pārbaudei. Instrukcija ir saistoša valsts tiešās pārvaldes iestādēm, bet pašvaldības un citi pasūtītāji varēs to piemērot brīvprātīgi. Papildu informācija: http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40333378unamp;mode=mkunamp;date=2014-09-09 Tue, 09 Sep 2014 16:50:15 EESThttp://karotite.lv/jaunumi/klasteris Pateicoties Latvijas Pārtikas uzņēmuma federācijas iniciatīvai, valdība šodien nolēma piešķirt papildu virssaistību finansējumu ar pārtikas rūpniecības nozari saistītajam klasterim 300 000 eiro apmērā. Šodien valdībā pieņemtie grozījumi noteikumos par darbības programmas unquot;Uzņēmējdarbība un inovācijasunquot; papildinājuma aktivitāti unquot;Klasteru programmaunquot; paredz samazināt aktivitātei kopējo Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumu uz 4 607 022 eiro. Savukārt papildus tiek piešķirts valsts budžeta virssaistību finansējums viena miljona eiro apmērā. Tāpat grozījumi noteikumos paredz, ka klasteru projektu īstenošanas termiņš tiek pagarināts līdz 2015.gada 31.decembrim. Ņemot vērā, ka tiek pagarināts projekta īstenošanas termiņš, līdz ar to tiek pagarināts arī noslēguma pārskata iesniegšanas termiņš līdz 2016.gada 15.janvārim. Klasteru programmā palielināts arī maksimālais unquot;de minimisunquot; atbalsts vienam klastera sadarbības partneriem no 14 229 eiro uz 25 000 eiro. Savukārt papildu virssaistību finansējums tiek piešķirts ar pārtikas rūpniecības nozari saistītajam klasterim 300 000 eiro apmērā, savukārt pārējiem klasteriem 100 000 eiro apmērā. Programmā tiek arī paaugstināta finansējuma proporcija no 50% uz 70%, ko finansējuma saņēmējs maksimāli var izmantot klasteru darbības nodrošināšanai un stingri nosakot, ka ne mazāk kā 30% no finansējuma saņēmējam piešķirtā fonda līdzfinansējuma izmanto tieši komersantu sadarbības projektu veidošanai un īstenošanai. Tue, 27 Jan 2015 16:44:10 EEThttp://karotite.lv/jaunumi/strauji-palielinas-karotisu-skaits Strauji palielinās uzņēmumu interese par Zaļo un Bordo karotīti, jo uzņēmēji sākuši novērtēt šo karotīšu sniegtās priekšrocības valsts un pašvaldību iepirkumos. Gada laikā par aptuveni 25% palielinājies Zaļo karotīšu un par 64% Bordo karotīšu produktu skaits. Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas, kurā ietilpst Zaļā un Bordo karotīte, attīstības dinamika rāda, ka 2015. gada marta beigās Latvijā bija 66 pārtikas produktu ražotāji, kas saņēmuši Zaļo karotīti kopumā 216 dažādiem produktiem. Savukārt Bordo karotīti ieguvuši 11 pārtikas uzņēmumi 79 produktiem. "Domāju, ka uzņēmēji ir novērtējuši Karotīšu sniegtās priekšrocības iepirkumos. Interese ir ļoti liela, un šobrīd vēl vairāki uzņēmumi gaida savu kārtu, lai saņemtu kādu no karotītēm. Ieguvēji no šīs pieaugošās aktivitātes būs visi - gan uzņēmēji, gan patērētāji, kuri uzturā varēs lietot kvalitatīvu Latvijā ražotu pārtiku," atzīst LPUF vadītāja Ināra Šure. 2013. gadā bija 42, 2014. gadā - 53, bet 2015. gada aprīlī jau 66 uzņēmumi, kas ieguvuši Zaļo karotīti. Attiecīgi 2013. gadā bija 140, 2014. gadā 165 un 2015. gada aprīlī 216 Zaļās karotītes produkti. Bordo karotīti, kas tika ieviesta pirms gada, 2014. gadā saņēma 5 uzņēmumi un 29 produkti, bet 2015. gada aprīlī bija jau 11 uzņēmumi un 79 produkti. Mon, 11 May 2015 10:42:10 EESThttp://karotite.lv/jaunumi/kampana-turies-pie-karotitem-mudinas-izveleties-parbauditas-vertibas Zaļā karotīte ir atpazīstamākā no pārtikas produktu kvalitātes zīmēm Latvijā, un arī tās jaunāko māsu - Bordo karotīti - atpazīst gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju, liecina Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) aptauja Pārtikas kvalitātes zīmes Latvijā, kas veikta, gatavojoties kampaņai - Turies pie karotītēm! Ar šo kampaņu LPUF aicina iedzīvotājus izvēlēties kvalitatīvu, Latvijā ražotu produkciju, kas marķēta ar Zaļās un Bordo karotītes kvalitātes zīmēm, kā arī pievērst uzmanību informācijai, kas norādīta uz produktu etiķetēm. Aptauja liecina, ka pārtikas izvēlē galvenais kritērijs iedzīvotājiem joprojām ir cena (79%), taču 71% aptaujāto uzsvēruši arī kvalitātes nozīmi. Kā sava veida iepirkšanās ceļvedis pārtikas iegādē iedzīvotājiem kalpo kvalitātes zīmes uz iepakojuma - 74% aptaujāto tām pievērš uzmanību, sevišķi, ja tiek lemts par kāda jauna produkta iegādi. Šis ir ļoti būtisks rādītājs, tādēļ rodas jautājums, vai mēs tiešām zinām, ko katra kvalitātes zīme nozīmē un kurām uzticēties? Kā izrādās, tad lielai daļai pircēju par tām ir ļoti vispārīgas zināšanas. "Varam secināt, ka produktus ar kvalitātes zīmēm iedzīvotāji novērtē un izvēlas biežāk, un prieks, ka Zaļā un Bordo karotīte iedzīvotāju vērtējumā ir divas no trim uzticamākajām un zināmākajām pārtikas kvalitātes zīmēm. Kopumā Latvijā uz produktu iepakojumiem ir dažādas kvalitātes zīmes, par kuru nozīmi var tikai nojaust, bet īpašs spēks un vērtība ir Karotītēm, kurām ir piešķirts nacionālās kvalitātes zīmes statuss. Arī tīri cilvēcīgi karotīte ir spēcīgs simbols, kas mūs pavada kopš bērnības," uzsver LPUF padomes priekšsēdētāja Ināra Šure. Kampaņas video varat apskatīties, noklikšķinot uz zemāk esošā reklāmas banera. Produktu sastāvā visvairāk uzmanības pircēji pievērš olbaltumvielām un ogļhidrātiem (85%), sintētiskajām krāsvielām (62%) un ģenētiski modificētu organismu klātbūtnei (46%). Taču lielākajai daļai iedzīvotāju ir zināmas šaubas par informāciju, kas norādīta uz pārtikas produktu etiķetēm, piemēram, par produkta sastāvu vai dabiskumu. Tikai 5% aptaujāto pilnībā uzticas uz etiķetes norādītājai informācijai, drīzāk uzticas - 64%, bet drīzāk neuzticas - 22%. "Zaļās un Bordo karotītes kvalitātes zīmes atbild uz svarīgākajām no pircēju šaubām - ar karotītēm marķētie produkti ir ražoti tepat Latvijā, tie nesatur ģenētiski modificētus organismus un sintētiskās krāsvielas, un to kvalitāte tiek regulāri uzraudzīta, lai atbilstu visaugstākajiem standartiem. Zaļās un Bordo karotītes produktiem nepiešķir uz mūžu - atbilstība paaugstinātas kvalitātes kritērijiem ir jāapliecina regulāri, lai kvalitātes zīmi nezaudētu," skaidro I. Šure. Latvijā ražoto produktu kvalitātei un drošumam uzticas vairāk nekā puse iedzīvotāju (56%), un vietējā izcelsme un augstā kvalitāte ir galvenās īpašības, kuras patērētāji saista ar Zaļās un Bordo karotītes produktiem. Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs: "Zaļās un Bordo karotītes mērķis ir atbalstīt mūsu ražotājus un veicināt kvalitatīvas, no Latvijā audzētām izejvielām, kā arī vietējās izcelsmes pārtikas pieejamību tirgū visplašākajam pircēju lokam, labāku tās atpazīstamību. Arvien vairāk mūsu valsts iedzīvotāju izvēlas ikdienas uzturā lietot pārtikas preces, kas ir ražotas Latvijā. Zaļās un Bordo karotīšu simboli uz pārtikas produkta iepakojuma tieši to apliecina. Aicinu Latvijas pārtikas ražošanas uzņēmumus aktīvāk iesaistīties nacionālajās pārtikas kvalitātes shēmās Zaļā un Bordo karotīte, kas dod ieguvumus gan patērētājiem, gan ražotājiem: pircēji labāk var atpazīt Latvijā ražoto preci un attiecīgi biežāk to izvēlēties lietošanai ikdienas uzturā." I.Šure atzīst - viņu pārsteidza aptaujas dati, ka patriotiskākie pārtikas iegādē ir iedzīvotāji ar viszemāko ienākumu līmeni (līdz 300 eiro), jo tieši šajā grupā visvairāk aptaujāto novērtē produkta izcelsmes valsti - 20%. Aptaujas dati arī ieskicē tendenci - jo cilvēks kļūst vecāks, jo lielāku vērību pievērš pārtikas produktu sastāvam un kvalitātei. Aptauja unquot;Pārtikas kvalitātes zīmes Latvijāunquot; veikta sadarbībā ar Snapshots. Mon, 08 Jun 2015 22:55:43 EESThttp://karotite.lv/jaunumi/lad-izsludina-pieteiksanos-atbalstam-zalas-un-bordo-karotites-ipasniekiem Rīga, LETA. Lauku atbalsta dienests (LAD) izsludinājis pieteikšanos atbalstam pārtikas ražotājiem, kuru produkcija akreditēta dalībai nacionālajā pārtikas kvalitātes shēmā jeb unquot;Zaļajāunquot; un unquot;Bordounquot; karotītē, liecina LAD paziņojums. Atbalsts paredzēts par laiku no 2014.gada 1.septembra līdz 2015.gada 31.augustam par pārdoto produkciju, kam jāpārsniedz atbalsta summa. unquot;Zaļās karotītesunquot; shēmā 140 eiro atbalsts pienākas izejvielu ražotājam, kas produktus piegādā pārstrādes uzņēmumam, 430 eiro atbalsts - primāro produktu, tostarp biškopības produktu, ražotājam, kas mazumtirdzniecībā vai gala patērētājam realizē fasētus un marķētus produktus. Atbalsts 1000 eiro apjomā pienākas produktu ražotājam, kas Pārtikas un veterinārajā dienestā reģistrējis ražošanu mājas apstākļos, vai primāro biškopības produktu ražotājam, kuram ir vismaz 150 bišu saimju. Savukārt 1420 eiro atbalsts pienākas PVD reģistrētam uzņēmumam (izņemot biškopības uzņēmumu), kas veic produktu apstrādi vai pārstrādi, bet 2135 eiro apmērā - PVD atzītam uzņēmumam, kas veic produktu apstrādi vai pārstrādi. unquot;Bordo karotītesunquot; shēmā atbalsts 500 eiro apmērā pienākas viena sertificēta produkta ražotājam, bet 700 eiro apmērā - divu sertificētu produktu ražotājam. Ja pretendents ražo vairāk nekā divus sertificētus produktus, par katru nākamo sertificēto produktu atbalsta summu palielina par 200 eiro, bet ne vairāk kā līdz 1900 eiro vienam pretendentam. Lai saņemtu atbalstu, pretendentam laika posmā no 1.oktobra līdz 1.novembrim LAD jāiesniedz iesniegums, ieņēmumu apliecinošu dokumentu kopijas vai to kopsavilkums, uzskaites veidlapa par saņemto unquot;de minimisunquot; atbalstu. Fri, 02 Oct 2015 12:24:29 EESThttp://karotite.lv/jaunumi/paplasinats-partikas-kvalitates-shemas-ieklaujamo-produktu-klasts Lai iespējami vairāk Latvijas ražotāju varētu piedalīties pārtikas kvalitātes shēmās, dodot iespēju patērētājiem saņemt kvalitatīvu vietējo produkciju, valdība otrdien, 20. oktobrī, grozīja pārtikas kvalitātes shēmu prasības. Turpmāk pārtikas kvalitātes shēmās būs iekļauti arī svaigi un mizoti kartupeļi un citi dārzeņi, skābēti un sālīti dārzeņi, kafija, tēja un manna. Daži kvalitātes prasību rādītāji ir precizēti, piemēram, pienam - sasalšanas punkts, gaļai - tauku un saistaudu saturs, paaugstinātas kvalitātes prasības eļļas augu produktiem, bet papildinātas prasības - primāro produktu ražotājiem. Divas būtiskas lietas, kas attiecas uz Karotītēm: 1) Ēdināšanas uzņēmumos ēdienkartē varēs likt Karotītes norādi, norādot, uz kuriem produktiem tā konrēti attiecas (1.4 punkts). 2) Svaigu gaļu turpmāk varēs marķēt arī ar Bordo karotīti. Noteikumi unquot;Grozījumi Ministru kabineta 2014.gada 12.augusta noteikumos Nr.461 unquot;Prasības pārtikas kvalitātes shēmām, to ieviešanas, darbības, uzraudzības un kontroles kārtībaunquot;unquot; stāsies spēkā pēc to apstiprināšanas valdībā un publicēšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Tue, 20 Oct 2015 14:51:56 EESThttp://karotite.lv/jaunumi/pie-pf-kekava-uzstada-zalas-karotites-zimi AS "Putnu fabrika Ķekava" kļuvis par pirmo putnu gaļas ražotāju Latvijā, kura svaigās vistas gaļas Latvijas izcelsmi un paaugstināto kvalitāti apliecina ne vien "Zaļās karotītes" norāde uz produkcijas, bet arī uzņēmuma ražotnes. "Latvijas iedzīvotājiem aizvien būtiskāk ir skaidri zināt, ko viņi pērk. Tādēļ mēs vēlamies, lai nacionālā kvalitātes zīme "Zaļā karotīte" uz PF "Ķekava" svaigās vistas gaļas un mūsu pašu izveidotā norāde "100% Latvijā audzēts dzīvnieks" ikvienam Latvijas iedzīvotājam kalpotu par orentieri un viestu pārliecību, ka viņš iegādājas pilnībā drošu augstākās kvalitātes vistas gaļu, kas ražota tikai no Latvijā audzētām vistām. Pašlaik strādājam pie tā, lai jau tuvākajā nākotnē paplašinātu to PF "Ķekava" produktu kategoriju skaitu, kuru kvalitāti apliecina "Zaļās karotītes" zīme. Mūsu mērķis, investējot ražošanas modernizācijā, produktu sastāva pilnveidošanā un orientējoties uz dabīgām sastāvdaļām, ir nodrošināt iedzīvotākiem visaugstākās kvalitātes vietējo vistas gaļu Latvijā," saka Andrius Pranckevičius, AS "Putnu fabrika Ķekava" valdes priekšsēdētājs. Savukārt zemkopības ministrs Jānis Dūklavs uzsvēra: "Latvijā arvien vairāk patērētāju vēlas savā ikdienas uzturā lietot paaugstinātas kvalitātes pārtikas produktus, kas ir ražoti Latvijā no Latvijā iegūtām izejvielām. "Zaļā karotīte" zīmes mērķis ir veicināt kvalitatīvu lauksaimniecības un pārtikas produktu ražošanu un sniegt patērētājiem garantijas par saražotā produkta kvalitāti. Pieprasījums pēc "Zaļās karotītes" produktiem Latvijā gadu no gada aug - līdz šim brīdim "Zaļās karotītes" zīme piešķirta jau aptuveni 80 Latvijas pārtikas ražotāju 276 produktiem. "Zaļās karotītes" zīme uz produkta ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā iedzīvotājiem atpazīst vietējo ražojumu. Šis brīdis ir zīmīgs ar to, ka PF "Ķekava" ir pirmais putnu gaļas ražotājs, kura svaigajai vistas gaļai ir piešķirta "Zaļās karotītes" zīme. Novēlu PF "Ķekava" sekmīgu darbību un ceru, ka "Zaļš karotītes" iegūšana vistas gaļas produkcijai palīdzēs noturēt labās pozīcijas tirgū, vēl vairāk - stiprināt tās un paplašināt patērētājiem piedāvātās produkcijas sortimentu." Wed, 28 Oct 2015 10:09:46 EEThttp://karotite.lv/jaunumi/plano-ieviest-karotiti-ari-sabiedriskas-edinasanas-sektora Turpinot Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas attīstību, kurā ietilpst Zaļā un Bordo karotīte, Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija (LPUF) ir uzsākusi darbu pie līdzīgas kvalitātes zīmes ieviešanas sabiedriskās ēdināšanas sektorā. "Pārņemot Zaļās karotītes attīstības funkciju, mēs esam atgriezuši tai dzīvību, jo, lai arī vēsturiski tā ir viena no zināmākajām kvalitātes zīmēm, vairākus gadus tās darbība bija faktiski apstājusies. Taču mēs nedomājam apstāties un jau esam uzsākuši darbu pie līdzīgas kvalitātes zīmes izstrādes sabiedriskās ēdināšanas sektorā, par ko lielu interesi izrādījuši šī sektora pārstāvji," atzīst LPUF padomes priekšsēdētāja Ināra Šure. Kā atzina Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas izpilddirektore Santa Graikste, tad ideja ieviest šādu kvalitātes zīmi arī HoReCa segmentā ir apsveicama un asociācija ir gatava sēsties pie kopējā sarunu galda, lai diskutētu un vienotos par kritērijiem, kādi būtu piemērojami šim segmentam. Plānots, ka kritērijus varētu izstrādāt 2016. gada laikā, lai kvalitātes zīmi HoReCa segmentā ieviestu 2017. gadā. Novērtējot Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas attīstību, LR Zemkopības ministrija ar LPUF noslēgusi arī jaunu licences līgumu par Zaļās karotītes tālāku attīstību. "Pēdējos gados ir ieguldīts liels darbs, lai sakārtotu un attīstītu Nacionālo pārtikas kvalitātes shēmu un ar to saistīto likumdošanu, jo šī ir lieliska iespēja, kā mums atbalstīt un veiksmīgāk pozicionēt savu ražotāju produktus. Proti, uzņēmumu produkcijai, kas saņēmusi Zaļo karotīti, ir priekšrocības valsts un pašvaldības iepirkumos. Ir ļoti svarīgi, lai darbs pie tā neapstātos un kvalitātes shēmai tiktu piesaistīts arvien vairāk jaunu uzņēmumu un produktu," saka LR zemkopības ministrs Jānis Dūklavs. Wed, 02 Mar 2016 14:47:30 EEThttp://karotite.lv/jaunumi/konkurss-par-partikas-precu-piegadi Valsts reģionālā attīstības aģentūra (VRAA), kuras pārziņā ir elektronisko iepirkumu sistēmā (EIS), ir izsludinājusi atklātu konkursu "Par pārtikas preču piegādi Elektronisko iepirkumu sistēmas dalībniekiem" (http://www.vraa.gov.lv/lv/about/iepirkumi/article.php?id=43123). Aicinām lauksaimniecības un pārtikas nozares uzņēmējus piedalīties šajā konkursā, iesniedzot savu piedāvājumu par interesējošo iepirkuma priekšmeta preču grupu vai grupām, tās daļu, sadaļu vai atsevišķu pozīciju. Piedāvājuma iesniegšana notiek EIS e-konkursu apakšsistēmā (https://www.eis.gov.lv/EKEIS/Supplier/Procurement/8301) Konkursa procedūrā tiks atlasīti uzņēmumi un to ražotās preces, kas tiks iekļautas pārtikas preču katalogā. Šo pārtikas preču katalogu izmantos valsts pārvaldes vai pašvaldību iestādes, pašvaldības, citas atvasinātas publiskas personas, kuras iepērkot pārtikas preces, veiks pasūtījumu caur EIS sistēmu, izvēloties konkrēto pārtikas preci un tās piegādātāju. Piegādātājam būs jāveic preču piegāde (pēc pirkuma pieprasījuma un pasūtījuma saskaņošanas). Minimālais piegādes apjoms būs prece 40 EUR vērtībā bez PVN. Pretendents ir tiesīgs iesniegt piedāvājumu arī atsevišķiem reģioniem - Kurzemes, Latgales, Vidzemes, Zemgales un Rīgas (ja piedāvājumu iesniedz reģionā "Rīga", piedāvājums automātiski uzskatāms par iesniegtu visos reģionos). Piedāvājumu iesniegšanas termiņš ir līdz 2016.gada 20.jūnija plkst. 10:00. Iepirkuma priekšmets ir sadalīts 7 daļās (preču grupās): 1. grupa - "Pārtika dāvanām, sanāksmēm, prezentāciju rīkošanai, viesu uzņemšanai"; 2. grupa - "Dzērieni un to piedevas"; 3. grupa - "Saldumi"; 4. grupa - "Preces ēdināšanai"; 5. grupa - "Produkti ar īpašiem marķējumiem - Bio, Bezglutēna, "Zaļā karotīte", "Bordo karotīte""; 6. grupa - "Pārtikas grozi semināriem un kafijas pauzēm"; 7. grupa - "Vienreiz lietojamie trauki un galda piederumi semināriem". Wed, 25 May 2016 12:24:06 EESThttp://karotite.lv/jaunumi/precize-nacionalas-partikas-kvalitates-shemas-prasibas Otrdien, 5. jūlijā, valdība atbalstīja Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotos grozījumus noteikumos, kas nosaka prasības pārtikas kvalitātes shēmām, to ieviešanas, darbības, uzraudzības un kontroles kārtību. Izmaiņas noteikumos sagatavotas, lai precizētu nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas prasības un izstrādātu prasības jauniem produktu veidiem. Ievērojot Nacionālā attīstības plāna 2014.-2020. gadam rīcības virziena pasākumus, kas paredz pārtikas kvalitātes shēmu produktu ražotāju atbalstīšanu, kā arī vietējo preču un pakalpojumu iepirkuma īpatsvara palielināšanu publiskajos iepirkumos, izmaiņas nosacījumos precizē nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas prasības un paredz prasības jaunam produktu veidam - gaļas konserviem. Tāpat noteikumos precizēti kvalitātes prasību rādītāji iesalam, kas dažādām alus šķirnēm ir atšķirīgi, alum un iesala dzērienam, eļļas augu produktiem, paaugstinātas kvalitātes prasības attiecinot gan uz rapšu eļļu, gan arī uz citu augu eļļām. Izmaiņas noteikumos paredz iespēju marķēt ar zaļās krāsas norādi liemeņus, ja kautuve veic liemeņu klasifikāciju, kā arī, ja kautuve piemēro atkāpi attiecībā uz liemeņu klasifikāciju. Liemeņus marķē ar zaļās krāsas norādi tad, ja visi ražošanas procesi veikti vienā valstī vai reģionā un bordo krāsas norādi, ja dzīvnieks ir audzēts citā Eiropas Savienības dalībvalstī, bet kaušanas un sadales posmi veikti, piemēram, Latvijā. Noteikumos precizētas putnu turēšanas prasības, pieļaujot turēšanu sprostā putniem, ja to olas marķē ar uzturvērtības vai veselīguma norādēm, piemēram, "satur selēnu", "Omega-3 taukskābju avots" vai "selēns palīdz uzturēt matu un nagu veselību". Tāpat noteikumi papildināti ar prasību, ka kartupeļu cietes ražošanā kā kvalitatīvu izejvielu var izmantot arī kartupeļus, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par bioloģisko lauksaimniecību ir pārejas periodā ražoti produkti, ko apliecina izziņa vai sertifikāts. Izmaiņas nosacījumos stāsies spēkā pēc to publicēšanas oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" interneta vietnē www.vestnesis.lv. Plašāka informācija par grozījumiem Ministru kabineta (MK) 2014. gada 12. augusta noteikumos Nr. 461 "Prasības pārtikas kvalitātes shēmām, to ieviešanas, darbības, uzraudzības un kontroles kārtība" pieejama MK interneta vietnē. Tue, 05 Jul 2016 14:10:05 EESThttp://karotite.lv/jaunumi/seminars-nacionala-partikas-kvalitates-shema-un-zalie-iepirkumi-valsts-un-pasvaldibu-iestades Publiskajā telpā plaši izskanēja informācija par dažādām Veselības ministrijas iniciatīvām, kas skāra Latvijas pārtikas ražotājus un to iespējas startēt valsts un pašvaldību iepirkumos. Kā zināms, vairākās no tām 2016. gada sākumā stājās spēkā, kas radīja sašutumu Latvijas pārtikas ražotāju un tos pārstāvošu organizāciju vidū. Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijai, sadarbojoties ar Zemkopības ministriju, ir izdevies šos nelabvēlīgos Veselības ministrijas izstrādātos noteikumus atcelt vai mainīt. Taču vēl joprojām ir saglabājušās vairākas neskaidrības, kas rada pārpratumus gan uzņēmēju, gan valsts un pašvaldību iestāžu vidū, kuras izsludina iepirkumus. Lai precizētu radušās neskaidrības, 2016. gada 8. septembrī plkst. 11:00, izstādes Riga Food ietvaros, tiek organizēts seminārs un tikšanās ar pārstāvjiem no Zemkopības ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Iepirkuma uzraudzības biroja, lai diskutētu par pārtikas produktu iepirkumiem valsts un pašvaldību iestādēs. Seminārā Jums būs iespēja ne vien dzirdēt atbildīgo iestāžu skaidrojumus, bet arī uzdot savus interesējošos jautājumus. Seminārā gaidām arī valsts un pašvaldību pārstāvjus un iepircējus, lai kopā ar uzņēmējiem rastu labākos risinājumus, kā palielināt vietējo pārtikas produktu apjomu valsts un pašvaldību iepirkumos, tādējādi atbalstot Latvijas ekonomiku. Aicinām pieteikt savu dalību seminārā līdz š.g. 31. augustam, sūtot kontaktinformāciju, vārdu un uzvārdu, pārstāvētā uzņēmuma vai pašvaldības nosaukumu uz e-pastu ilze.zuimaca@lpuf.lv vai zvanot pa tālr. 67808968. Piesakoties līdz iepriekš minētajam datumam, dalība seminārā un ieeja izstādē "Riga Food" ir bez maksas. Semināra programma atrodama šeit. Fri, 12 Aug 2016 15:20:51 EESThttp://karotite.lv/jaunumi/diskute-pa-zalo-iepirkumu 8. septembrī norisinājās seminārs, kurā vienkopus pulcējās vairāk kā 100 dalībnieki - uzņēmēji, valsts un pašvaldību iestāžu pārstāvji, lai diskutētu par Zaļo iepirkumu valsts un pašvaldību iestādēs. Klātesošie uzklausīja gan speciālistu sniegto informāciju par pašreizējo situāciju un plānotajiem uzlabojumiem iepirkumu jomā, gan arī izteica savu viedokli un novērtējumu. unquot;Prieks, ka uz šo pasākumu ieradās tik daudz interesentu, kas norāda, ka šī tēma tik tiešām ir aktuāla. Kā atklāja seminārs, tad vēl ir daudz kā darāma, lai Zaļais iepirkumus funkcionētu perfekti, un ir nepieciešama visu pušu iesaiste - valsts, pašvaldību un ražotāju, lai vietējiem pārtikas ražotājiem būtu iespējas konkurēt ar letāko ārvalstu produkciju,unquot; atzīst Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure. Thu, 15 Sep 2016 16:53:23 EESThttp://karotite.lv/jaunumi/sakas-kampana-karotite-vieno-izvelies-vietejos-produktus Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas veiktā aptauja Baltijas valstīs liecina, ka aptuveni 60% lietuviešu un igauņu nav regulāri patērētāji Latvijā ražotiem pārtikas produktiem, kas nozīmē, ka Latvijas produkti šo valstu iedzīvotāju iepirkuma grozos nokļūst ļoti reti. Situācija, kad katra valsts dažādos veidos cenšas veicināt savu vietējo ražojumu patēriņu un lojalitāti vietējiem produktiem, arī Latvijā sākas kampaņa "Karotīte vieno! Izvēlies vietējos produktus!", kas aicina Latvijas iedzīvotājus dot priekšroku kvalitatīviem Latvijā ražotiem pārtikas produktiem, kas marķēti ar Zaļo vai Bordo karotīti. Veiktās aptaujas, kuras mērķis bija noskaidrot kaimiņvalstu un Latvijas iedzīvotāju attieksmi pret Latvijas pārtikas produktiem, dati liecina, ka īpaši ar patriotismu pret savas valsts ražojumiem izceļas igauņi. Pat situācijā, kad produkti būs dārgāki, 60% igauņu izvēlēsies vietējos, nevis Latvijas vai kādas citas valsts produktus. Latvijas iedzīvotāju gadījumā cenas starpība tikai dažu centu robežās liktu tiem izvēlēties importa produkciju. Tikai ap 45% šādos gadījumos nešaubīgi izvēlotos Latvijas produktus arī augstākas cenas gadījumā. Cena būtiskākā ir 45 - 54 gadus veciem cilvēkiem un cilvēkiem ar 500 - 700 eiro lieliem ienākumiem. Savukārt vietējos produktus regulāri vairāk pērk vidējās paaudzes un vecāka gadu gājuma cilvēki. Tas gan neattiecas uz konditorejas izstrādājumiem, alkoholu un bezalkoholiskajiem dzērieniem, kas nav pirmās nepieciešamības preces. "Aptaujas rezultāti apliecina, ka neviens cits bez mums pašiem vietējos pārtikas ražotājus šajā sarežģītajā situācijā neatbalstīs un ir svarīgi vietējo patēriņu pārdalīt pa labu kvalitatīviem Latvijas pārtikas produktiem. Mums ir jāseko mūsu kaimiņu igauņu piemēram, kuri par spīti tam, ka vietējais produkts ir nedaudz dārgāks, tik un tā izvēlēsies to, pamatojot ar faktu, ka tādā veidā tiek atbalstīta vietējā ekonomika un ir kvalitatīvs un ražots no vietējām izejvielām," atzīst Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure. Visvairāk kaimiņvalstu pircēji iecienījuši Latvijas piena produktus - tos regulāri iegādājas 25% igauņu un 17% lietuviešu. Otra Igaunijas patērētāju biežāk pirktā produktu kategorija ir konditoreja (14%), bet lietuviešu - zivju produkti (9%). Gaļas produktus un augļus, kuru izcelsmes valsts ir Latvija, regulāri pērk 5% igauņu patērētāju un 2% pircēju Lietuvā. "Igaunijā tikai ap 40% vietējo iedzīvotāju reizi mēnesī nopērk kādu Latvijas produktu, nedaudz labāks šis rādītājs ir Lietuvā, kuri nav tik izteikti patriotiski kā mūsu ziemeļu kaimiņi. Tajā pašā laikā mēs regulāri pērkam leišu piena produktus, poļu gaļas izstrādājumus un dārzeņus," saka LPUF vadītāja I.Šure. Lai atbalstītu vietējos ražotājus un aicinātu iedzīvotājus pirkt vietējos produktus, LPUF ar Zemkopības ministrijas atbalstu rīko kampaņu, kuras idejai ir atsaukušās arī populārākās pārtikas tirdzniecības ķēdes "Maxima", "Rimi’, "Elvi" un "Top", kas savos veikalos izvietos informatīvus materiālus ar aicinājumu pirkt kvalitatīvus vietējos pārtikas produktus, marķētus ar Zaļo vai Bordo karotīti. Kampaņa, kuras ietvaros būs gan TV un radio reklāmas, gan vides reklāma un reklāma veikalu tīklos, ilgs līdz 31. oktobrim. "Mūsu mērķis ir panākt, lai mūsu iedzīvotāji priekšroku dotu kvalitatīviem vietējiem pārtikas produktiem, kā arī veikalu plauktos arvien lielāks īpatsvars būtu kvalitatīvi Latvijā ražoti produkti. Lielisks piemērs ir Igaunija, kur veikalu plauktos ap 95% ir vietējais piens, kamēr Latvijā tikai ap 70%. To var panākt, ja būsim vienoti - gan pircēji, gan ražotāji, gan tirgotāji. Tieši tādēļ arī esam sākuši aktīvas sarunas ar tirgotājiem, kuri ir izrādījuši sapratni, un ceram, ka drīzumā no vārdiem pāriesim arī pie darbiem," saka zemkopības ministrs Jānis Dūklavs. Šobrīd Zaļā karotīte ir piešķirta 105 uzņēmumu 374 produktam, bet Bordo karotīte - 36 uzņēmumu 209 produktiem. Zaļā karotīte tiek piešķirta produktiem, kuri tiek ražoti Latvijā no vietējām izejvielām un atbilst paaugstinātām kvalitātes prasībām. Savukārt Bordo karotīti piešķir produktiem, kuru pilns ražošanas cikls tiek veikts Latvijā, produkts atbilst paaugstinātas kvalitātes prasībām, bet ražošanai nepieciešamās izejvielas var nebūt vietējās. Aptauja no 22. augusta līdz 30. augustam visās trīs Baltijas valstīs veikta sadarbībā ar Snapshots. Kopumā aptaujāti 2156 respondenti vecumā no 18 gadiem. Mon, 10 Oct 2016 09:49:08 EESThttp://karotite.lv/jaunumi/ieteikumi-partikas-produktu-iepirkumu-veicejiem-par-zalo-publisko-kriteriju-piemerosanu Zemkopības ministrija (ZM) ir sagatavojusi ieteikumus iepirkumu veicējiem zaļo publisko iepirkumu (ZPI) jeb vides kritēriju piemērošanai pārtikas produktu piegādes un ēdināšanas pakalpojumu iepirkumos, lai sekmētu kvalitatīvu un bioloģisku lauksaimniecības un pārtikas produktu īpatsvara pieaugumu zaļajos publiskajos iepirkumos. Ieteikumi ir sagatavoti sadarbībā ar Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) speciālistiem, lai atvieglotu MK 28.10.2014 noteikumu Nr.673 par zaļajiem (vides) kritērijiem pārtikas produktu piegādes un ēdināšanas pakalpojumu iepirkumos piemērošanu. ZPI paredz to, ka iepirkumā obligāti jāizvēlas pārtikas produkti, kas nesatur ģenētiski modificētos organismus, nesastāv no tiem un nav ražoti no tiem, kā arī papildus jāizvēlas vēl vismaz divas no vairākām ZPI prasībām, piemēram, izvēlēties bioloģiskos produktus, nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas vai tās produktu kvalitātes rādītājiem, lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas prasībām atbilstošus produktus u.c. Šie ieteikumi īpaši noderīgi būs valsts un pašvaldību iestādēm, jo tie sniedz praktiskus padomus par to, kā pārliecināties par produktu atbilstību ZPI kritērijiem - piemēram, kādam jābūt produkta marķējumam, izsniegtam sertifikātam vai apliecinājumam, kā arī ieteikumos sniegtas norādes uz kompetentajām institūcijām, kas izsniedz iepriekš minētos dokumentus, piemēri attiecībā uz videi draudzīgas produktu piegādes kā kritērija izmantošanu un formulas kritērija nozīmīguma noteikšanai u.c. Tāpat šos ieteikumus var izmantot arī citi pasūtītāji, kuri vēlas integrēt ZPI (vides) kritērijus pārtikas produktu piegādes un ēdināšanas pakalpojumu jomas iepirkumus. Sīkāk ar ieteikumiem varat iepazīties šeit. Thu, 17 Nov 2016 11:39:25 EEThttp://karotite.lv/jaunumi/sakas-kampana-need-otru-latvieti-ed-latvija-razotus-augstas-kvalitates-produktus Tuvojoties valsts svētkiem, Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija (LPUF) sadarbībā ar Zemkopības ministriju, kā arī populārākajiem pārtikas veikalu tīkliem Rimi, Maxima un Top organizē reklāmas kampaņu, lai veicinātu kvalitatīvu vietējo pārtikas produktu patēriņu ikdienas uzturā. Šogad kampaņas moto ir Neēd otru latvieti, ēd Latvijā ražotus augstas kvalitātes produktus!, kam pamatā ir visiem zināmā paruna, ka latvietis latvietim ir gardākais kumoss. Kampaņa ar veselīgu pašironiju apspēlēs šo parunu un aicinās iedzīvotājus "neēst", "negrauzt" un "neskaust" citam citu, un labāk negatīvo enerģiju vērst pozitīvā virzienā - patērējot kvalitatīvus vietējos pārtikas produktus, kas marķēti ar Zaļo un Bordo karotīti. Jau vairākus gadus gan LPUF, gan citas organizācijas runā par to, cik svarīgi ir ikdienā uzturā lietot kvalitatīvus vietējos pārtikas produktus, cik būtiski ir būt lokālpatriotiem, jo tas veicina vietējās ekonomikas attīstību, kas ir īpaši svarīgi pašreizējos konkurences apstākļos. "Tuvojoties patriotiskajam novembra mēnesim, kā arī valsts simtgadei, šogad nolēmām savādākā veidā vietējiem patērētājiem atgādināt, cik svarīgi ir uzturā lietot vietējos pārtikas produktus. Viena no SKDS aptaujām atklāja, ka vairāk nekā 45% Latvijas iedzīvotāju mēdz apskaust citus. Turklāt katrs desmitais to dara ļoti regulāri, visbiežāk apskaužot tieši sev tuvākos un zināmākos cilvēkus. Tas mums lika atcerēties seno latviešu parunu, ka latvietis latvietim ir gardākais ēdiens. Proti, mēs ikdienā cits citu esam gatavi "apēst bez sāls" par visdažādākajām lietām - vienam ir lielāka un skaistāka māja, kādam jaunāka mašīna, bet vēl kāds dara kaut ko tādu, kas ir pretrunā ierastajām normām. Savā kampaņā ar humoru vēlējāmies paskatīties uz šo latviešiem tik raksturīgo īpašību, aicinot nolikt malā šīs negatīvās īpašības un darīt kaut ko pozitīvu un vienojošu - izvēlēties kvalitatīvu vietējo pārtiku. Tādēļ mēs aicinām neēst otru latvieti, bet ēst Latvijā ražotus kvalitatīvus produktus un dzīvot, karotītes kuldams," atzīst LPUF vadītāja Ināra Šure. Reklāmas kampaņa, kuru veido PR aģentūra Mediju tilts sadarbībā ar Voldemāru Dūdumu, norisināsies no 30. oktobra līdz 16. novembrim. Tās laikā televīzijā un internetā būs redzami divi videoklipi, kuru režisors ir Roberts Kuļenko, bet veikalu tīklos Rimi, Maxima un Top būs izvietoti reklāmas materiāli, kas aicinās pircējus izvēlēties vietējos produktus, kas marķēti ar Zaļo un Bordo karotīti. "Mūsu iepriekš veiktā aptauja atklāja, ka Latvijas patērētājs vietējo produkciju izvēlēsies tikai gadījumā, ja tā būs vienādā cenā ar importa produkciju vai lētāka. Mēs, protams, vēlamies panākt, lai šī situācija mainītos un vietējais patērētājus kļūtu daudz lojālāks kvalitatīviem vietējiem pārtikas produktiem, līdzīgi kā tas ir Igaunijā, kur daudz vairāk iedzīvotāju ir gatavi izvēlēties vietējos produktus, pat ja tie ir nedaudz dārgāki. Ceru, ka kopā ar mūsu ilggadējiem sadarbības partneriem - pārtikas tirgotājiem - mums to izdosies panākt un kvalitatīvu vietējo produktu veikalu plauktos būs arvien vairāk un pieprasījums pēc tiem augs," saka I.Šure. Kā atzīst zemkopības ministrs Jānis Dūklavs, tad Zaļā un Bordo karotīte ir labi zināmas nacionālās kvalitātes zīmes, kas apliecina vietējo produktu augsto kvalitāti: "Pašreizējos konkurences apstākļos un milzīgajā informācijas daudzumā ir ļoti būtiski panākt, lai vietējais pircējs sadzird, ka ir svarīgi patērēt vietējos produktus. Dažādas publiskas aktivitātes un kampaņas ir viens no instrumentiem, lai to panāktu, un ir tikai loģiski, ka abas nacionālās kvalitātes zīmes - Zaļā un Bordo karotīte - ir uzņēmušās šo misiju, vienlaicīgi arī atgādinot par citām cilvēkiem svarīgām lietām un vērtībām, kā, piemēram, iecietību un spēju priecāties par citu panākumiem." Šobrīd Zaļā karotīte ir piešķirta 113 uzņēmumu 452 produktam, bet Bordo karotīte - 45 uzņēmumu 237 produktiem. Zaļā karotīte tiek piešķirta produktiem, kuri tiek ražoti Latvijā no vietējām izejvielām un atbilst paaugstinātām kvalitātes prasībām. Savukārt Bordo karotīti piešķir produktiem, kuru pilns ražošanas cikls tiek veikts Latvijā, produkts atbilst paaugstinātas kvalitātes prasībām, bet ražošanai nepieciešamās izejvielas var nebūt vietējās. Sun, 29 Oct 2017 17:10:37 EEThttp://karotite.lv/jaunumi/zala-un-bordo-karotite--atpazistamakas-partikas-kvalitates-zimes-latvija Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) veiktā aptauja par pārtikas kvalitātes zīmēm Latvijā rāda, ka pārtikas kvalitātes zīmēm uzmanību pievērš 75% patērētāju. Latvijas iedzīvotāju vidū atpazīstamākās kvalitātes zīmes ir Zaļā un Bordo karotīte - Zaļo karotīti atpazīst 90% patērētāju, bet Bordo karotīti - 54%. Pēc tam seko tādas zīmes kā Latvijas Ekoprodukts un Zaļā Ekolapiņa. Gan atpazīstamības, gan patērētāju uzticēšanās ziņā līderpozīcijas pieder Zaļajai karotītei - tai kopumā uzticas 59% patērētāju, savukārt Bordo karotītei - 28%. Citām pārtikas kvalitātes zīmēm uzticamības līmenis ir zemāks. "Aptauja rāda, ka produktus ar kvalitātes zīmēm iedzīvotāji novērtē un izvēlas biežāk - tām uzticas aptuveni 74% patērētāju. It īpaši svarīgi tas ir gadījumos, kad pircējs attiecīgo produktu izvēlas pirmo reizi," atzīst LPUF padomes priekšsēdētāja Ināra Šure. Produkti, uz kuru iepakojumu ir redzamas abas populārākās un uzticamākās kvalitātes zīmes - Zaļā un Bordo karotīte, visbiežāk patērētājiem asociējas ar vietējas izcelsmes, kvalitatīviem, Latvijā ražotiem produktiem. "Kvalitātes zīmes patērētājiem faktiski kalpo kā zināms ceļvedis veikalu produktu plauktos, jo tās var sniegt atbildes uz dažādiem patērētāju jautājumiem - kur produkts ražots, no kādām izejvielām u.c. Prieks, ka tieši nacionālās pārtikas kvalitātes zīmes (Zaļā un Bordo karotīte), kurām ir stingri kvalitātes kritēriji un regulāra PVD uzraudzība, ir tās, kas patērētājiem vislabāk signalizē, ka produkts ir kvalitatīvs un ražots Latvijā," saka I.Šure. Šobrīd Zaļā karotīte ir piešķirta 113 uzņēmumu 464 produktam, bet Bordo karotīte - 42 uzņēmumu 237 produktiem. Aptauja Pārtikas kvalitātes zīmes Latvijā veikta sadarbībā ar Snapshots 2017. gada novembrī, aptaujājot 700 respondentus. Wed, 07 Feb 2018 11:33:00 EEThttp://karotite.lv/jaunumi/apstiprinats-valsts-atbalsts-npks Valdība otrdien, 20. februārī, apstiprināja Zemkopības ministrijas sagatavotos grozījumus noteikumos par valsts atbalstu lauksaimniecībā. Finansējums 479 650 eiro apmērā paredzēts arī nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas (NPKS) veicināšanai. Daļā no šīs summas paredzēta Zaļās un Bordo kartotītes popularizēšanai, bet daļa uzņēmumu atbalstam dalībai NPKS. Izmaiņas, ko ievieš izdarītie grozījumi noteikumos, skars dokumentu iesniegšanu Lauku atbalsta dienestā (LAD). Šogad dokumentu iesniegšana trīs atbalsta pasākumos LAD notiks tikai elektroniskās pieteikšanās sistēmā (EPS). Šie pasākumi ir: atbalsts biškopības nozarei, atbalsts lauksaimniecības dzīvnieku ģenētisko resursu saglabāšanai un atbalsts dalībai pārtikas kvalitātes shēmās. Vairāk informācijas - noteikumos "Grozījumi Ministru kabineta 2013.gada 17.decembra noteikumos Nr.1524 "Noteikumi par valsts atbalstu lauksaimniecībai"", kas stāsies spēkā pēc to publikācijas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Wed, 21 Feb 2018 10:21:33 EEThttp://karotite.lv/jaunumi/popularakas-karotisu-produktu-grupas--miltu-izstradajumi-un-piena-produkti Gandrīz katrs trešais nacionālās pārtikas kvalitātes zīmes Zaļā karotīte un Bordo karotīte produkts jeb 30% no kopējā karotīšu produktu groza ir maize, milti un konditorejas izstrādājumi, liecina Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) veiktā datu analīze. Produktu topā seko piens un piena produkti, kā arī gaļa un gaļas produkti. Arī šoruden LPUF sadarbībā ar Zemkopības ministriju, kā arī populārākajiem pārtikas veikalu tīkliem Rimi, Maxima un Top organizē tradicionālo reklāmas kampaņu, lai veicinātu kvalitatīvu vietējo pārtikas produktu patēriņu ikdienas uzturā. "Situācijā, kad gan Zaļās karotītes, gan Bordo karotītes produktu skaits turpina augt, mums pašiem bija interesanti pārbaudīt savus novērojumus un sajūtas par produktu grupām un attiecīgi nozarēm, kuru vidū tad karotītes ir populārākās un novērtētākās. Milti un miltu izstrādājumi ar 30%, kā arī piens un piena produkti ar 24% ir divi izteikti līderi, kas liecina, ka tieši šo nozaru pārstāvjiem ir būtiski uzsvērt produktu augsto kvalitāti un nacionālo piederību, asi konkurējot ar kaimiņvalstu produkciju Latvijas tirgū. Karotītes zīme ir skaidrs aicinājums pircējam izvēlēties kvalitatīvus vietējos ražojumus," uzsver LPUF vadītāja Ināra Šure. Milti, miltu izstrādājumi, t.sk. maize un konditorejas izstrādājumi, veido 30% no visām karotītēm, piens un piena produkti - 24%, gaļa un gaļas produkti - 14%, dārzeņi, ogas un augļi - 13%, dzērieni (alus, ūdens, sulas) - 8%, bet vēl citi produkti, piemēram, medus, eļļas, zivis u.c. - 11%. "Dati arī rāda, ka no visiem karotīšu dalībniekiem vairāk nekā 20% ir vietējās zemnieku saimniecības, kas karotīti ieguvušas dažāda veida dārzeņiem, medum un citiem lauku labumiem. Kādu no karotītēm saviem produktiem ir ieguvuši faktiski visi lielāki Latvijas pārtikas ražotāji, un pēdējā laikā arvien lielāku interesi izrāda tieši mazie un vidējie uzņēmumi, jo karotītes ir patērētāju vidū populārākās kvalitātes zīmes un uzņēmēji ir arī novērtējuši to sniegtās priekšrocības valsts un pašvaldību iepirkumos," atzīmē I. Šure. LPUF atgādina, ka ir ļoti svarīgi ikdienā uzturā lietot kvalitatīvus vietējos pārtikas produktus un būt patriotiem, jo tas veicina vietējās ekonomikas attīstību, kas ir svarīgi pašreizējos konkurences apstākļos. Tradicionālā reklāmas kampaņa norisināsies no 10. septembra līdz 1. oktobrim. Tās laikā televīzijā un internetā būs redzami videoklipi, radio ēterā skanēs radio džingli, bet veikalu tīklos Rimi, Maxima un Top būs izvietoti reklāmas materiāli, kas aicinās pircējus izvēlēties vietējos produktus, kas marķēti ar Zaļo un Bordo karotīti. "Ne reizi vien esam pētījuši pircēju paradumus, un parasti cena ir starp svarīgākajiem izvēles kritērijiem, tomēr ne mazāk svarīga ir produkta izcelsme un lojalitāte zīmolam. Tiesa, ik gadu mazliet palielinās to patērētāju skaits, kas kļūst arvien lojālāki kvalitatīviem vietējiem produktiem, lai gan mēs vēl būtiski atpaliekam no mūsu kaimiņiem igauņiem, kuri vietējos produktus izvēlēsies arī gadījumā, ja pat tie būs nedaudz dārkāgi nekā importa. Mēs aicinām pircējus būt Latvijas patriotiem un veikalos pievērst uzmanību produktu iepakojumam. Kvalitātes zīmes Zaļā karotīte un Bordo karotīte ir palīgs pircējiem un faktiski kalpo kā ceļa zīme, kas palīdz vieglāk atšķirt kvalitatīvus vietējos pārtikas produktus," saka I.Šure. Kā ziņots, šobrīd Zaļā karotīte ir piešķirta 125 uzņēmumu 485 produktiemm, bet Bordo karotīte - 50 uzņēmumu 277 produktiem. Zaļā karotīte tiek piešķirta produktiem, kuri tiek ražoti Latvijā no vietējām izejvielām un atbilst paaugstinātām kvalitātes prasībām. Savukārt Bordo karotīti piešķir produktiem, kuru pilns ražošanas cikls tiek veikts Latvijā, produkts atbilst paaugstinātas kvalitātes prasībām, bet ražošanai nepieciešamās izejvielas var nebūt vietējās. Zaļā un Bordo karotīte ir atpazīstamākās pārtikas kvalitātes zīmes Latvijā. LPUF sadarbībā ar Snapshots veiktā aptauja par pārtikas kvalitātes zīmēm Latvijā liecināja, ka pārtikas kvalitātes zīmēm uzmanību pievērš 75% patērētāju un Latvijas iedzīvotāju vidū atpazīstamākās kvalitātes zīmes ir Zaļā un Bordo karotīte - Zaļo karotīti atpazīst 90% patērētāju, bet Bordo karotīti - 60%. Mon, 10 Sep 2018 07:45:12 EESThttp://karotite.lv/jaunumi/lad-izsludina-pieteiksanos-atbalstam-zalas-un-bordo-karotites-ipasniekiem-2 Lauku atbalsta dienests (LAD) no 1.oktobra izsludinājis pieteikšanos atbalstam pārtikas ražotājiem, kuru produkcija akreditēta dalībai nacionālajā pārtikas kvalitātes shēmā jeb unquot;Zaļajāunquot; un unquot;Bordounquot; karotītē. Lauku atbalsta dienests informē, ka, sākot ar šo gadu, pieteikties atbalstam par dalību pārtikas kvalitātes shēmās varēs tikai elektroniski, izmantojot LAD Elektroniskās pieteikšanās sistēmu (EPS). Instrukcija e-pakalpojuma izmantošanai pieejama EPS palīdzības sadaļā vai LAD mājaslapā. Atbalsta pieteikumam papildus ir jāpievieno De minimis iesniegums. To var izveidot EPS sadaļā Mans De minimis. Pieteikumu iesniegšana notiks EPS no 1.oktobra līdz 1.novembrim. Lai pretendents varētu lietot EPS, viņam jābūt EPS lietotājam. Mon, 01 Oct 2018 11:26:42 EESThttp://karotite.lv/jaunumi/nosledzies-konkurss-toposajiem-maizniekiem 18. oktobrī Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikumā noslēdzies profesionālās izglītības iestāžu audzēkņu profesionālās meistarības konkurss "Jaunais Maiznieks 2018". Par uzvarētāju kļuvusi Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikuma 1. kursa audzēkne Agnese Krote. Konkursu organizēja Pārtikas produktu kvalitātes klasteris un Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija sadarbībā ar Latvijas Maiznieku biedrību un Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikumu. Ar izejvielām konkursu atbalstīja AS "Rīgas Dzirnavnieks". Konkursu līdzfinansēja Eiropas Reģionālās attīstības fonds un Eiropas Savienība. Tradicionālās latviešu rudzu maizes gatavošana ir viena no garākajām un sarežģītākajām maizes gatavošanas tehnoloģijām pasaulē un kā tradicionāla tautas kultūras vērtība ir iekļauta Latvijas Kultūras kanonā. Konkursa mērķis ir maiznieka profesijas saglabāšana un popularizēšana, lai nezaudētu šo Latvijas identitātei svarīgo simbolu. Audzēkņu uzdevums bija pagatavot inovatīvu pārtikas produktu - kviešu-rudzu maizi, lai veicinātu jauno maiznieku profesionālās iemaņas un vērstu viņu radošo domāšanu inovāciju virzienā. "Šādi konkursi ļauj topošajiem maizniekiem parādīt savu radošo pieeju, iegūtās prasmes un zināšanas praksē, kā arī uzkrāt pieredzi un pilnveidoties. Būt maizniekam nenozīmē tikai cept maizi, bet arī saglabāt un uzturēt maizes cepšanas latviskās tradīcijas, dot tām savu ieguldījumu un tādā veidā popularizēt vienu no senākajiem arodiem - maiznieka arodu," uzsver Latvijas Maiznieku biedrības valdes priekšsēdētājs Kārlis Zemešs. "Diemžēl redzam, ka pēdējo gadu laikā jaunieši izvēlas apgūt profesijas, kas nav saistītas ar pārtikas nozari, tāpēc ar šo konkursu Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija vēlas popularizēt pārtikas nozares tradicionālās profesijas un celt nozares prestižu. Pārtikas nozare nav iedomājama bez maizes ceptuvēm, un tieši maize tiek dāvināta jaunas mājvietas saimniekam, lai novēlētu pārpilnību un labklājību. Rupjmaize ir mūsu latviskās identitātes sastāvdaļa, kuru nedrīkstam zaudēt," norāda Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure. Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikuma Pārtikas ražošanas nodaļas vadītāja Iveta Austruma atgādina, ka mūsdienās daudzi restorāni piedāvā apmeklētājiem uz vietas īpaši pagatavotu maizi, tāpēc maizes cepšanas pamati tiek apgūti dažādās ar ēdināšanu saistītās profesijās. Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija ir definējusi, ka pārtikas nozarei ir četras profesionālās skolas, kurās tiek attīstītas nozarei svarīgās pamata profesijas un kurās ir ieguldīti līdzekļi materiāli tehniskās bāzes stiprināšanā. Tās ir Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikums, Valmieras tehnikums, Rēzeknes tehnikums un Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikums. Šajos tehnikumos audzēkņi apgūst pārtikas produktu ražošanas tehniķa, maiznieka un gaļas produktu ražotāja profesijas. "Mūsdienu straujajā dzīves ritmā, kad nemitīgi attīstās tehnoloģijas, būt maizniekam ir izaicinājums. Šajā profesijā savienojot vēsturisko, tradicionālo ar moderno, tikai radoša un inovatīva pieeja dod iespēju gūt panākumus, rast ceļu pie patērētāja un rezultātā saņemt gandarījumu. Mūsdienu patērētājs ir prasīgs, zinošs, bet tajā pat laikā konservatīvs. Tādēļ ir jārada produkts, kas raisa interesi un kam nevar paiet garām, to nenobaudot," skaidro K. Zemešs. "Daudzi uzņēmumi ievieš jaunus tehnoloģiskus uzlabojumus, automatizē ražošanas procesus, tomēr ir jāatceras, ka ar rokām gatavotai maizītei ir pavisam cita garša. Jaunieši ar lielāko prieku un interesi apgūst visus maizes tapšanas posmus - sagatavo nepieciešamās sastāvdaļas, raudzē un mīca mīklu, veido klaipiņus un seko līdzi cepšanas procesam. Maizes cepšanas tehnoloģijas mainās, bet tradīcijas paliek," secina I. Austruma. Konkursa uzvarētāja Agnese Krote (pasniedzēja Līga Rugāja) no Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikuma ieguvusi titulu "Jaunais Maiznieks 2018" un naudas balvu 200 eiro apmērā. Otro vietu izcīnīja Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikuma Preiļu filiāles audzēknis Daniels Nikitins (pasniedzēja Ināra Liepiņa), bet godpilno trešo vietu ieguvusi vēl viena Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikuma audzēkne - Diāna Lukjanoviča (pasniedzēja Līga Rugāja). Konkursa laikā dalībnieku pasniedzējiem notika rudzu maizes meistarklase, un balvas saņēma arī uzvarētāju pasniedzējas, kas devušas lielāko ieguldījumu savu audzēkņu izaugsmē. Konkursā piedalījās profesionālās izglītības iestāžu audzēkņi vecumā no 17 līdz 23 gadiem, kuri apgūst otrās un trešās profesionālās kvalifikācijas līmeņiem atbilstošās izglītības programmās: maiznieks, pārtikas produktu ražošanas tehniķis un konditors. Konkursā piedalījās 2 dalībnieces no Valmieras tehnikuma, 1 dalībniece no Rēzeknes tehnikuma, 2 dalībnieces no Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikuma un 1 dalībnieks no Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikuma Preiļu filiāles. Fri, 19 Oct 2018 13:40:56 EESThttp://karotite.lv/jaunumi/karotisu-izmantosana-markesana-galas-parstrades-produktiem Kādi ražotāji var saņemt Zaļo, kādi Bordo karotīti, kā veicams ražošanas cikls un pārstrādes process - atbildes uz šiem un citiem jautājumiem atradīsiet ZM Veterinārā un pārtikas departamenta sagatavotajā informācijā par Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas logotipu izmantošanu marķējumā svaigai gaļai un pārstrādes produktiem. Prezentācija pieejama šeit. Mon, 14 Jan 2019 14:54:38 EEThttp://karotite.lv/jaunumi/edinasanas-iepirkumos-skolam-aicina-atbalstit-latvijas-razotajus Zemkopības ministrija un Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija (LPUF) aicina pašvaldības iepirkumos novada skolām, bērnudārziem, slimnīcām un pansionātiem izvēlēties kvalitatīvu vietējo pārtiku no Latvijas ražotājiem. Atbalstīt vietējos ražotājus iespējams, ēdināšanas iepirkumos izmantojot Zaļo iepirkumu, kas dod priekšrocības Latvijas uzņēmumiem, kuri ieguvuši Zaļo vai Bordo karotīti un ražo paaugstinātas kvalitātes produktus bez ĢMO. Jau vairāk nekā četrus gadus Latvijā spēkā ir Zaļā publiskā iepirkuma (ZPI) sistēma pārtikas piegāžu un ēdināšanas pakalpojumu jomā , kuras mērķis ir iepirkt preces un pakalpojumus pēc iespējas draudzīgāk videi. Vienlaikus tas ir veids, kā dot priekšrocības Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas produktiem cīņā ar importa produkciju. "Šobrīd spēkā esošo Zaļo publisko iepirkumu kritēriju piemērošanu saredzu kā labu iespēju pašvaldībām sekmēt Latvijā ražoto augstas kvalitātes lauksaimniecības un pārtikas produktu noietu," uzsver zemkopības ministrs Kaspars Gerhards. Zemkopības ministrijas apkopotie dati liecina, ka 2018. gadā Latvijā veikti pārtikas un ēdināšanas iepirkumi aptuveni 120 milj. eiro vērtībā. Zaļu iepirkumu īpatsvars publiskajos pārtikas un ēdināšanas iepirkumos ik gadu ir ap 75%. "Zemkopības ministrija kopā ar sociālajiem partneriem ir ieguldījuši lielu darbu, lai attīstītu Nacionālo pārtikas kvalitātes shēmu, pilnveidojuši publiskā iepirkuma un atbalsta nosacījumus mūsu vietējo kvalitatīvo produktu ražotājiem, kā arī veicinājuši Nacionālo kvalitātes zīmju atpazīstamību," norāda LPUF padomes priekšsēdētāja Ināra Šure. Veidojot Zaļo iepirkumu, tiek ņemti vērā dažādi faktori, piemēram, kā tiek audzēti produkti, vai tajos nav ĢMO, kāds ir iepakojums un kā notiek preču piegāde. Protams, ka Latvijas ražotāji var ļoti labi konkurēt ar importa produkciju iepriekš minētajos aspektos, tomēr viens no būtiskākajiem aspektiem, kas Latvijas ražotājiem rada interesi par Zaļo iepirkumu, ir nosacījums, ka produktiem, kuri ir Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas dalībnieki - kuriem ir Zaļā vai Bordo karotīte, ir papildu priekšrocības iepirkumos. MK noteikumos Nr. 172 unquot;Noteikumi par uztura normām izglītības iestāžu izglītojamiem, sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju klientiem un ārstniecības iestāžu pacientiemunquot; ir iekļauta prasība pēc augstas kvalitātes produktu piegādēm. Šajos noteikumos ir noteikts, ka pārtikas iepirkumos konkrētu sabiedrības grupu (skolnieku, slimnieku u.c.) uzturā prioritāri ir jāizvēlas tādi pārtikas produkti, kuriem izvirzītās kvalitātes prasības ir līdzvērtīgas tām, kas noteiktas normatīvajos aktos par nacionālo pārtikas kvalitātes shēmu vai bioloģisko lauksaimniecības shēmu. Šo punktu ļoti novērtē daudzi Latvijas pārtikas ražotāji, izejot ļoti stingras kvalitātes kontroles, lai savus produktus varētu marķēt ar Zaļo vai Bordo karotīti. Ņemot vērā priekšrocības, ko iegūst pārtikas ražotājs pēc iesaistīšanās pārtikas kvalitātes shēmās, pēdējo gadu laikā ir palielinājies gan uzņēmumu, gan arī sertificēto produktu skaits, kas tajās darbojas. Tāpat ir palielinājusies vietējās izcelsmes pārtikas pieejamība vietējā tirgū, kā arī mūsu preču iepirkuma īpatsvars publiskajos iepirkumos. Iepirkumu organizētājiem ir svarīgi izstrādāt detalizētākus izvērtēšanas kritērijus, piemēram, vērtējumam piešķiramo koeficientu noteikšanu pārtikas produktiem atkarībā no to svarīguma. Tāpat ir ļoti svarīgi kontrolēt jau noslēgto līgumu izpildi, jo Pārtikas un veterinārais dienests pārbaudēs atklāj gadījumus, kad piegādātājs nenodrošina ar tiem produktiem, par kuriem bija noslēgta vienošanās. "Mums ir jātiecas uz to, lai skolās un bērnudārzos, arī slimnīcās un pansionātos esošie cilvēki uzturā lietotu kvalitatīvu vietējo pārtiku, tā atbalstot vietējos ražotājus, kas ražo kvalitatīvus produktus. Jāņem vērā, ka mūs ierobežo Eiropas Savienības noteikumi, tādēļ ir ļoti svarīgi pašvaldībām izmantot Zaļo iepirkumu kā lielisku iespēju iegādāties kvalitatīvu vietējo produkciju un dot priekšrocības Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas produktiem," aicina I. Šure. Thu, 23 May 2019 10:47:40 EESThttp://karotite.lv/jaunumi/aicinam-piedalities-konkursa-jaunais-maiznieks-2019 LPUF Pārtikas Produktu Kvalitātes Klasteris un Latvijas Maiznieku biedrība izsludina profesionālās izglītības iestāžu audzēkņu profesionālās meistarības konkursu unquot;Jaunais Maiznieks 2019unquot;, lai veicinātu audzēkņu profesionālās iemaņas un radošo domāšanu inovāciju virzienā - attīstot un izveidojot inovatīvu pārtikas produktu: veselīgu maizi mūsdienīgam patērētājam. Konkurss notiks 2019. gada 23. oktobrī - Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikumā, Nīcgales iela 26, Rīga. Konkursā aicinām piedalīties profesionālās izglītības iestāžu audzēkņus vecumā no 17 līdz 23 gadiem. Konkursa uzvarētājs saņems titulu "Jaunais Maiznieks 2019" un naudas balvu. Kā arī uzņēmumu specbalvas. Konkursa laikā dalībnieku pasniedzējiem notiks meistarklase "Izcep savu saldskābmaizi". Dalību konkursā jāpiesaka līdz 3. oktobrim, nosūtot pieteikumu uz elektroniskā pasta adresi: ilze.zuimaca@lpuf.lv. Dalība konkursā ir bez maksas. Papildu informācija par konkursu - ilze.zuimaca@lpuf.lv. Thu, 01 Aug 2019 16:33:01 EESThttp://karotite.lv/jaunumi/sviestmaizes-maratona-gatavos-no-zalas-un-bordo-karotites-produktiem Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija kopā ar saviem biedriem - Latvijas Maiznieku biedrību un Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikumu - izstādē "Riga Food 2019" rīko sviestmaižu gatavošanas maratonu "Sviestmaize vieno!". Izejvielas sviestmaizēm nodrošinās vairāki Latvijas ražotāji, kas ir Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas dalībnieki. Ar Karotīšu produktiem, kuru kvalitāte ir augstāka nekā ES un Latvijas normatīvos pārtikai izvirzītās prasības, sviestmaižu maratonu nodrošinās vairāki Latvijas ražotāji - AS "Tukuma piens", AS "Krāslavas piens", AS "Smiltenes piens", SIA "Rēzeknes gaļas kombināts", SIA "Galiņi", SIA "Kronis", SIA "Fazer Latvija", "N.Bomja maiznīca "Lielezers"", maiznīca "Dona", "Hanzas maiznīca", maiznīca "Lāči", "Maiznīca Flora", "LPB Priekules maizes ceptuve" un "Saldus maiznieks". "Sviestmaižu maratona dalībniekus nodrošināsim ar augstvērtīgiem pārtikas produktiem, kas marķēta ar Zaļās un Bordo karotītes zīmēm. Ar karotītēm marķētie produkti ir ražoti tepat Latvijā, tie nesatur ģenētiski modificētus organismus un sintētiskās krāsvielas, un to kvalitāte tiek regulāri uzraudzīta, lai atbilstu visaugstākajiem standartiem," uzsver Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure. "Sviestmaize ir labs uzturvielu avots, ko var ēst ne vien brokastīs, bet arī pusdienās vai vakariņās, turklāt kombinējot pēc savas gaumes un vēlmēm. Mūsdienu steigā sviestmaize ir lielisks risinājums kārtīgai ēdienreizei, īpaši, ja tā ir pagatavota no Karotīšu produktiem, kas ir ražoti Latvijā un ar paaugstinātu kvalitāti. Esam arī priecīgi, ka izstādes laikā sviestmaizes gatavos Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikuma topošie pārtikas produktu speciālisti. Sagaidām no jauniešiem radošas un inovatīvas idejas, kuras, iespējams, ikvienam būs vērts izmēģināt savā ēdienkartē, palutinot garšas kārpiņas," norāda I. Šure. "Latvija ir ne vien maizes un rudzu lielvalsts, bet arī gardu un labu ēdienu zeme. Mūsdienu patērētājs daudz ceļo, ir gana zinošs un prasīgs, bet vienmēr gatavs nogaršot un izvēlēties ko jaunu. Kāpēc gan Pop-up restorānu un Street-food laikmetā lai tā nebūtu sviestmaize, kas gatavota no Latvijā ražotiem - nekaitīgiem, augstas kvalitātes produktiem? Šo sviestmaižu vienojošais motīvs varētu būt izteikts sekojoši - viegli, sātīgi, gardi, veselīgi, droši un radoši. Gaidām Jūs lielākajā mūsu valsts pārtikas nozares pasākumā - izstādē "Riga Food 2019"," aicina Latvijas Maiznieku biedrības izpilddirektore Gunta Duka. Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas jeb Zaļās un Bordo karotītes produktus izstādē "Riga Food 2019" interesenti līdztekus atsevišķu ražotāju stendiem varēs baudīt, apmeklējot Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikuma ekspozīciju un piedaloties sviestmaižu gatavošanas maratonā "Sviestmaize vieno!". Akciju "Sviestmaize vieno!", kas norisināsies visās četrās izstādes "Riga Food 2019" dienās, LPUF rīko kopā ar federācijas biedriem - Latvijas Maiznieku biedrību un Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikumu. Ikviens izstādes apmeklētājs varēs piedalīties sviestmaižu gatavošanas maratonā, savukārt interesenti varēs vērot prezentāciju par dažādām sviestmaizēm un degustēt tās. Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas norāde "Kvalitatīvs produkts" ir kvalitātes zīme, kas apliecina produkta augsto kvalitāti. Ar Zaļo un Bordo karotīti marķētie produkti ir ražoti vai pārstrādāti Latvijā, nesatur ĢMO un sintētiskās krāsvielas. Tautā iecienītās Zaļās un Bordo karotītes produktiem nepiešķir uz mūžu - atbilstība paaugstinātas kvalitātes kritērijiem ir jāapliecina regulāri, lai kvalitātes zīmi nezaudētu. Karotīšu produktu kvalitāte tiek regulāri uzraudzīta, lai atbilstu visaugstākajiem standartiem. Ar Zaļās un Bordo karotītes karodziņiem marķētās sviestmaizes "Riga Food 2019" ietvaros meklējiet Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikuma ekspozīcijā hallē Nr.2, Inovācijas stendā. Fri, 30 Aug 2019 12:50:43 EESThttp://karotite.lv/jaunumi/konkursa-mekle-karotiti-skolenus-aicina-iepazit-zalas-un-bordo-karotites-produktus Lai motivētu Latvijas skolu jauniešus ikdienā gatavot veselīgas maltītes no paaugstinātas kvalitātes vietējiem produktiem un iepazīstinātu ar Zaļās un Bordo karotītes produktiem, Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija sadarbībā ar Rimi Latvia izsludina konkursu "Meklē karotīti". Tā ietvaros Latvijas skolu 5. līdz 12. klašu skolēni aicināti radīt paši savu ēdiena recepti, izmantojot Zaļās un Bordo karotītes produktus. Pieteikumus konkursam "Meklē karotīti" iespējams iesniegt līdz 21. oktobrim. Konkursa uzvarētājiem būs iespēja apmeklēt kādu no karotītes produktu ražotnēm. Konkursā piedalīties aicināta ikviena Latvijas izglītības iestāžu klase divās vecuma grupās: 5.-9. klašu un 10.-12. klašu grupā. Konkursā iesūtītās receptes vērtēs Latvijā pazīstami pavāri un ēdiena gatavošanas eksperti, Rimi Gardēži Normunds Baranovskis, Liene Zemīte un Signe Meirāne. Maltīte tiks vērtēta punktu sistēmā, vērtējot dalībnieku zināšanas, radošumu, oriģinalitāti, kā arī darba atbilstību tematam un Zaļās un Bordo karotītes produktu izmantošanu receptē. "Veselīgs uzturs nebūt nav tikai lapu salāti vai vārīta vistas fileja. Veselīgs uzturs var būt arī, piemēram, kūka. Galvenais ir sabalansēts ēdiena sastāvs. Gatavojot savu veselīgo maltīti, aicinu nebaidīties eksperimentēt un īstenot idejas, kas sākumā var šķist neierastas! Ļaujiet vaļu fantāzijai, radiet jaunas receptes, pārbaudiet tās praksē un, iespējams, atklāsiet vēl nebijušas garšas. Domājot par daudzveidību receptē, iesaku izvēlēties sezonas augļus un dārzeņus," iedrošina Normunds Baranovskis, Rimi šefpavārs. Konkursa uzvarētāji katrā klašu grupā tiks paziņoti novembra sākumā. Uzvarētāji iegūs iespēju doties kopīgā klases ekskursijā uz kādu no Latvijas ražotnēm - "Rūjienas saldējums", "Tukuma piens", maizes ceptuve "Lāči", "Fazer Latvija" vai "Rīgas piena kombināts". Konkursa nolikums : http://karotite.lv/data/jaunumu bildes/Nolikums_konkursam_2019.pdf Konkursa privātuma politika : http://karotite.lv/data/jaunumu bildes/Privātuma politika_Karotites_konkurss.pdf Konkursa vecāku piekrišanas apliecinājums : http://karotite.lv/data/jaunumu bildes/Karotites_konkursa_vecaku_piekrisanas_apliecinajums.pdf Mon, 30 Sep 2019 14:22:46 EESThttp://karotite.lv/jaunumi/sak-kampanu-mekle-karotiti-lai-pieverstu-uzmanibu-bernu-edinasanas-kvalitatei Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija sadarbībā ar Zemkopības ministriju, kā arī populārākajiem pārtikas veikalu tīkliem Rimi, Maxima un Top organizē informatīvo kampaņu, lai veicinātu kvalitatīvu vietējo pārtikas produktu patēriņu ikdienas uzturā. Šogad kampaņas moto ir Meklē Karotīti!. Kampaņa mudinās vecākus pievērst lielāku uzmanību bērnu uzturam, aicinot sekot līdzi ēdināšanai skolās un bērnudārzos un izvēlēties paaugstinātas kvalitātes vietējos pārtikas produktus, kas marķēti ar Zaļo un Bordo karotīti. Informatīvā kampaņa, kuru veido PR aģentūra Mediju tilts, norisināsies no 1. oktobra līdz 15. oktobrim. Kampaņas vēstījuma nodošanai tapis atraktīvs videoklips, kas redzams Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas mājaslapā www.karotite.lv, interneta portālos, kā arī sociālajos medijos. Savukārt veikalu tīklos Rimi, Maxima un Top būs izvietoti informatīvi materiāli, kas aicinās pircējus izvēlēties vietējos produktus, kuri marķēti ar Zaļo un Bordo karotīti. "Zaļā un Bordo karotīte ir Latvijas sabiedrībā labi zināmas un atpazīstamas nacionālās kvalitātes zīmes, kas apliecina vietējo produktu augsto kvalitāti. Savukārt Zaļais publiskais iepirkums ir lieliska iespēja, motivācija un arī pienākuma signāls pašvaldībām sekmēt Latvijā ražoto augstās kvalitātes lauksaimniecības un pārtikas produktu īpatsvara palielinājumu bērnudārzos, skolās un citās iestādēs. Bērni ir mūsu nācijas, mūsu valsts nākotne, tādēļ ir būtiski nodrošināt veselīgu, ekoloģiski tīru un pilnvērtīgu uzturu pašvaldību iestādēs. Jāuzsver, ka, dodot priekšroku pašmāju lauksaimnieku un ražotāju produkcijai, mēs ne vien rūpējamies par veselīga uztura nonākšanu Latvijas iedzīvotāju pārtikas grozos, bet arī esam lokālpatrioti, veicinot Latvijas ekonomikas attīstību!" atgādina zemkopības ministrs Kaspars Gerhards. "Kampaņā ar nelielu humora piesitienu vēlamies runāt par nopietnu un sabiedrībā patlaban aktuālu tēmu - ēdināšanu un tās kvalitāti skolās un bērnudārzos. Izrādās, ka bērnu ēdienkartei mācību iestādēs regulāri seko līdzi vien katrs ceturtais no vecākiem jeb 26%, tādēļ aicinām vecākus būt aktīvākiem un iesaistīties vairāk. Vienlaikus mūsu veiktās aptaujas dati liecina, ka vecākiem ir svarīgi, lai bērni skolās un bērnudārzos tiktu nodrošināti ar kvalitatīviem vietējiem pārtikas produktiem. Tas ir signāls, kas pašvaldībām un skolām būtu jāņem vērā, veicot Zaļos publiskos iepirkumus un palielinot vietējo produktu īpatsvaru bērnu ēdienkartēs," uzsver Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) vadītāja Ināra Šure. 90% iedzīvotāju ir svarīgi, lai bērni skolās un bērnudārzos tiktu ēdināti ar kvalitatīviem vietējiem pārtikas produktiem, liecina LPUF sadarbība ar OMD Snaphots 2019. gada jūnijā veiktā sabiedriskās domas aptauja. 90% respondentu arī pauda viedokli, ka skolu un bērnudārzu iepirkumos priekšroka būtu jādod Latvijā ražotiem produktiem. Savukārt 60% aptaujāto satrauktu, ja bērnus skolās un bērnudārzos ēdinātu ar pārtikas produktiem, kuri ievesti no ārvalstīm un kuru kvalitāti un drošumu neapliecina Zaļās un Bordo karotītes kvalitātes zīmes. "Ņemot vērā, ka ārvalstu ražotāji nereti izvēlas savu produkciju dēvēt latviskos nosaukumos, maskējot produkta izcelsmes valsti, Latvijas ražotāji novērtētu, ja patērētāji rūpīgāk pētītu iepakojumus un lielāku uzmanību pievērstu izcelsmes vietas noskaidrošanai," aicina I. Šure. Vien 13% vīriešu, pērkot pārtiku, regulāri izpēta produktu sastāvu. Kopumā visbiežāk uzmanība tiek pievērsta derīguma termiņa noskaidrošanai (85%), pēc tam produkta sastāvam (61%), bet izcelsmes vietai - 38%. "Zaļās un Bordo kvalitātes zīmes ir palīgs steidzīgajiem, jo nozīmē, ka produkts ražots Latvijā, turklāt tas ir paaugstinātas kvalitātes. Karotīšu produktiem ir noteikti stingri sāls un cukura ierobežojumi, kas ir jo īpaši svarīgi bērnu uzturā, un šiem produktiem izvirzītās kvalitātes prasības pārsniedz gan Latvijas, gan Eiropas Savienības normatīvu prasības pārtikai. Ja nav laika iedziļināties, detalizēti pētot produktu sastāvu, tad uz iepakojuma ir jāmeklē kāda no abām Karotītēm. Mēs aicinām patērētājus nebūt tik vieglprātīgiem, veltīt mazliet vairāk laika un veikalos pievērst lielāku uzmanību produktu iepakojumam, izvēloties preces, kas marķētas ar Zaļās vai Bordo karotītes kvalitātes zīmi," aicina LPUF vadītāja. Aptaujas dati arī liecina, ka Zaļā un Bordo karotīte joprojām ir populārākās un zināmākās pārtikas kvalitātes zīmes. Zaļo karotīti zina 92% patērētāju, bet Bordo karotīti - 56%. Abām karotītēm ir arī visaugstākā patērētāju uzticība - 67% uzticas Zaļajai karotītei, bet iedzīvotāju vērtējumā otra uzticamākā ir Bordo karotīte, kas apsteigusi citas kvalitātes zīmes. Šobrīd Zaļā karotīte ir piešķirta 123 uzņēmumu 532 produktiem, bet Bordo karotīte - 51 uzņēmuma 276 produktiem. Zaļā karotīte tiek piešķirta produktiem, kuri tiek ražoti Latvijā no vietējām izejvielām un atbilst paaugstinātām kvalitātes prasībām. Savukārt Bordo karotīti piešķir produktiem, kuru pilns ražošanas cikls tiek veikts Latvijā, produkts atbilst paaugstinātas kvalitātes prasībām, bet ražošanai nepieciešamās izejvielas var nebūt vietējās. Tue, 01 Oct 2019 08:36:04 EESThttp://karotite.lv/jaunumi/zala-un-bordo-karotite--atpazistamakas-partikas-kvalitates-zimes-latvija-2 Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) veiktā aptauja par pārtikas kvalitātes zīmēm Latvijā rāda, ka pārtikas kvalitātes zīmēm uzmanību pievērš 81% patērētāju, salīdzinot ar 75% pirms pusotra gada. Latvijas iedzīvotāju vidū atpazīstamākās kvalitātes zīmes ir Zaļā un Bordo karotīte - Zaļo karotīti atpazīst 92% (iepriekš 90%) patērētāju, bet Bordo karotīti - 56% (54%). Pēc tam seko tādas zīmes kā Latvijas Ekoprodukts un Zaļā Ekolapiņa. Zaļai un Bordo karotītēm ir arī visaugstākā patērētāju uzticība - 67% uzticas Zaļajai karotītei, bet iedzīvotāju vērtējumā otra uzticamākā ir Bordo karotīte, kas apsteigusi citas pārtikas kvalitātes zīmes. unquot;Aptauja rāda, ka produktus ar kvalitātes zīmēm iedzīvotāji novērtē un izvēlas biežāk - tām pievērš uzmanību 81% patērētāju. Īpaši svarīgi tas ir gadījumos, kad pircējs attiecīgo produktu izvēlas pirmo reizi. Karotīšu novērtējuma rādītāji ir ar plus zīmi, salīdzinot ar iepriekšējo reizi, kad veicām aptauju,unquot; gandarīta LPUF padomes priekšsēdētāja Ināra Šure. Produkti, uz kuru iepakojuma ir redzamas abas populārākās un uzticamākās kvalitātes zīmes - Zaļā un Bordo karotīte, visbiežāk patērētājiem asociējas ar vietējiem, Latvijā ražotiem produktiem, ar kvalitatīviem un paaugstinātas kvalitātes produktiem, kā arī ar drošiem un regulāri pārbaudītiem produktiem bez mākslīgām piedevām un ĢMO. unquot;Zaļās un Bordo karotītes kvalitātes zīmes ir palīgs steidzīgajiem, jo nozīmē, ka produkts ražots Latvijā, turklāt tas ir paaugstinātas kvalitātes. Ja nav laika iedziļināties, detalizēti pētot produktu sastāvu, tad uz iepakojuma ir jāmeklē kāda no abām Karotītēm,unquot; uzsver LPUF vadītāja. Šobrīd Zaļā karotīte ir piešķirta 123 uzņēmumu 532 produktiem, bet Bordo karotīte - 51 uzņēmuma 276 produktiem. Aptauja veikta sadarbībā ar OMD Snapshots 2019. gada jūnijā, aptaujājot 750 respondentus. Thu, 17 Oct 2019 13:21:20 EESThttp://karotite.lv/jaunumi/mekle-karotiti-konkurss-ir-nosledzies Paldies visām 34 klasēm, kuras aizrautīgi piedalījās konkursā ar pašu veidotām receptēm un demonstrēja patiešām radošu pieeju, gatavojot veselīgus ēdienus no Zaļās un Bordo karotītes produktiem. Pieteikumus rūpīgi izvērtēja Latvijā pazīstami pavāri un garšas eksperti, Rimi Gardēži Normunds Baranovskis, Liene Zemīte un Signe Meirāne. Žūrijas pārstāve Liene Zemīte atklāj, ka izvēlēties uzvarētājus bijis patiešām sarežģīti, jo katra klase centās demonstrēt savu unikālo pieeju, kā arī receptes izdevušās gardas un interesantas. unquot;Īpaši patīkami pārsteidza jaunāko klašu skolēni, kuru receptēs dominēja veselīgums un sezonalitāte. Pie sevis nodomāju, ka dažas receptes labprāt vēlētos atkārtot,unquot; stāsta Rimi Gardēde un žūrijas locekle Liene Zemīte. Apkopojot konkursa unquot;Meklē karotītiunquot; žūrijas vērtējumus, par pašiem labākajiem recepšu autoriem un konkursa uzvarētājiem atzīti: 5.-9.klašu grupā Jaunmārupes pamatskolas 9.b klase un Salaspils 1. vidusskolas 5.d. klase. 10.-12.klašu grupā Mežupes pamatskolas 1. un 2. kursa audzēkņi un Priekuļu vidusskolas 10. klase. Žūrijas simpātiju balvu izcīnīja Talsu pamatskolas 5. klase. Uzvarētāji dosies kopīgā klases ekskursijā uz atpazīstamāko Latvijas produktu ražotnēm: Jaunmārupes pamatskolas 9.b klase apmeklēs AS unquot;Tukuma piensunquot;, Salaspils 1. vidusskolas 5.d klase dosies uz SIA unquot;Rūjienas saldējumsunquot;, Mežupes pamatskolas 1. un 2. kursa audzēkņi viesosies unquot;Fazer Latvijaunquot;, Priekuļu vidusskolas 10. klase - AS unquot;Rīgas piena kombinātsunquot;, bet Talsu pamatskolas 5. klase ciemosies maizes ceptuvē unquot;Lāčiunquot;. Ar visiem uzvarētājiem konkursa organizatori sazināsies personīgi. Fri, 01 Nov 2019 12:40:19 EEThttp://karotite.lv/jaunumi/konkursa-toposajiem-maizniekiem-rekordskaits-dalibnieku Ceturtdien, 21. novembrī Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikumā notiks profesionālās izglītības iestāžu audzēkņu profesionālās meistarības konkurss "Jaunais Maiznieks 2019", informē Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) vadītāja Ināra Šure. Konkursa mērķis ir saglabāt un popularizēt maiznieka profesiju, kā arī veicināt audzēkņu profesionālās iemaņas un radošo domāšanu inovāciju virzienā. Šā gada uzdevums jaunajiem maizniekiem būs pagatavot un izcept veselīgu maizi mūsdienīgam patērētājam, izmantojot dabiskas izcelsmes izejvielas. "Konkursā šogad piedalīsies rekordskaits dalībnieku! Esam gandarīti par jauniešu un viņu pedagogu aktivitāti. Tāpat kā latvieša ēdienkarte nav iedomājama bez maizes, tāpat pārtikas nozares neatņemama sastāvdaļa ir maizes ceptuves. Ar šo konkursu mēs vēlamies popularizēt pārtikas nozares tradicionālās profesijas un celt nozares prestižu," uzsver LPUF padomes priekšsēdētāja Ināra Šure. Latvijas Maiznieku biedrības izpilddirektore Gunta Duka norāda, ka šādi konkursi palīdz saglabāt un attīstīt maiznieka amatu Latvijā, radīt jaunas receptes, celt jauniešu kvalifikāciju un veicināt profesijas un skolu atpazīstamību Latvijā. Konkursā piedalīsies profesionālās izglītības iestāžu audzēkņi vecumā no 17 līdz 23 gadiem. Šogad saņemts rekorodskaits pietiekumu - konkursā startēs 12 topošie maiznieki no Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikuma, Valmieras tehnikuma, kā arī Jelgavas Amatu vidusskolas, Ogres tehnikuma un Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikuma. Konkursa laikā dalībnieku pasniedzējiem notiks saldskābmaizes cepšanas meistarklase. Konkursa uzvarētājs saņems titulu "Jaunais Maiznieks 2019" un naudas balvu. Paredzētas arī uzņēmumu specbalvas. "Jaunais Maiznieks 2019" notiks 21. novembrī - Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikumā, Nīcgales ielā 26. Konkursu organizē Pārtikas produktu kvalitātes klasteris un Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija sadarbībā ar Latvijas Maiznieku biedrību un Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikumu. Ar izejvielām konkursu atbalstīs AS "Rīgas Dzirnavnieks". Konkursu līdzfinansēs Eiropas Reģionālās attīstības fonds un Eiropas Savienība. Wed, 20 Nov 2019 10:07:52 EEThttp://karotite.lv/jaunumi/labaka-toposa-maizniece-no-jelgavas--justine-jumite 21. novembrī Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikumā noslēdzies profesionālās izglītības iestāžu audzēkņu profesionālās meistarības konkurss unquot;Jaunais Maiznieks 2019unquot;. Par uzvarētāju kļuvusi Jelgavas Amatu vidusskolas 3. kursa audzēkne Justīne Jumīte. Audzēkņu uzdevums bija pagatavot veselīgu maizi mūsdienīgam patērētājam, izmantojot tikai dabiskas izcelsmes izejvielas. Audzēkņu sniegumu konkursā vērtēja profesionāla žūrija - Edgars Grāvītis, maiznieka amata meistars, SIA "Lāči" tehnologs, Iveta Sokolova SIA "Lanordija" jaunu produktu vadītāja Baltijas valstīs un Toms Blumbergs, maiznieka amata zellis, SIA "Saldus maiznieks" ražošanas vadītājs. Konkursa uzvarētāja Justīne Jumīte (pasniedzēja Gunta Briede) no Jelgavas Amatu vidusskolas ieguvusi titulu "Jaunais Maiznieks 2019" un naudas balvu 200 eiro apmērā. Otro vietu izcīnīja Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikuma audzēkne Kate Zeltiņa (pasniedzēja Inese Bedeice), bet godpilno trešo vietu ieguvusi Ogres tehnikuma audzēkne - Līga Zeltiņa. Konkursa laikā dalībnieku pedagogiem notika meistarklase ‘’Izcep savu saldskābmaizi", ko vadīja SIA N.Bomja maiznīcas "Lielezers" ražošanas vadītājs Valters Kanopa. Speciālbalvas no SIA "Dona", AS "Hanzas Maiznīca", SIA "Lāči", SIA "Lanordija", SIA "Puratos Latvija", Latvijas Maiznieku biedrības un biedrības "Radošo Domu un Darba centrs "Svētelis"" saņēma ne tikai konkursa dalībnieki, bet arī pasniedzējas, kas devušas lielāko ieguldījumu savu audzēkņu izaugsmē. Konkursu organizēja Pārtikas produktu kvalitātes klasteris un Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija sadarbībā ar Latvijas Maiznieku biedrību un Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikumu. Ar izejvielām konkursu atbalstīja AS "Rīgas Dzirnavnieks". Konkursu līdzfinansēja Eiropas Reģionālās attīstības fonds un Eiropas Savienība. Konkursa mērķis ir saglabāt un popularizēt maiznieka profesiju, kā arī veicināt audzēkņu profesionālās iemaņas un radošo domāšanu inovāciju virzienā. Konkursā piedalījās profesionālās izglītības iestāžu audzēkņi vecumā no 17 līdz 23 gadiem, kopumā 12 topošie maiznieki no Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikuma, Valmieras tehnikuma, kā arī Jelgavas Amatu vidusskolas, Ogres tehnikuma un Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikuma. Fri, 22 Nov 2019 11:02:18 EEThttp://karotite.lv/jaunumi/lpuf-nozare-gatava-nodrosinat-latviju-ar-partiku-nepieciesamaja-daudzuma unquot;Pārtikas nozare ir gatava nodrošināt Latviju ar pārtikas produktiem nepieciešamajā daudzumā. Ražotāju prioritāte būs Latvija, kaut gan piegādes uz Eiropas Savienības valstīm ir 2 līdz pat 10 reizes lielākas,unquot; uzsver Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas vadītāja Ināra Šure. unquot;Paldies mūsu lielajiem ražotājiem, kas galvenokārt produkciju eksportē, bet krīzes situācijā ir gatavi pastiprinātu uzmanību pievērst savam mājas tirgum. Latvijas valdības izsludinātā ārkārtas situācija kalpos kā arguments pārtikas ražotājiem, lai nobīdes no līgumu izpildes, ko ietekmē koronavīrusa ierobežošanas pasākumi, automātiski nenozīmētu soda sankcijas no klientu puses,unquot; saka I. Šure. Apzinoties situācijas nopietnību, pārtikas uzņēmumi jau pirms valdības izsludinātās ārkārtas situācijas un pieņemtajiem pasākumiem Covid-19 ierobežošanai ir reaģējuši un darbību veic ārkārtas režīmā. Ir divkāršoti dezinfekcijas pasākumi, individuālās higiēnas un darbinieku veselības stāvokļa pārbaudes. Ir atcelti ārvalstu komandējumi, atcelti pasākumi ar lielu dalībnieku skaitu, darbs iespēju robežās tiek organizēts attālināti, tiek ierobežota apmeklētāju plūsma uzņēmumos. Tiesa, pārtikas nozares specifika ir tāda, ka ražošanas uzņēmumiem ir nepieciešama darbaspēka fiziska klātbūtne un darbu nav iespējams veikt attālināti. Uzņēmumi situāciju uztver ļoti nopietni un tai pieiet ar vislielāko atbildību un godaprātu. Visvairāk pieprasītā ir produkcija ar ilgāku derīguma termiņu. Lai nodrošinātu veikalu pasūtījumus strauji pieaugoša pieprasījumu, jau pašlaik pieprasīto produktu ražotāji strādā ar pilnu slodzi un liela daļa - diennakts režīmā. "Vienlaikus ir jāņem vērā, ka izejvielu cenas jau ir paaugstinājušās un kavēto piegāžu dēļ prognozējam, ka tas veicinās vēl papildu izejvielu cenu līmeņa pieaugumu. Problēmas var rasties ne tikai ar izejvielām, bet arī ar iepakojuma materiāliem, kuros jāfasē produkcija. Tāpat ir skaidrs, ka vīruss ietekmēs arī pārtikas pārstrādes nozari. Eiropas Savienībā pagaidām nav vienotas pieejas par izejvielu un eksporta produkcijas piegādēm starpvalstu līmenī. Piemēram, no Itālijas jau ir saņemts atteikums par iekārtu un izejvielu piegādēm, saražotās produkcijas eksports uz Itāliju no Latvijas ir apturēts uz nenoteiktu laiku," skaidro I. Šure. Koronavīrusa ierobežošanas pasākumi no ražotājiem prasa papildus resursus, piemēram, dezinficējot telpas, pārplānojot loģistiku produkcijas piegādēm, mainot ražošanas plānošanu, iepērkot papildus aprīkojumu. Slimības lapas uzņēmumiem bija liela problēma jau pirms Covid-19. Vīruss darbaspēka problēmas un slimības maksu jautājumu, visticamāk, tikai saasinās. "Neskatoties uz sarežģīto situāciju, Latvijai nepieciešamie pārtikas produkti tiks nodrošināti. Latvijas pārtikas patēriņa apjomi ir mazāki nekā mūsu ražotāju jaudas un pieejamo izejvielu apjomi, tāpēc nav pamata satraukumam. Līdzīga situācija pēc vīrusa uzliesmojuma bija Itālijā, taču pavisam drīz pieprasītākie produkti atgriezās veikalu plauktos, un iedzīvotāji saprata, ka rīkojušies pārsteidzīgi. Būsim saprātīgi un nepārspīlēsim ar produktu iepirkumu daudzumu individuālām vajadzībām," saglabāt vēsu prātu aicina I. Šure. Tue, 17 Mar 2020 10:58:19 EEThttp://karotite.lv/jaunumi/partikas-piegades-veikaliem-tiek-veiktas-pilna-apmera Pašlaik pārtikas produkcijas ražošana un piegādes veikaliem tiek veiktas pilnā apmērā, bet ir novērojamas problēmas ar loģistiku uz robežām. Šis jautājums ir jārisina, jo ilgtermiņā tas var negatīvi ietekmēt situāciju ar pārtikas apgādi Latvijā, norāda Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure. Zemkopības ministrijā izveidota krīzes vadības grupa, kurā ir pārstāvēti gan lauksaimnieki un tirgotāji, gan pārtikas ražotāji un ministrijas pārstāvji. Krīzes vadības grupa katru dienu izvērtē situāciju un veic nepieciešamās darbības, lai palīdzētu uzņēmējiem kritiskos jautājumus novērst. "Vēlos atgādināt, ka Latvijā ražotāji saražo vairāk pārtikas nekā valsts iedzīvotāji patērē. Mēs monitorējam situāciju nozarē un redzam, ka ražošana pašreiz norit bez aizķeršanās un piegādes tiek veiktas pilnā apjomā. Skatoties ilgākā termiņā, bažas rada sarežģītā loģistikas situācija uz valstu robežām, kur stundām, pat diennaktīm garās rindās stāv kravas automašīnas ar izejvielām un saražoto produkciju. Ir nepieciešams organizēt speciālus robežšķēršošanas koridorus pārtikas piegādēm, kas arī valdības līmenī tiek risināts," skaidro I. Šure. "Šobrīd izejvielas un iepakojuma materiāli ražotājiem pietiek, bet ne mirkli nedrīkstam zaudēt modrību, jo cīņa ar koronavīrusu prasīs neparedzami ilgu laika periodu. No valsts puses būtu svarīgi ieklausīties uzņēmējos un operatīvi reaģēt, ja identificēsim vēl kādus šķēršļus, kuru novēršana palīdzētu saglabāt ražošanas un piegāžu nepārtrauktību," uzsver LPUF vadītāja, kā piemēru minot, braukšanas laika ierobežojumu atcelšanu kravas auto vadītājiem iekšzemes pārvadājumiem. "Ražotājiem ļoti svarīgs ir jautājums par darbaspēka nodrošināšanu. Ja šonedēļ daudziem bija ieplānoti atvaļinājumi skolēnu brīvlaikā, tad aktuāls ir jautājums, kas nākamnedēļ notiks, piemēram, ar 1.-3.klases skolēniem, kas bez vecāku klātbūtnes nevarēs attālināti apgūt mācību vielu. Uzņēmumiem ir vajadzīgi cilvēki pie ražošanas līnijām," brīdina I. Šure. LPUF atgādina, ka, iepērkoties veikalos, iedzīvotājiem ir svarīgi ievērot distanci no citiem pircējiem un apmaksai vēlams izmantot bezskaidras naudas norēķinus. Tāpat būtu jāparūpējas par gados vecākajiem radiem, draugiem un kaimiņiem, apgādājot viņus ar pārtikas un citu nepieciešamo preču krājumiem. Wed, 18 Mar 2020 13:55:59 EEThttp://karotite.lv/jaunumi/valsts-atbalsts-2020gada Lauku atbalsta dienests ir apkopojis informāciju par to, kādu valsts atbalstu 2020.gadā saņems lauksaimnieki. Būtiskas izmaiņas pieteikšanās kārtībā un izmaksu termiņos nav paredzētas. Līdz 1.jūnijam lauksaimnieki var pieteikties valsts atbalstam biškopības nozares attīstībai. Lai varētu saņemt šo atbalstu, biškopim iepriekšējā gada 1.novembrī ir jābūt vairāk nekā 29 reģistrētām bišu saimēm. Plānotā likme ir 8,50 eiro, bet tā var tikt samazināta, ja pieprasītais finansējums pārsniegs piešķirtā finansējuma apmēru. Atbalstam dalībai nacionālajā pārtikas kvalitātes shēmā pieteikumu iesniegšanas termiņš ir mainījies - šogad tas ir no 1.septembra līdz 1.oktobrim. Atbalstu var saņemt par dalību bioloģiskās lauksaimniecības shēmā, dalību nacionālajā pārtikas kvalitātes shēmā un dalību aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, cilmes vietas nosaukumu vai garantētu tradicionālo īpatnību shēmā. Lauksaimnieki 2020.gadā varēs saņemt arī valsts atbalstu vaislas lauksaimniecības dzīvnieku ierakstīšanai ciltsgrāmatā un ciltsreģistrā. Šim mērķim kopā ir piešķirti 16 miljoni eiro. Šī atbalsta mērķis ir attīstīt nozarēs ciltsdarbu, mērķtiecīgi izmantojot dzīvniekus, lai saglabātu un uzlabotu to genotipu un veicinātu ģenētiski augstvērtīgu jaundzīvnieku ataudzēšanu ganāmpulkos. Atbalsts tiek piešķirts saskaņā ar Lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju organizāciju sniegto informāciju. Nosaukums Likme Termiņi Atbalsts cūkkopības nozarē Par vaislas sivēnmāti pēc LDC stāvokļa uz 1.martu - 347,32 eiro Par sivēnmāti pēc LDC stāvokļa uz 1.oktobri - 130,00 eiro Pieteikumu iesniegšanas termiņš ir: - 25.aprīlis (ņemta vērā Lauksaimniecības datu centrā (LDC) pieejamā informācija par reģistrētajiem lopiem uz 1.martu) - - 1. novembris (ņemta vērā Lauksaimniecības datu centrā pieejamā informācija par reģistrētajiem lopiem uz 1.oktobri). Atbalsts piensaimniecības nozarē Par piena šķirnes slaucamu govi, izslaukums no 7000 kg - 72,29 eiro Par piena šķirnes slaucamu govi, izslaukums no 5000-6999 kg - 58,29 eiro Pārskata iesniegšanas termiņš ir 1.maijs. Atbalsts gaļas liellopiem Par šķirnes saimniecībā esošu gaļas tīršķirnes zīdītājgovi - 118,72 EUR Par gaļas tīršķirnes zīdītājgovi- 58,72 EUR Par gaļas šķirnes krustojuma zīdītājgovi -23,72 EUR Pārskata iesniegšanas termiņš ir 1.septembris. Atbalstu ir piešķirts arī ciltsdarbam kazkopības nozarē, kur par piena šķirņu slaucamu kazu var saņemt 38,72 eiro. Pieteikumu iesniegšanas termiņš ir 1.septembris, vērā tiek ņemta Lauksaimniecības datu centrā pieejamā informācija par reģistrētajiem lopiem 1.augustā. Ciltsdarbam aitkopības nozarē provizoriskā likmē ir 30 eiro par vaislas aitu māti, pieteikumu iesniegšanas termiņš - 15.marts. Par tīršķirnes vaislas ķēvi provizoriskā likme ir 150 eiro, pieteikuma iesniegšanas termiņš 15.marts. Jāņem vērā, ka norādītās likmes ir provizoriskas, tās var tikt mainītas, ņemot vērā atbalstam pieteikto lopu skaitu. Plašāka informācija par atbalstu kredītprocentu dzēšanai tiks publicēta tad, kad tiks apstiprināti Ministru kabineta noteikumi, kas nosaka šī atbalsta izmaksas kārtību. Wed, 01 Apr 2020 16:07:44 EESThttp://karotite.lv/jaunumi/zemkopibas-ministrs-sobrid-izveleties-vietejo-razotaju-produkciju-ir-tik-svarigi-ka-vel-nekad Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards aicina Latvijas iedzīvotājus pavadīt Lieldienu svētku dienas senču tradīcijās, izvēloties vietējo lauksaimnieku un ražotāju produkciju svētku galdam, vienlaikus ievērojot arī valstī noteiktos ārkārtējās situācijas ierobežojumus. Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards: "Ārkārtējā situācija valstī līdz ar vīrusa COVID-19 ierobežošanai noteiktajiem pasākumiem sagādā ievērojamas neērtības kā iedzīvotājiem, tā arī sarežģītus izaicinājumus un grūtības pašmāju lauksaimniekiem un ražotājiem. Ir svarīgi ne vien ievērot pašizolāciju un sociālo distancēšanos, bet arī savās ikdienas gaitās sniegt tik ļoti nepieciešamo atbalstu pašmāju lauksaimniekiem un uzņēmējiem. Izvēloties Latvijas vietējo produktu, ikviens iedzīvotājs ir daļa no nozīmīga atbalsta pašmāju olu, piena, gaļas, graudu, dārzeņu un citu nozaru ražotājiem. Tādēļ, tuvojoties svētku dienām, aicinu ikvienu iedzīvotāju izvēlēties tieši Latvijā ražotus produktus - jo vairāk savā pārtikas grozā un arī uz svētku galda liekam Latvijas produktus, jo lielāku kopēju atbalstu mēs spējam sniegt kā lauksaimniecības nozarēm, tā arī valstij kopumā!" Ministrs uzsver, ka sabiedrības atbalsts pašmāju ražotājiem ir īpaši svarīgs ārkārtējās situācijas laikā - tas ir atbalsts lauksaimniekiem, ražotājiem un vietējiem uzņēmējiem, kas nodrošina sabiedrību ar pārtikas produktu pieejamību. Ne mazāk svarīgi ir tas, ka katrs Latvijas produkts, kuru iedzīvotāji izvēlas importa preču vietā, ir atbalsts arī valsts tautsaimniecībai kopumā: "Jo vairāk mēs kā sabiedrība spēsim atbalstīt vietējos ražotājus, jo vairāk noturēsim Latvijas iedzīvotāju samaksātos līdzekļus valsts ekonomikā. Tas ir kvalitatīvs vietējais produkts cilvēkiem, tā ir darbavietu saglabāšana un nodrošināšana, kā arī nodokļi valsts budžetā, kurus iespējams izmantot valstiski nozīmīgiem pasākumiem - arī atbalsta mehānismiem visdažādākajām nozarēm un iedzīvotājiem kopumā kā šodien tā arī nākotnē." COVID-19 krīzes laikā arī lauksaimniecības un pārtikas preču ražotāji izjūt papildu grūtības, ko izraisa pasaulē ieviestie pasākumi vīrusa izplatības ierobežošanai. Jau kritiska situācija vērojama olu ražošanā un piena pārstrādē. Olu sektorā Latvijā ražotāji nodrošina 160% no vietējā patēriņa apjoma, tādēļ izmaiņas ES tirgū (pieprasījuma samazinājums) rada tūlītēju negatīvu ietekmi. Olu ražotāji informē, ka būtiski samazinājies pieprasījums pēc olu pārstrādes produktiem, jo tie visvairāk bija pieprasīti viesmīlības nozarē, samazinās arī olu realizācijas iespējas ES dalībvalstīs dēļ ieviestajiem ierobežojumiem. Tieši tāpēc Lieldienu svētku dienās un arī turpmāk, pērkot drošu un kvalitatīvu Latvijas produkciju - vietējo ražotāju olas, ikviens sniedz nozīmīgu atbalstu gan ražotājiem, gan valsts ekonomikai. Latvijas Olu un putnu gaļas ražotāju asociācijas izpilddirektore Anna Ērliha: "Šis ir ļoti neparasts laiks - pilns izaicinājumu un iespēju. Kā nekad šobrīd redzams, cik liela loma ir katrai mūsu izvēlei, tāpēc aicinu iegādāties Latvijā ražotas olas, gaļu uz dārzeņus! Pasūtiet no zemniekiem, pērciet lielveikalos vai mazajos pašu ražotāju veikaliņos, bet galvenais - izvēlieties vietējo cilvēku audzēto un saražoto. Turklāt Lieldienas ir tas laiks, kad olu patēriņš mājsaimniecībās ievērojami pieaug, tādēļ katra iedzīvotāja izvēle, kas tiek izdarīta par labu tepat Latvijā ražotām olām un to pārstrādes produktiem, ir nozīmīgs atbalsts olu ražotājiem. Tā ir palīdzīga roka, kas šajā vispasaules krīzes situācijā ir patiesi vitāli svarīga! " Piena produktu nozarē, kur gadā saražojam produktus 138% apmērā no vietējā patēriņa apjoma, krīzes laikā grūtības rada eksportam paredzētās produkcijas realizācija, īpaši sieram un piena pulverim. Tādējādi pārstrādes uzņēmumiem nerealizējamo produktu krājumu veidošanās rada papildu izmaksas un tas nozīmē gan līdzekļu iesaldēšanu, gan apgrozāmo līdzekļu trūkumu. Tāpat par grūtībām ziņo piena ražotāji (lauksaimnieki) - Zemkopības ministrija saņem informāciju par svaigpiena iepirkuma cenu samazinājumu, kas negatīvi ietekmē saimniecību ieņēmumus. Zemkopības ministrija aicina ikvienu iedzīvotāju izvēlēties vietējos produktus, kā arī motivēt savus ģimenes locekļus, draugus un paziņas iegādāties tieši pašmāju produkciju, izmantojot arī tēmturi sociālajos tīklos - #AtbalstiVietējo, vienlaikus neaizmirstot arī par sociāli atbildīgas rīcības vēstnesi-tēmturi #PaliecMājās. Jau ziņots, ka aprīļa sākumā zemkopības ministrs Kaspars Gerhards aizvadīja diskusiju ar pārtikas preču mazumtirdzniecības ķēžu pārstāvjiem, kā arī lauksaimniecības kooperatīvu un citu lauksaimnieku organizāciju pārstāvjiem, apspriežot Latvijā ražotās produkcijas realizācijas iespēju paplašināšanu, tostarp Latvijas dārzeņu un augļu nepārtrauktu pieejamību veikalos gan šobrīd - ārkārtējās situācijas laikā, gan arī turpmāk. Tikšanās laikā pārtikas tirgotāji norādīja, ka atzinīgi vērtē Latvijas lauksaimniecības kooperatīvus kā savus patstāvīgos tirdzniecības partnerus iedzīvotāju nodrošināšanā ar vietējiem dārzeņiem. Savukārt lauksaimnieku organizāciju pārstāvji vērsa uzmanību uz to, ka ir gatavi paplašināt savās saimniecībās dārzeņu audzēšanu, ja tiks panākta vienošanās ar pārtikas veikaliem par izaudzētās ražas īpatsvara palielināšanu to plauktos. Veiksmīgas sadarbības rezultātā dārzeņu audzētāji nepārtraukti piegādās veikaliem Latvijas lauksaimnieku dārzos un laukos augušus dārzeņus un augļus. Savukārt tirdzniecības uzņēmumiem ir svarīgi, lai Latvijas dārzeņi un augļi būtu augstvērtīgi un pircēji labprāt tos iegādātos. Wed, 08 Apr 2020 17:24:44 EESThttp://karotite.lv/jaunumi/paaugstinatas-kvalitates-produktu-skaits-turpina-pieaugt Uzņēmumu skaits, kas ieguvuši tiesības produktus marķēt ar Zaļās un Bordo karotītes pārtikas kvalitātes zīmēm, turpina pieaugt arī Covid-19 laikā - karotīšu produktu skaits ir pārsniedzis 800. Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmai turpina pievienoties gan lielāki uzņēmumi, gan zemnieku saimniecības un mājražotāji. 10. jūnijā Latvijā beidzās 12. martā izsludinātā ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa Covid-19 ierobežošanai. Šis laiks bija izaicinājums visai pasaulei, un Latvijas pārtikas nozare nebija izņēmums. HoReCa (viesnīcas, restorāni, sabiedriskā ēdināšana) segments faktiski apstājās līdz ar tūrismu, slēgtajām skolām un bērnudārziem. Pārtikas ražotāji meklēja jaunus un radošus risinājumus, piemēram, uzsāka tirdzniecību internetā, nodrošinot produktu piegādes uz mājām. Mums ir prieks, ka ir arvien jauni uzņēmumi, kas gatavi veikt sertificēšanos Pārtikas un veterinārajā dienestā, lai savu produkciju varētu marķēt ar Zaļās un Bordo pārtikas kvalitātes zīmēm. Aktīvākie pandēmijas laikā izrādījušies mazie un vidējie uzņēmumi. Piemēram, Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmai nesen pievienojies Amatas novada gaļas pārstrādes uzņēmums Sidrabi, graudaugu ražošanas un fasēšanas uzņēmums Oma Food no Pārgaujas novada, Jaunjelgavas piena pārstrādes uzņēmums Sērenes piens, kā arī Alūksnes putnu ferma. Vēlas iegūt valsts kvalitātes zīmi Jaunajiem biedriem mēs vaicājam, kāda ir motivācija, kāpēc nolēmuši iegūt valsts kvalitātes zīmi, kuras produkcijas atbilstību regulāri pārbauda Pārtikas un veterinārais dienests. Oma Food godīgi atzina, ka lielākais izaicinājums šim gadam būs pārvarēt Covid-19 krīzes sekas, un uzņēmums cer, ka karotītes būs papildu palīgs krīzes pārvarēšanā. Zaļās karotītes simbols uz iepakojuma papildus popularizē un uzsver produkta kvalitāti, kā arī norāda izcelsmi. "Tas ir svarīgi gan esošajiem, gan potenciālajiem klientiem," iemeslus, kāpēc pieņemts lēmums veikt sertifikāciju dalībai Nacionālajā pārtikas kvalitātes shēmā, skaidroja Pārgaujas novada uzņēmums. Ar karotītēm marķētie produkti ir ražoti tepat Latvijā, tie nesatur ģenētiski modificētus organismus un sintētiskās krāsvielas, un to kvalitāte tiek regulāri uzraudzīta, lai atbilstu visaugstākajiem standartiem. Atbildot uz jautājumu, kuru dažkārt saņemam, ko praktiski nozīmē karotīšu paaugstinātā kvalitāte, tad, piemēram, produktiem, kas marķēti ar valsts kvalitātes zīmēm, ir noteikti stingrāki sāls un cukura ierobežojumi, kas ir jo īpaši svarīgi bērnu uzturā. Tas nozīmē, ka produktu garšas īpašības tiek panāktas bez mākslīgiem garšas pastiprinātājiem, bez sintētiskām krāsvielām, kaitīgām e-vielām. Savukārt gaļas produktiem karotītes kvalitātes zīme uz iepakojuma apliecina, ka gaļa nav iegūta mehāniskas atkaulošanas ceļā - tas ir aizliegts. Vienkāršiem vārdiem sakot, Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas produktu kvalitātei izvirzītās prasības ir augstākas, nekā nosaka Latvijas un Eiropas Savienības normatīvi. Ņemot vērā, ka karotīšu produktu klāsts ir ļoti plašs, nu jau ir vairāk nekā 800 dažādu produktu, kas ir marķētas ar Zaļo vai Bordo karotīti, tad Ministru kabineta noteikumos ir detalizēti aprakstītas prasības pa produktu grupām. 20% dalībnieku - zemnieku saimniecības Tāpat pie jaunajiem dalībniekiem vēl jāpiemin Cēsu maiznīca Solo, mazā alus darītava Brālis un Durbes novada zemnieku saimniecība Oliņi. Maiznīca Solo ir saņēmusi Bordo karotīti mājas rupjmaizei un saldskābmaizei, taču jau šogad plāno iegūt Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas sertifikātus arī citiem maiznīcas ražotajiem produktiem. Līdz ar pievienošanos karotīšu pulkam uzņēmums sagaida lielāku ieinteresētību no patērētājiem, kā arī lielāku ražošanas apjomu pieaugumu. Te jāpiebilst, ka vienu vai vairākas karotītes saviem produktiem ir ieguvuši teju visi lielākie Latvijas pārtikas ražotāji. Zemnieku saimniecības Oliņi saimnieki Inguss un Kristīne Žīguri novērojuši, ka cilvēki arvien vairāk pievērš uzmanību un novērtē kvalitatīvākus, veselīgākus produktus, par kuriem ir gatavi arī attiecīgi maksāt. Zaļā karotīte zemnieku saimniecībai nodrošinās stabilāku konkurētspēju tirgū, jo apstiprinās Oliņu produkcijas kvalitāti. Kopumā vairāk nekā 20% no visiem karotīšu dalībniekiem ir vietējās zemnieku saimniecības, kas kvalitātes zīmi ieguvušas dažāda veida dārzeņiem, medum un citiem lauku labumiem. Iedzīvotājus Covid-19 laikā, kas pārtikas ražotājiem, lauksaimniekiem, zemnieku saimniecībām nav viegls, aicinām būt patriotiem, izvēloties augstvērtīgākos un kvalitatīvākos vietējos produktus. Mēs aicinām pircējus veikalos pievērst uzmanību produktu iepakojumam, jo kvalitātes zīmes Zaļā karotīte un Bordo karotīte ir palīgs, kas palīdz vieglāk atšķirt kvalitatīvus vietējos pārtikas produktus. Kā par karotītēm izteicies maizes ceptuves Lāči saimnieks Normunds Skauģis: "Kvalitatīvi produkti ceļ pircēja pašapziņu un lepnumu par valsti. Izcili produkti nes mūsu valsts slavu pasaulē." Wed, 22 Jul 2020 16:40:33 EESThttp://karotite.lv/jaunumi/karotisu-tapsana-nebija-joka-lieta Daudzi pircēji, kuru ikdienas pirkumu klāstā ir paaugstinātas kvalitātes pārtikas produkti, kas marķēti ar Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas norādi - Zaļo vai Bordo karotīti, nemaz nezina, kāds darbs tika ieguldīts Latvijas Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas izveidē. Nacionālā pārtikas kvalitātes shēma tika veidota saskaņā ar Eiropas Savienības regulas prasībām, kas nosaka, ka galaproduktam ir izstrādātas specifiskas prasības, kuras nodrošina produktu kvalitāti, pārsniedzot komerciālu preču standartus attiecībā uz sabiedrības veselību, dzīvnieku labturību un vides saudzēšanu. Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmu pārbauda neatkarīga kontroles institūcija - Pārtikas un veterinārais dienests, shēma ir brīvprātīga un atvērta jebkuram ražotajam. Darbs pie šiem kritērijiem nebija joka lieta. Pie viena galda sēdās plašs ekspertu loks, sākot ar nozaru asociācijām, biedrībām, lauksaimniecības un pārtikas nozaru ekspertiem, zinātniekiem, universitāšu mācībspēkiem. Rezultātā 2008. gadā tika izstrādātas prasības pirmajām septiņām produktu grupām, bet 2014. gadā izstrādātie normatīvi tika pārskatīti, pieslīpēti un papildināti ar vēl trim produktu grupām. Lai shēmas produktus būtu vieglāk atpazīt, par Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas norādi tika nolemts izmantot jau sabiedrībā plaši atpazīstamu logo - Zaļo karotīti. Ņemot vērā, ka liela daļa sabiedrības zināja, ka Zaļās karotītes produkti satur 75 % Latvijas izcelsmes izejvielu, arī izveidojot Nacionālo pārtikas kvalitātes shēmu, šī prasība tika saglabāta. Bez ĢMO Prasības karotīšu produktiem varam iedalīt divās lielās grupās. Pirmkārt, tās ir vispārīgās, kas attiecas uz visiem produktiem, piemēram, karotīšu produkti nesatur ģenētiski modificētus organismus un sintētiskas krāsvielas. Tāpat ar Zaļo un Bordo karotīti marķētie produkti ir ražoti vai pārstrādāti Latvijā un tiem tiek nodrošināta regulāra uzraudzība no Pārtikas un veterinārā dienesta puses, kontrolējot produkta kvalitāti visos pārtikas aprites posmos. Otrkārt, katrai no karotīšu produktu grupām ir izvirzītas specifiskās prasības, kuras izstrādāt palīdzēja attiecīgā nozare. Stratēģiski prasību izstrādē izvirzījām trīs virsmērķus, lai paaugstinātās kvalitātes kritēriji būtu vērsti uz sabiedrības veselību, dzīvnieku labturību un vides saudzēšanu. Piemēram, olas, kas marķētas ar Zaļās karotītes norādi, ir iegūtas, ievērojot paaugstinātas labturības prasības - putniem izmantota brīvās turēšanas metode vai turēšana kūtī. Savukārt augļiem un dārzeņiem, ja tie tiek marķēti ar Zaļo karotīti, Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas prasības reglamentē, ka produkts ir audzēts atbilstoši integrētās audzēšanas metodei. Mazāk sāls un cukura Viens no svarīgākajiem uzsvariem bija uz sabiedrības veselības veicināšanu. Pēc Veselības ministrijas speciālistu ieteikuma tika iekļautas prasības par sāls satura ierobežošanu, par pārtikas piedevu samazināšanu un pievienotā cukura daudzuma samazināšanu. Piemēram, pievienotā sāls saturs 100 g gaļas produktu un to izstrādājumu nepārsniedz 1,25 g. Šīs papildu prasības nozīmē, ka produkti, kas marķēti ar Zaļo vai Bordo karotīti, ir bērnu uzturā draudzīgāki. Pārstrādes produktiem striktas prasības ir attiecībā uz pārtikas piedevu izmantošanu. Gribu akcentēt pievienotā sāls un cukura daudzuma limitus. Piemēram, Zaļās un Bordo karotītes zīme uz gaļas produktiem un izstrādājumiem apliecina, ka to ražošanā nav izmantotas pārtikas piedevas uzglabāšanas laika pagarināšanai, ārējā izskata uzlabošanai, garšas pastiprināšanai (E620 līdz E640) un vēlamo struktūras īpašību nodrošināšanai. Tāpat ražošanā aizliegts izmantot saldētu, atkausētu un mehāniski atdalītu gaļu, augu izcelsmes olbaltumvielas u. c. Nepārtraukts darbs pie kvalitātes Izvirzītās prasības mēs regulāri precizējam un pārskatām, ņemot vērā, ka tehnoloģijas mainās, top dažādi inovatīvi produkti. Aptuveni reizi gadā Ministru kabineta noteikumus Nr. 461 "Prasības pārtikas kvalitātes shēmām, to ieviešanas, darbības, uzraudzības un kontroles kārtība" papildinām ar jaunām produktu grupām, ņemot vērā ražotāju interesi un vēlmes. Karotītes marķējums uz produkcijas ir kā ceļvedis pircējiem, kas palīdz vieglāk atrast augstākas kvalitātes Latvijā ražotu vai pārstrādātu produkciju. Patērētāji lielākoties ir dzirdējuši un zina, ka abas karotītes nozīmē Latvijā ražotu produkciju. Zaļās karotītes produktiem vismaz 75 % ir vietējās izcelsmes izejvielas, bet Bordo karotītei pilns pārstrādes cikls notiek Latvijā. Jāatgādina, ka Bordo karotīte tika ieviesta, jo vietējām izejvielām ir gan sezonāls raksturs un ir gadalaiki, kad tās nav pieejamas, gan arī ir tādas izejvielas, ko paši nemaz nevaram saražot, piemēram, kakao. Ja ražotāji vēlas iesaistīties Nacionālajā pārtikas kvalitātes shēmā un sertificēt kādu no produktiem, tad pirmais solis būtu iepazīties ar produkta kvalitātei izvirzītajām prasībām. Procedūra ir tāda, ka uzņēmējam jāiesniedz pieteikums Pārtikas un veterinārajā dienestā, kas arī būs tā institūcija, kura veiks apsekošanu, pārbaudīs atbilstību un izsniegs sertifikātu. Pēc tam ražotājam jānoslēdz līgums ar Latvijas Pārtikas uzņēmumu federāciju par kvalitātes shēmas norādes lietošanas tiesībām. Uzņēmējiem katru gadu ir pieejams valsts atbalsts par dalību pārtikas kvalitātes shēmā, un ražotāji īpaši novērtē, ka Zaļā un Bordo karotīte sniedz papildu priekšrocības dalībai valsts un pašvaldību iepirkumos. Ginta Dzerkale, Zemkopības ministrijas Veterinārā un pārtikas departamenta Biotehnoloģijas un kvalitātes nodaļas eksperte Wed, 30 Sep 2020 19:32:17 EESThttp://karotite.lv/jaunumi/partikas-razotaji-aicina-meklet-karotites-un-izveleties-vietejos-produktus 1. oktobrī sākas kampaņa Meklē Karotīti!, ko organizē Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija (LPUF) sadarbībā ar Zemkopības ministriju un pārtikas veikalu tīkliem Rimi, Maxima un Top. Kampaņas mērķis ir veicināt kvalitatīvo vietējo pārtikas produktu patēriņu. Jau vairākus gadus Zemkopības ministrija kopā ar LPUF uzsver to, cik svarīgi ir ikdienas uzturā lietot kvalitatīvus vietējos pārtikas produktus, cik būtiski ir būt patriotiem, jo tas veicina vietējās ekonomikas attīstību. Covid-19 pandēmijas apstākļos Latvijas ražotājiem ir īpaši svarīgs vietējo patērētāju atbalsts, izvēloties Latvijā ražotu pārtikas produkciju. "Kampaņu vietējo produktu patēriņa veicināšanai organizējam jau sesto gadu pēc kārtas. Esam atgādinājuši par karotītēm kā spēcīgu simbolu, kas mūs pavada no bērnības, esam pievērsuši lielāku uzmanību bērnu ēdināšanai skolās un bērnudārzos, kā arī salīdzinājuši pārtikas patēriņa paradumus un pircēju lojalitāti Latvijā un kaimiņvalstīs. Daļai patērētāju šķiet, ka kvalitātes zīme uz iepakojuma var būt tikai mārketinga triks, tāpēc šoreiz skaidrosim, ko nozīmē Zaļās un Bordo karotītes produktu paaugstinātā kvalitāte," uzsver LPUF vadītāja Ināra Šure. Piemēram, produktiem, kas marķēti ar valsts kvalitātes zīmēm, ir noteikti stingrāki sāls un cukura ierobežojumi, kas ir jo īpaši svarīgi bērnu uzturā. Tas nozīmē, ka produktu garšas īpašības tiek panāktas bez mākslīgiem garšas pastiprinātājiem, bez sintētiskām krāsvielām, kaitīgām e-vielām. Ar karotītēm marķētie produkti ir ražoti tepat Latvijā, tie nesatur ģenētiski modificētus organismus un sintētiskās krāsvielas, un to kvalitāte tiek regulāri uzraudzīta, lai atbilstu visaugstākajiem standartiem. Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards vērš uzmanību: "Ikkatrs Latvijas produkts, kuru iedzīvotāji izvēlas importa preču vietā, ir atbalsts arī valsts tautsaimniecībai kopumā un svarīgs atbalsts pašmāju olu, piena, gaļas, graudu, dārzeņu un citu nozaru ražotājiem. Jo vairāk mēs kā sabiedrība spēsim atbalstīt vietējos ražotājus, jo vairāk noturēsim Latvijas iedzīvotāju samaksātos līdzekļus valsts ekonomikā. Tas ir kvalitatīvs vietējais produkts cilvēkiem, tā ir darba vietu saglabāšana un nodrošināšana, kā arī nodokļi valsts budžetā, kurus iespējams izmantot valstiski nozīmīgiem pasākumiem, arī atbalsta mehānismiem visdažādākajām nozarēm un iedzīvotājiem kopumā - gan šodien, gan nākotnē." "Rimi mērķtiecīgi veido savu sortimentu atbilstoši klientu vēlmēm un tirgus tendencēm. Būtisks priekšnosacījums, lai piedāvātu plašu un kvalitatīvu produktu izvēli mūsu klientiem ir vietējo ražotāju produktu iekļaušana veikalu sortimentā. Šis gads ir izaicinošs visām nozarēm, un mēs kā viens no tirgus lielākajiem mazumtirgotājiem varam palīdzēt vietējiem ražotājiem, tādējādi sadarbībā ar Zemkopības ministriju šī gada aprīlī pārskatījām sadarbības kritērijus, kas ļauj paātrināt līguma slēgšanas procedūras ar jauniem Latvijas piegādātājiem. To novērtē arī mūsu klienti - redzam, ka kopš pavasara palielinājusies pircēju interese par Latvijā audzētiem augļiem un dārzeņiem. Īpaši lepojamies, ka jau vairāku gadu garumā esam kampaņas "Meklē Karotīti!" atbalstītāji, tā papildu Rimi īstenotajām kampaņām vietējo ražotāju atbalstam, šī kampaņa būtiski palīdz mudināt klientus izvēlēties Latvijā ražotu produkciju," stāsta Rimi Latvia kategoriju departamenta direktors Milans Blūms. "Karotītes zīme uz iepakojuma ir kā iepirkšanās ceļvedis, kas palīdz ātri un vienkārši atrast Latvijā ražotus paaugstinātas kvalitātes pārtikas produktus, steidzīgiem pircējiem lieki netērējot laiku produktu sastāva izpētei un izcelsmes valsts meklējumiem. Zaļās un Bordo karotītes marķējums apvieno patērētāja vēlmes, ko izstrādāja plašs ekspertu loks, sākot ar lauksaimniecības un pārtikas nozaru ekspertiem un asociācijām līdz pat zinātniekiem un universitāšu mācībspēkiem. Karotīte nozīmē, ka šajos produktos ir mazāk sāls un cukura un garšas īpašības tiek panāktas bez sintētiskām krāsvielām un mākslīgiem garšas pastiprinātājiem. Tādēļ aicinām patērētājus meklēt karotītes," aicina I. Šure. Zaļā karotīte ir auditorijai vislabāk atpazīstamā pārtikas produktu kvalitātes zīme, ko atpazīst 92% iedzīvotāju. Bordo karotīte ir otra populārākā, to zina katrs otrais patērētājs (51%), liecina pēc LPUF pasūtījuma veiktās aptaujas rezultāti. Turklāt 18-29 gadu vecuma grupā šie rādītāji ir vēl augstāki - 96% atpazīst Zaļo karotīti, bet 65% - Bordo karotīti. Citas pārtikas kvalitātes zīmes ir zināmas krietni mazākam patērētāju lokam. Arī patērētāju uzticēšanās ziņā līderpozīcijas ir abiem Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas marķējumiem - Zaļajai karotītei kopumā uzticas 69% patērētāju, piedevām ar pieaugošu ietekmes spēku pēdējā gada griezumā (+10% punkti), savukārt Bordo karotītei - 30%. Pārtikas izvēlē galvenais kritērijs iedzīvotājiem joprojām ir cena (82%), taču 67% aptaujāto uzsvēruši arī kvalitātes nozīmi, kas ir pieaugums, salīdzinot ar citus gadus veiktajām aptaujām. Produkta garšas īpašības kā īpaši svarīgas atzīmē respondenti, kuru ģimenē aug bērni (68%), jo īpaši pirmsskolas vai pamatskolas vecuma atvases. Vislielākā uzmanība, pētot produktu etiķetes, tiek veltīta pārtikas derīguma termiņam (87%) un produkta sastāvam (55%). Aptauja veikta sadarbībā ar Snapshots 2020. gada septembrī, aptaujājot 768 respondentus. Kampaņas video pieejams šeit: https://www.youtube.com/watch?v=kmGY-WFLU_Aunamp;feature=youtu.be Šobrīd Zaļā karotīte ir piešķirta 135 uzņēmumu 579 produktiem, bet Bordo karotīte - 53 uzņēmumu 274 produktiem. Zaļā karotīte tiek piešķirta produktiem, kuri tiek ražoti Latvijā no vietējām izejvielām un atbilst paaugstinātām kvalitātes prasībām. Savukārt Bordo karotīti piešķir produktiem, kuru pilns ražošanas cikls tiek veikts Latvijā, produkts atbilst paaugstinātas kvalitātes prasībām, bet ražošanai nepieciešamās izejvielas var nebūt vietējās. Thu, 01 Oct 2020 05:19:20 EESThttp://karotite.lv/jaunumi/karotites-kvalitates-zime-nav-tipografiska-manipulacija Zaļās un Bordo karotītes kvalitātes zīmes nav tukša reklāma vai tipogrāfiska manipulācija uz pārtikas produktu iepakojuma - tā ir pamatīga pārtikas uzraudzības sistēma, kuru paredz Nacionālā pārtikas kvalitātes shēma, kas ir papildu kvalitātes prasības un garantijas, salīdzinot ar citiem produktiem. Zaļā un Bordo karotīte pilnīgi noteikti palīdz daļai pircēju gūt pārliecību, ka viņu izvēlētais piena produkts tiešām ir ražots Latvijā. Mūsu nozarē konkurence ar kaimiņvalstu ražotājiem ir ļoti izteikta, un diemžēl pētījumi liecina, ka pircējus nereti maldina produkti ar latviskiem nosaukumiem un etiķetēm, piemēram, Lietuvā ražotie piena produkti ar zīmolu Annele vai Igaunijas Alma, kurš gan nav tik latvisks, bet kuram, iespējams, ir vilinoša cena. Latvijas iedzīvotājiem derētu iegaumēt, ka citu valstu ražotāji, kas vēlas no ārpuses iekarot mūsu valsts tirgu, ir gatavi atdot daļu savu produktu lētāk, lai tikai iegūtu kādu tirgus daļu. Zaļās un Bordo karotītes kvalitātes zīmes palīdz neapjukt, lūkojot pēc vietējās preces, diemžēl daļa patērētāju paļaujas, ka latviskais nosaukums arī apliecinās, ka produkts ražots Latvijā. Private label noslēpums Vēl sarežģītāk ir ar privāto preču zīmju produktiem, uz kuriem, piemēram, ir norādīts, ka piena paka ir ražota Eiropas Savienībā. Pie katras iespējas cenšos izstāstīt noslēpumu, kā noskaidrot private label produkcijas ražotāju, proti, Eiropas Savienības marķēšanas nosacījumi paredz, ka uz iepakojuma tiek attēlota ovāla zīmīte ar izcelsmes valsts simbolu, piemēram, LT, LV, EE vai PL. Klāt ir arī numurs, pēc kura Pārtikas un veterinārā dienesta mājaslapā var atrast konkrēto Latvijas ražotāju. Tāpat kā uz daudziem citiem pārtikas produktiem, arī uz piena produktiem karotītes kvalitātes zīme norāda, ka tie ir izgatavoti atbilstoši visiem tehnoloģisko procesu nosacījumiem. Tā ir garantijas zīme, ka šīs prasības tiek ievērotas diendienā, sākot no piena savākšanas līdz pat gatavam produktam. Tā ir pārliecība gan mums pašiem, gan mūsu klientiem - karotīšu produkti top atbilstoši visiem nosacījumiem, kādi jāizpilda, lai saražotu veselīgu un drošu pārtiku. Atkāpes no kvalitātes netiek pieļautas Parasti uzņēmumos ir vairākas kvalitātes vadības sistēmas kā ISO, HACCP u. c., bet karotītes ir papildu uzraudzības sistēma. Piemēram, visos posmos ir jānodrošina noteiktas temperatūras ievērošana. Katrs no zemnieka, kooperatīva vai cita piena piegādātāja iepirktais svaigpiena daudzums tiek pārbaudīts, pirms tas nonāk līdz tālākai pārstrādei. Piemēram, mēs pārbaudām somatiskās šūnas, baktēriju kopskaitu, sasalšanas punktu un inhibitorus. Tie ir vai nu kādu antibiotiku, vai citu zāļu atliekvielas, kas var nokļūt pienā, ja dzīvnieks bijis slims un ticis ārstēts. Ja saimnieks domā, ka piens no neveselas gotiņas nemanīts aizies kopējā katlā, tad tā vis nav - ar mūsdienu metodēm šādas mahinācijas tiek ātri atklātas. Arī sasalšanas punkta pārbaude ir svarīga, lai izskaustu negodīgu saimnieku vai šoferu mēģnājumu palielināt piena daudzumu, piejaucot ūdeni. Tas viss tiek stingri kontrolēts. Ja tiek konstatēta kāda neatbilstība, kas notiek ļoti reti, tad neatbilstošais piena daudzums tiek utilizēts. Visas izmaksas sedz vainīgais saimnieks, un arī to paredz karotīšu uzraudzības sistēma. Visi ražotāji tajā ir ieinteresēti un to atbalsta, jo tādā veidā varam izķert neatbilstības. Tā nav obligāta prasība citos noteikumos, bet Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas dalībniekiem no katras svaigpiena tilpnes tiek paņemts paraugs. Līdz ar to, ja koppienā konstatējam neatbilstības, kā likums noķeram vainīgo. Derīguma termiņam ņem signālparaugu Vēl viens no svarīgiem posmiem ir precīza tehnoloģiskā procesa ievērošana, dokumentēšana un produktu saglabāšana dzīves cikla derīguma termiņa ietvaros. Uzraudzības ķēde ir tik smalka, ka varam to pārskatīt un pārbaudīt, ja pēkšņi ir kādas pretenzijas no klienta vai tirgotāja puses par derīguma termiņu. Ja, piemēram, produktu palete dažas stundas ir nostāvējusi temperatūrā, kas augstāka par + 6 grādiem, vai pat tiešos saules staros, tas produkta derīguma termiņu var saīsināt. Patērētāji kļūdas nepiedod, tāpēc ražotāju ieinteresētība saražot iespējami labāku produktu ir ļoti augsta, un karotītes ir viens no instrumentiem, kas ar papildu prasībām palīdz šo uzdevumu sasniegt. Karotītes pircējam atgādina, ka produkts ir dabīgas izcelsmes, ka tas ir veselīgs. Lielākā daļa piena pārstrādes uzņēmumu, kuru produkcijai ir veikta Zaļās karotītes sertifikācija, paralēli izmanto arī Bordo karotīti, kuras uzraudzība ir tikpat augstā līmenī. Bordo karotītes atšķirība ir tā, ka ražošanā izmantoto Latvijas izcelsmes izejvielu īpatsvars ir mazāks par 75%. Jauni produkti, jauni izaicinājumi Ražošanai attīstoties, tirgū ienāk produkti, kas ražoti, izmantojot jaunas tehnoloģiskās iespējas, un tagad populārs risinājums ir paaugstināt olbaltumvielu daudzumu piena produkteim un pievienot dažādas piedevas. Tā ir jauna produktu līnija, kas bez piedevām mūsu garšas uztverē būtu diezgan īpatnēja. Lai garšas kārpiņas apmierinātu, tiek pievienotas dažādas piedevas, piemēram, sulas vai sulu ekstrakti, džemi, ievārījumi, kaltētas ogas, augļi, kā arī linsēklas, graudi, kaņepes u. c. Ir arī šokolādi vai kakao saturoši produkti, kas Latvijā netiek ražoti, kā rezultātā produkts var neatbilst Zaļajai, bet atbilst Bordo karotītei, kura apliecina Latvijas izcelsmi. Piena nozarē savulaik esam lauzījuši galvu, kā pierādīt Latvijas iedzīvotājiem, ka produkts ir ražots Latvijā, kādas zīmes un norādes likt. Mēs secinājām, ka Latvijā nekā labāka par Zaļo karotīti nav, jo to iedzīvotāji zina vislabāk un šai kvalitātes zīmei uzticas. Ražotāju novērojumi liecina, ka lielai daļai pircēju Zaļā un Bordo karotīte dod papildu uzticamību un pārliecību, ka viņi izvēlas vietējo ražojumu. No ražotāju puses vēlos paviršākos pircējus aicināt pievērst lielāku uzmanību produktu izvēlei, jo latviskais nosaukums ne vienmēr ir garantija Latvijā ražotai precei. Jānis Šolks, Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētājs Mon, 05 Oct 2020 10:14:10 EESThttp://karotite.lv/jaunumi/karotites-palidz-tradicionalas-rudzu-rupjmaizes-izvele Maize un graudu pārstrādes produkti gan vēsturiski, gan mūsdienu skatījumā ir vieni no galvenajiem patēriņa groza pārtikas produktiem, ko Latvijas iedzīvotājs izvēlas ikdienā. Aptauju dati (SIA Puratos - Taste Tomorrow) liecina, ka 55% patērētāju lasa informāciju uz produkta marķējuma un viņiem ir svarīga kvalitāte, garšas īpašības, tā izcelsme un produkta ražošanā izmantotās izejvielas. Ja kviešu maizi patērētājs izvēlas galvenokārt pēc cenas, tad tradicionālo rudzu rupjmaizi - pēc ražotāja un Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas norādes Kvalitatīvs produkts - Zaļā vai Bordo karotīte kalpo kā papildu stimuls, lai izvēli nostiprinātu. Svarīgākais, dodot priekšroku graudu pārstrādes, maizes un miltu konditorejas izstrādājumiem ar Zaļo un Bordo karotīti, ir tas, ka patērētājs ar savu izvēli atbalsta vietējo izejvielu, vietējo darbaspēku - izejvielu audzētāju, pārstrādātāju un kvalitatīvo produktu ražotāju. Iegādājoties Zaļās un Bordo karotītes produktus, esam savas zemes patrioti, jo šis marķējums apliecina, ka produkti ir ražoti Latvijā. Sniedz priekšrocības iepirkumos Ražotājiem ne mazāk svarīgas ir kvalitātes zīmes priekšrocības valsts un pašvaldību iepirkumos, līdz ar to pirmsskolas bērnu iestādēs un skolās jaunā paaudze ikdienā lieto drošus, savā zemē izaudzētās labības pārstrādes produktus - maizi, veselīgās graudaugu putras un dažnedažādus citus maizes un miltu konditorejas izstrādājumus, kas gatavoti, stingri uzraugot visus pārtikas aprites posmus. Tā ir produkcija bez konservantiem, garšas pastiprinātājiem, krāsvielām un saldinātājiem, un tas ir ļoti svarīgi bērnu uzturam. Ražojot maizi, miltu konditorejas izstrādājumus un miltu produktus, kas apzīmēti ar Zaļās vai Bordo karotītes kvalitātes zīmi, izmanto miltus, kuru kvalitātes rādītāji atbilst noteiktām Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas prasībām. Lai iegūtu augstas kvalitātes graudaugu pārstrādes produktus - miltus ar labām cepamīpašībām -, viens no galvenajiem kvalitātes rādītājiem ir Hagberga krišanas skaitlis un mitrums, bet kviešu miltiem ļoti svarīgs ir arī lipekļa saturs. Mazāk sāls, nekā nosaka Eiropas Savienība Augstas kvalitātes maizes ražošanā neizmanto pārtikas piedevas, savukārt sāls saturs 100 gramos maizes nedrīkst pārsniegt 1,25 gramus, kas ir zemāks rādītājs par ES tiesību aktos noteikto. Rudzu maizes mīklas gatavošanā var izmantot tikai dabīgo ieraugu. Šeit varam runāt par rudzu rupjmaizi kā vēsturisku, tradicionālu produktu - latviskās identitātes simbolu -, kas gatavots, saglabājot sentēvu tehnoloģiju. Viens no mūsu nozares pārstāvjiem, Maiznieka amata meistars un SIA Lāči saimnieks Normunds Skauģis, ir teicis: "Kvalitatīvs produkts ceļ pircēja pašapziņu un lepnumu par savu valsti. Izcili produkti nes mūsu valsts slavu pasaulē." Ir grūti nepiekrist šim apgalvojumam. Gunta Duka, Latvijas Maiznieku biedrības izpilddirektore DER ZINĀT Daži piemēri maizei, kas ieguvusi Zaļās un Bordo karotītes sertifikāciju Bordo karotīte: Senču maize (Alūksnes maizes kombināts, SIA Alta S) Mājas rupjmaize (Solo maiznīca, SIA Beātus) Plaucētā rudzu rupjmaize (SIA Maiznīca Flora) Druvienas rupjmaize (LPB Priekules maiznīca) Pilngraudu rudzu maize (AS Hanzas maiznīca) Saldskābā maize Dona (SIA Dona) Zaļā karotīte: Rudzu maize Arona (MPB Madonas maiznieks) Rupjmaize Cienīgmaize (SIA Saldus maiznieks) Īstā rudzu maize (SIA Lāči) Rankas rudzu maize (ZS Ķelmēni) Rudzu rupjmaize (AS Roga Agro Avots: Latvijas Maiznieku biedrība, karotite.lv Tue, 06 Oct 2020 06:58:56 EESThttp://karotite.lv/jaunumi/riko-diskusiju-par-nepieciesamibu-izveleties-kvalitativus-vietejos-partikas-produktus Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija sadarbībā ar Rimi Latvia kampaņas "Meklē Karotīti!" ietvaros 7. oktobrī organizē diskusiju "Kāpēc svarīgi izvēlēties kvalitatīvus vietējos pārtikas produktus?" Diskusijā tiks runāts par vietējo zemnieku produkcijas kvalitāti, atbalstu vietējiem ražotājiem un Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmai; Zemkopības ministrijas paveikto atbalsta veicināšanā; par iedzīvotāju iepirkšanās paradumiem, vietējo produktu kvalitāti, salīdzinot ar importu, un zemnieku spēju saražot paaugstinātas kvalitātes produktus, kā arī par to, kāpēc pārtikas ražošanas uzņēmumiem svarīgi piedalīties Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmā. Tāpat diskusijas dalībnieki dalīsies ar viedokli, kas raksturo labu ēdienu un kvalitatīvus produktus. Diskusijā piedalīsies zemkopības ministra biroja vadītājs Jānis Eglīts, Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs,unquot;Rimi Latviaunquot; kategoriju vadības direktors Milans Blūms, unquot;Dobeles dzirnavnieksunquot; valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils, unquot;Valtera restorānsunquot; īpašnieks Valters Zirdziņš. Diskusija notiks Brīvības ielā 49/53 unquot;Rimi Gardēžu virtuvēunquot;, Rīgā. To būs iespēja vērot arī tiešsaistēKarotītes Facebook lapā: https://www.facebook.com/karotitelv un Rimi Latvija Facebook lapā: https://www.facebook.com/Rimi.Latvija. Mediju pārstāvjiem dalību diskusijai klātienē lūgums pieteikt, sūtot e-pastu miks.lusis@medijutilts.lv vai zvanot: 26186775. Tue, 06 Oct 2020 07:11:16 EESThttp://karotite.lv/jaunumi/karotites-kvalitates-zimes-garants--parredzama-un-neatkariga-uzraudziba PVD veic regulāras pārbaudes, vērtējot produktu atbilstību Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas prasībām. Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) uzrauga un kontrolē Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas (NPKS) produktus kopš 2013. gada 1. janvāra, pārbaudot, vai tie atbilst kvalitātes prasībām, kas noteiktas Ministru kabineta noteikumos Nr. 461. "Prasības pārtikas kvalitātes shēmām, to ieviešanas, darbības, uzraudzības un kontroles kārtība". Uzraudzība un kontrole nozīmē, ka PVD eksperti veic pārbaudes uzņēmumā gan tad, kad tas ir izteicis vēlēšanos iegūt šo paaugstinātas kvalitātes zīmi, gan tad, kad tā jau ir iegūta. Tas nozīmē regulāru pārliecināšanos gan par ražošanas procesa, gan produkta atbilstību NPKS prasībām. Šajās regulārajās pārbaudēs dienesta eksperti vērtē, vai ražošanas procesā nav radušās izmaiņas, vai produkti, kā arī to ražošanā izmantotās izejvielas ir atbilstošas prasībām. Protams, ir gadījumi, kad nākas konstatēt - produkts prasībām neatbilst. Piemēram, pārbaudot izejvielas, parādās kāda pārtikas piedeva, ko neparedz NPKS noteikumi, vai arī tiek saņemti kādu noteiktu rādītāju neatbilstoši laboratorisko izmeklējumu rezultāti. Ir arī gadījumi, kad izejvielu piegādātājs nav reģistrēts PVD vai arī, piemēram, izejvielā atrod kādu ģenētiski modificētu organismu. Situācijās, kad tiek konstatēts kāds neatbilstošs rādītājs, PVD vērtējums ir negatīvs un šo produktu nevar sertificēt. Uzņēmums, protams, var lūgt laiku neatbilstību novēršanai, piemēram - nomainīt izejvielas vai to piegādātājus. PVD šādos gadījumos nāk pretī uzņēmumiem un ieplāno atkārtotu pārbaudi. Taču ne vienmēr tas nozīmē, ka pārbaude būs veiksmīga, jo paaugstinātas kvalitātes zīme netiks izsniegta, ja uzņēmums būs novērsis neatbilstības, kas saistītas ar sertificēšanu, taču būs pieļāvis, piemēram, ar higiēnu saistītus pārkāpumus. Karotītes marķējumu drīkst izmantot tikai atbilstoši uzņēmumi Kad pārtikas produkts ir nonācis tirdzniecības posmā, ļoti nozīmīga loma ir pārtikas produkta marķējumam, jo tas ir galvenais informācijas avots patērētājam par produktu. Informācijai uz produkta iepakojuma ir jābūt skaidrai un patiesai, tā nedrīkst melot un maldināt. Kvalitātes zīmi Zaļā vai Bordo karotīte, kas apliecina, ka šis produkts atbilst paaugstinātas kvalitātes prasībām, drīkst izmantot tikai tie uzņēmumi, kas ir saņēmuši attiecīgu atļauju, jo to darbību un produktu PVD ir atzinis par atbilstošu NPKS prasībām. Paaugstinātas kvalitātes zīme ir zināmā mērā paaugstināta atbildība pret patērētāju. Tā ir savā ziņā kā palīgs vai ceļvedis patērētājam, kurš vēlas atbalstīt vietējos ražotājus, vietējos produktus, vietējos izejvielu ražotājus, kas neapšaubāmi nāk par labu tautsaimniecības attīstībai, un tā arī ir šādas valsts pārtikas kvalitātes sistēmas pamatdoma. Māris Eiklons, Pārtikas un veterinārā dienesta Augu izcelsmes produktu, dzērienu un bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības daļas vadītājs Mon, 12 Oct 2020 11:11:19 EESThttp://karotite.lv/jaunumi/aptauja-89-iedzivotaju-ir-svarigi-lai-berni-skolas-un-bernudarzos-ed-kvalitativus-vietejos-produktus 89% iedzīvotāju ir svarīgi, lai bērni skolās un bērnudārzos tiktu ēdināti ar kvalitatīviem vietējiem pārtikas produktiem, liecina Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) veiktā sabiedriskās domas aptauja. Jo mazāki bērni ir ģimenē vai zemāki vecāku ienākumi, jo šim aspektam tiek piešķirta lielāka nozīme. Vēl vairāk - 93% iedzīvotāju (+3% punkti kopš aizvadītā gada) pauž pārliecību, ka izglītības iestāžu pārtikas iepirkumos priekšroka būtu dodama Latvijā ražotiem produktiem, kuru kvalitāti un drošumu apliecina Zaļās un Bordo karotītes kvalitātes zīmes. Tāpat iedzīvotājiem aizvien biežāk rūp (+8% punkti pēdējā gada laikā), lai bērni izglītības iestādēs netiktu baroti ar pārtikas produktiem, kas ievesti no ārvalstīm un kuru kvalitāti un drošumu neapliecina kvalitātes zīmes. Kopumā prakse bērnu ēdināšanā izmantot no ārvalstīm ievestus neskaidras kvalitātes produktus satrauktu 68% iedzīvotāju. "Ņemot vērā, ka ārvalstu ražotāji nereti izvēlas savu produkciju dēvēt latviskos nosaukumos, maskējot produkta izcelsmes valsti, Latvijas ražotāji novērtētu, ja patērētāji rūpīgāk pētītu iepakojumus, meklētu karotītes un lielāku uzmanību pievērstu izcelsmes vietas noskaidrošanai," aicina Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas vadītāja Ināra Šure. "Zaļās un Bordo karotītes kvalitātes zīmes ir ceļvedis steidzīgiem pircējiem, kā atrast paaugstinātas kvalitātes vietējās izcelsmes produktus. Karotīšu produktiem ir noteikti stingri sāls un cukura ierobežojumi, un šiem produktiem izvirzītās kvalitātes prasības pārsniedz gan Latvijas, gan Eiropas Savienības normatīvu prasības pārtikai. Ja nav laika iedziļināties, detalizēti pētot produktu sastāvu, tad uz iepakojuma ir jāmeklē kāda no abām karotītēm," uzsver LPUF vadītāja. Aptaujas dati liecina, ka Zaļā un Bordo karotīte ir populārākās un zināmākās pārtikas kvalitātes zīmes. Zaļo karotīti zina 92% patērētāju, bet Bordo karotīti - 51%. Abām karotītēm ir arī visaugstākā patērētāju uzticība - 69% uzticas Zaļajai karotītei, bet iedzīvotāju vērtējumā otra uzticamākā ir Bordo karotīte, kas apsteigusi citas kvalitātes zīmes. Aptauja veikta sadarbībā ar Snapshots 2020. gada septembrī, aptaujājot 768 respondentus. Šobrīd Zaļā karotīte ir piešķirta 135 uzņēmumu 579 produktiem, bet Bordo karotīte - 53 uzņēmumu 274 produktiem. Zaļo karotīti piešķir produktiem, kuri tiek ražoti Latvijā no vietējām izejvielām un atbilst paaugstinātām kvalitātes prasībām. Savukārt Bordo karotīti piešķir produktiem, kuru pilns ražošanas cikls tiek veikts Latvijā, produkts atbilst paaugstinātas kvalitātes prasībām, bet ražošanai nepieciešamās izejvielas var nebūt vietējās. Thu, 15 Oct 2020 12:37:40 EESThttp://karotite.lv/jaunumi/karotites-piedalas-siera-svetkos-jelgava Augusta beigās Jelgavas pilsētā notika tradicionālie Siera kluba rīkotie lielākie svētki sieram, siera ražotājiem un ēdājiem, kurus atbalstīja un piedalījās arī Zaļā un Bordo karotīte Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikuma stendā. Todien skvērs pie Kultūras nama pārtapa bagātā siera ielā, uz kuras varēja satikt vismaz 100 dažādu garšu sierus. Arī biezpienu, desertus, jogurtus, sviestu. Tie bija 10 lielražotāju un 30 mājražotāju produkti, to skaitā daudzi Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas dalībnieki. Svētkus atklāja zemkopības ministrs Kaspars Gerhards. Viens no pārsteigumiem bija Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikums skolotājas Ineses Bedeices gatavotā unquot;Lielā sieru draudzības plateunquot;. Tā bija vairāk nekā 3 metrus gara, apvienojot 9 uzņēmumu sierus: PKS unquot;Straupeunquot;, Smiltenes Piens, Jaunpils Pienotava, ELPA, Lazdonas piensaimnieks, Limbažu Siers, PLPKS unquot;Dundagaunquot;, Talsu Piensaimnieks un SierŠtelle. Thu, 30 Sep 2021 10:38:24 EESThttp://karotite.lv/jaunumi/atklaj-kampanu-vietejo-partikas-produktu-popularizesanai 1.oktobrī sākas tradicionālā kampaņa kvalitatīvu vietējo pārtikas produktu patēriņa veicināšanai, ko organizē Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija (LPUF) sadarbībā ar Zemkopības ministriju un pārtikas veikalu tīkliem Rimi, Maxima un Top. Šoruden kampaņai dots nosaukums Ēd garšīgāk ar karotīti! "Ēšanas tēma latviešiem bijusi tuva no seniem laikiem, un ne reizi vien tā apspēlēta arī dažādās kinofilmās. Daudziem atmiņā ir palicis fragments no "Vella kalpiem" ar Raimonda Paula "Pavāru dziesmu" un kungu, kas tik prasa ēst un ēst. Tieši šo muzikālo motīvu, tikai jaunās skaņās - "Carnival Youth" versijā, esam izvēlējušies par šā gada kampaņas motīvu," stāsta LPUF vadītāja Ināra Šure. "Latvijā labi zināmus pavārus aicināsim stāties pie plīts, dodot uzdevumu maltītes pagatavot no vietējiem - Zaļās un Bordo karotītes produktiem. Mūsu veiktās aptaujas rezultāti liecina, ka 46% iedzīvotāju mēdz iedvesmoties no sabiedrībā pazīstamu cilvēku ieteikumiem un receptēm, gatavojot maltītes savās mājās, tāpēc Latvijas šefpavāru meistarklašu nedēļā no 4. oktobra iedzīvotājus iedvesmosim dažādām gardām maltītēm no Latvijas produktiem. Interesanti, ka sabiedrībā zināmu cilvēku padomi ēst gatavošanā visbiežāk iedvesmo sievietes (52%) un jauniešus vecumā līdz 30 gadiem (65%)," atklāj I. Šure. Kā uzsver zemkopības ministrs Kaspars Gerhards, tad Zaļā un Bordo karotīte ir atpazīstamākās pārtikas kvalitātes zīmes, kas apliecina vietējo produktu augsto kvalitāti: "Milzīgajā informācijas plūsmā un apstākļos, kad pārtikas cenas šā brīža starptautisku procesu ietekmē mainās, ir īpaši svarīgi panākt, lai vietējais pircējs sadzird, cik svarīgi ir atbalstīt tieši vietējos ražotājus, iegādājoties vietējos produktus. Mūsu lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozares ir ļoti spēcīgas - mēs spējam paši sevi nodrošināt ar pieejamu un kvalitatīvu pārtiku, kas ražota tepat Latvijā. Tāpēc mans aicinājums ir - brīdī, kad jāizdara izvēle, iepirkumu grozā likt kvalitatīvus vietējos - Latvijas produktus!" Septembrī veiktās sabiedriskās domas aptaujas rezultāti liecina, ka joprojām pārliecinoši atpazīstamākā pārtikas kvalitātes zīme ir Zaļā karotīte (zina 89% iedzīvotāju), kurai seko Bordo karotīte (zina 53%). Uz aptaujas jautājumu, kurām pārtikas produktu kvalitātes zīmēm jūs uzticaties, vairāk nekā 2/3 Latvijas iedzīvotāju (64%) apliecināja, ka uzticas Zaļajai karotītei. Uzticēšanās indeksa skalā, kas parāda, cik liela daļa no iedzīvotājiem, kuri zina zīmolu, tam uzticas, rādītājs ir vēl augstāks - 72%. Savukārt Bordo karotītei uzticas 29% Latvijas iedzīvotāju jeb 54% no tiem, kas kvalitātes zīmi atpazīst. Vislielāko nozīmi pārtikas kvalitātes marķējums iegūst brīdī, kad tiek iegādāts jauns, iepriekš nelietots pārtikas produkts. Šādos brīžos pārtikas kvalitātes zīmes kļūst svarīgas jau 60% pircēju. Ikdienā šāda veida informācijai uzmanību pievērš vidēji 15%-16% patērētāju, visbiežāk vecāki, kuri audzina bērnus vecumā līdz 18 gadiem (24%), bet jo īpaši pirmsskolas vecuma bērnu vecāki (24%). Aptauja veikta sadarbībā ar Snapshots 2021. gada septembrī, aptaujājot 753 respondentus. Šobrīd Zaļā karotīte ir piešķirta 132 uzņēmumu 588 produktiem, bet Bordo karotīte - 54 uzņēmumu 284 produktiem. Zaļā karotīte tiek piešķirta produktiem, kuri tiek ražoti Latvijā no vietējām izejvielām un atbilst paaugstinātām kvalitātes prasībām. Savukārt Bordo karotīti piešķir produktiem, kuru pilns ražošanas cikls tiek veikts Latvijā, produkts atbilst paaugstinātas kvalitātes prasībām, bet ražošanai nepieciešamās izejvielas var nebūt vietējās. Thu, 30 Sep 2021 17:05:39 EESThttp://karotite.lv/jaunumi/izveloties-produktus-ar-karotiti-atbalstam-vietejos-razotajus Nacionālā pārtikas kvalitātes shēma nav stāsts par vienkāršu mārketinga triku, par zaļu vai bordo krāsas karoti uz produkta iepakojuma - tas ir stāsts par pārtiku, kuras kvalitāte tiek īpaši uzraudzīta, kurai ir jāatbilst virknei prasību un kura tiek ražota tepat Latvijā. Zaļā un Bordo karotīte ir vienīgā valsts pārtikas kvalitātes zīme Latvijā, kuru piedevām izstrādāja plašs ekspertu loks, sākot ar nozaru asociācijām, lauksaimniecības un pārtikas ekspertiem, līdz pat zinātniekiem un universitāšu mācībspēkiem. Svarīgākais stāstā par Zaļo un Bordo karotīti ir tas, ka, atbalstot šo kvalitātes sistēmu, mēs popularizējam vietējos pārtikas ražotājus, audzētājus un zemnieku saimniecības. Mums ir svarīgi, lai Latvijā būtu darba vietas, lai Latvijā būtu ražotnes, lai Latvijā būtu cilvēki, kas mīl savu darbu un ir gatavi ražot un pārdot kvalitatīvu preci. Tas var būt biškopis, maza ražotāja, kura gatavo tortes, zemnieku saimniecība, kas savus lauku labumus apņemas marķēt ar karotītes kvalitātes zīmi, vai tikpat labi liels ražotājs, kas gatavs desmitiem produktu nodrošināt vēl augstākas prasības, nekā paredz Latvijas un Eiropas Savienības normatīvi. Un pārdošanas procesā karotītes kvalitātes zīme uz iepakojuma var palīdzēt pārdot vairāk un atpazīt vietējo produktu. Ieilgušajos Covid apstākļos ar visu cieņu ir jāizturas pret mūsu ražotājiem, zemniekiem, mūsu lauksaimniekiem. Pirmajā vīrusa vilnī mēs visi labi atceramies tukšos plauktus veikalos, un tas bija pirmais jautājums, kas satrauca daudzus. Tagad varam droši teikt, ka mēs sevi varam pabarot un varam nodrošināt ar kvalitatīvu pārtiku. Nav daudz valstu, kas ir tik priviliģētā situācijā, un par to mums jābūt pateicīgiem mūsu lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozarēm. No valsts puses īpaši vēlos uzsvērt, ka mums ir svarīgi, ko ēd mūsu iedzīvotājs un kāda ir šī pārtika. Jo īpaši svarīgi tas ir, skatoties arī nākotnē un skatoties uz jaunajām Eiropas prasībām, kas attiecas uz Zaļo kursu. Ne velti mūsu lauksaimnieki uzsver, ka jau tāpat saimnieko zaļi un arī Pārtikas un veterinārā dienesta analīžu rezultāti liecina, ka Latvijā nopērkamā pārtika, īpaši vietējā, ir viena no tīrākajām un drošākajām Eiropas Savienībā. Zemkopības ministrija atbalsta mērķi samazināt augu aizsardzības līdzekļu lietojumu, vienlaikus nedrīkstam vieglprātīgi iekrist šajā āķī - ir jārod līdzsvars starp integrēto un bioloģisko saimniekošanu, lai līdztekus kvalitātei saglabātos arī augsta ražība un produkcija eksporta tirgiem, jo tikai ar bioloģisko mēs nevarēsim iztikt. Sabiedriskās domas aptaujas, ko ik gadu organizē Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija, liecina, ka arvien vairāk ražotāju, īpaši mazo un vidējo, tajā skaitā zemnieku saimniecību, vēlas pievienoties Nacionālās pārtikas kvalitātes sistēmai, viņi ir gatavi pacelt kvalitātes latiņu un veikt nepieciešamo sertifikāciju Pārtikas un veterinārajā dienestā. Un šis solis ir brīvprātīgs, jo ar varu neviens nespiež maksāt dalības naudu, veikt sertifikāciju un ikgadējos auditus. Uzņēmumi labprātīgi piekrīt šiem izaicinājumiem, jo redz, ka tirgū pieaug pieprasījums pēc kvalitatīvās pārtikas, vienlaikus svarīgs motivators ir valsts un publiskie iepirkumi, kuros valsts kvalitātes sistēmas dalībnieki saņem priekšrocības. Šobrīd ar Ministru kabineta noteikumiem ir reglamentēts, ka vismaz 45% no pārtikas, kas tiek iepirkta publiskajos iepirkumos, ir jāatbilst Nacionālās pārtikas kvalitātes sistēmai. Piemēram, 2019. gadā ir veikti šādi iepirkumi par 130 miljoniem eiro, tātad varam rēķināt, ka liela daļa ir paaugstinātas kvalitātes produktu ar Zaļo un Bordo karotītēm. Viens uzdevums, kas paveicams kopā ražotājam, zemniekam un lielveikalu tīkliem, lai vietējais produkts būtu labāk pamanāms, lai izskaustu situācijas, ka produkta iepakojums maldina patērētāju. Ideālajā scenārijā, pieejot pie veikala plaukta, būtu vēlams, lai cilvēkam nav jādomā un uzreiz ir skaidrs, ka izvēlas vietējo. Izvēloties vietējo produkciju, panāksim to, ka nauda paliks Latvijā. Kā pārtikas pircējam mums ikkatram jāsaprot, ka viss sākas ar izvēlēm, kuras izdarām. Mūsu lauksaimniecības un pārtikas ražošanas sektori ir gana jaudīgi, lai Latvijā paši sevi varam nodrošināt ar kvalitatīvu pārtiku, bet viss sākas ar izvēlēm. Vismaz kartupeļiem, burkāniem, sīpoliem un cūkgaļai mūsu iepirkumu grozos noteikti būtu jānāk no Latvijas ražotājiem. Kad jāizdara izvēle, aicinu katru vēlreiz padomāt, vai viņš grib uzturēt itāļu vai latviešu zemnieku, lai mēs būtu bagāta un stipra valsts. Jānis Eglīts, zemkopības ministra biroja vadītājs Tue, 23 Nov 2021 12:38:56 EEThttp://karotite.lv/jaunumi/zala-karotite-ar-pircejiem-jau-20-gadus Latvijas pircēju labāk zināmajai un uzticamākajai pārtikas kvalitātes zīmei - Zaļajai karotītei - šogad aprit jau 20 gadu. To laikā piedzīvots daudz, saņemts pat Eiropas Komisijas rājiens par vietējo pārtikas ražotāju ekskluzīvu atbalstīšanu, tomēr Zaļā karotīte izdzīvojusi un karotīšu produktu skaits gadu no gada audzis. Zaļo karotīti jau 2001. gadā izveidoja sabiedriskā organizācija Mārketinga padome. Preču zīme tika radīta ar mērķi norādīt visu veidu kvalitatīvus produktus, kuros ir vismaz 75% Latvijā audzētu pamatizejvielu. Ņemot vērā, ka liela daļa sabiedrības zināja, ka Zaļās karotītes produkti satur 75 % Latvijas izcelsmes izejvielu, tad arī izveidojot Nacionālo pārtikas kvalitātes shēmu, šis pamatprincips palicis nemainīgs. Jau uzņēmumi, kas pirmajos gados ieguva kvalitātes zīmi, atzina, ka Zaļās karotītes izmantošana ļāvusi pārtikas ražotājiem realizēt vairāk produkcijas. Ja šobrīd Zaļā karotīte ir piešķirta 132 uzņēmumu teju 600 produktiem, tad 2004. gadā ražotāju skaits bija nepilni 20, bet produktu ar Zaļo karotīti - ap 200. Tolaik karotīti atpazina 78% no aptaujātajiem. 2014. gadā tika ieviesta Zaļās karotītes māsa - Bordo karotīte. Iemesls bija pavisam vienkāršs - lai preču zīmi varētu izmantot arī uzņēmumi, kas nekvalificējās karotītes prasībām, jo ražošanā izmantoja izejvielas, kas Latvijā netiek audzētas pietiekamā daudzumā vai pat vispār netiek audzētas. Piemēram, patērētāju mīlētiem un kvalitatīviem Latvijas produktiem, ko ražoja akciju sabiedrība Laima, nebija iespēju izmantot kvalitatīva produkta preču zīmi, kaut arī pilns pārstrādes cikls pilnībā tika nodrošināts Latvijā. Zaļajai karotītei bija nepieciešama māsa 2014. gadā tika ieviesta Zaļās karotītes māsa - Bordo karotīte. Iemesls bija pavisam vienkāršs - lai preču zīmi varētu izmantot arī uzņēmumi, kas nekvalificējās Zaļās karotītes prasībām, jo ražošanā izmantoja importa izejvielas. Piemēram, patērētāju mīlētiem un kvalitatīviem Latvijas produktiem, ko ražoja akciju sabiedrība Laima, tolaik nebija iespēju izmantot kvalitatīva produkta preču zīmi, kaut arī pilns pārstrādes cikls tiek nodrošināts Latvijā. Šodien Latvijā kopumā pastāv piecas pārtikas kvalitātes shēmas - nacionālā pārtikas kvalitātes shēma, bioloģiskās lauksaimniecības shēma, aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu shēma, aizsargātu cilmes vietas nosaukumu shēma un garantētu tradicionālo īpatnību shēma. Katrā no shēmām visi pārtikas aprites posmi ir izsekojami un produktu ražotājs ievēro atbilstošajos normatīvajos aktos noteiktās prasības. Patērētājam no pārtikas kvalitātes shēmas pazīstamākie ir nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas produkti, kas marķēti ar Bordo karotīti un Zaļo karotīti. Jau 20 gadus Zaļā karotīte pircējiem palīdz izvēlēties kvalitatīvus Latvijas ražojumus, un ir skumji, ka tagad pēkšņi izskan pārmetumi, ka Zaļā karotīte mulsinot pircēju prātus un šai zīmei neesot nekādas vērtības. Vēlos atgādināt, ka Zaļā karotīte pastāvēja jau 10 gadus, pirms Eiropas Savienībā tika ieviests vienots marķējums bioloģiskajai pārtikai. Līdztekus bioloģiskās lauksaimniecība shēmai nacionālā pārtikas kvalitātes shēma ir valsts atzīta un uzraudzīta pārtikas kvalitātes sistēma. Prasības karotītes produktiem nosaka Ministru kabineta noteikumi, un tās ir augstākas, nekā to nosaka Latvijas un Eiropas Savienības normatīvi. Dažu produktu grupu ražotāji pat sūkstās, ka gribētu tikt pie karotītēm, taču kvalitātes latiņa esot pārāk augsta. Un ne velti, jo prasības izstrādāja eksperti, sākot ar nozaru asociācijām, lauksaimniecības un pārtikas nozaru ekspertiem, universitāšu mācībspēkiem un zinātniekiem. Garantēta kvalitāte, izcelsme un izsekojamība Zaļā karotīte un Bordo karotīte nenozīmē tikai to, ka produktam ir Latvijas izcelsme, tā ir garantēta paaugstināta kvalitāte, tā ir izsekojama izcelsme un kvalitātes kontrole, kas tiek nodrošināta visos pārtikas aprites posmos un ko veic Pārtikas un veterinārais dienests. Karotīšu produkti nesatur ģenētiski modificētus organismus, sintētiskās krāsvielas, tajos ir mazāk sāls un cukura, tātad tie ir veselīgāki. Ne reizi neesam apgalvojuši, ka Zaļā karotīte būtu bioloģisks produkts, bet nav izslēgts, ka jūsu iemīļotais produkts, kas marķēts ar Zaļo karotīti, patiesi ir bioloģisks, jo karotīšu uzņēmumu lokā netrūkst bioloģisko ražotāju un zemnieku saimniecību. Gadu no gada organizējam karotīšu kampaņas, lai veicinātu kvalitatīvu vietējo produktu patēriņu, kas no sākta gala ir bijis Zaļās karotītes mērķis. Mēs skaidrojam un izglītojam patērētājus par karotītēm, par vērtībām, ko apliecina šīs kvalitātes zīmes. Un priecājamies, ka iedzīvotāji to novērtē. Kā izteicies Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks, "piena nozarē savulaik esam lauzījuši galvu, kā pierādīt Latvijas iedzīvotājiem, ka produkts ir ražots Latvijā, kādas zīmes un norādes likt. Mēs secinājām, ka Latvijā nekā labāka par Zaļo karotīti nav, jo to iedzīvotāji zina vislabāk un šai kvalitātes zīmei uzticas. Ražotāju novērojumi liecina, ka lielai daļai pircēju Zaļā karotīte un Bordo karotīte dod papildu uzticamību un pārliecību, ka viņi izvēlas vietējo ražojumu." Ilze Zuimača, Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas projektu vadītāja Tue, 23 Nov 2021 13:05:09 EEThttp://karotite.lv/jaunumi/ar-reklamas-kampanu-popularizes-vietejos-partikas-produktus 1. oktobrī startēs tradicionālā kampaņa kvalitatīvu vietējo pārtikas produktu patēriņa veicināšanai, ko organizē Zemkopības ministrija ar Latvijas Pārtikas uzņēmumu federāciju (LPUF) sadarbībā ar pārtikas veikalu tīkliem Rimi, Maxima un Top. "Iegādājoties pārtikas preces, pašlaik iedzīvotāji vēl vairāk meklē akcijas preces un izvēlas lētākos produktus. Cenu kāpums ir bijis tik straujš un ievērojams, ka daudziem vienkārši nav citu variantu. Arī maksātspējīgākie pircēji, kas parasti pirka to, kas viņiem garšo, cenai uzmanību nepievēršot, sāk sekot līdzi pārtikas cenām. Šādos apstākļos aicinām īpaši atbalstīt vietējos ražotājus, sekot līdzi ne tikai cenām, bet arī produktu izcelsmes valstij," uzsver Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure. "Izvēloties preces ar Zaļās un Bordo karotītes kvalitātes zīmi, vari būt drošs, ka izvēlies Latvijā ražotu pārtiku. Izvēloties Latvijas preci, iztērētie eiro paliek Latvijas ekonomikā. Tas, ko vēl katrs kā pircējs varam darīt, lai ieekonomētu, ir vēl rūpīgāk gatavot iepirkumu sarakstus un produktiem ar garāku derīguma termiņu pirkt lielākus iepakojumus, jo to cena parasti ir zemāka, nekā pērkot vienu produkta vienību," rekomendē Ināra Šure. Viņa norāda, ka arī pārtikas ražotāji nav atrauti no valsts un tāpat kā ikviens no mums izjūt cenu kāpumu, kā rezultātā meklē iespējas, kur, ko un kā ieekonomēt. "Šis nav laiks, kad veikalu plauktos sagaidīsim daudzus jaunus pārtikas produktus, jo investīcijas jaunu garšu un produktu meklējumos ir iesaldētas, tāpēc lūkosim savus iemīļotos un iecienītos pārtikas produktus, kuru vietējo izcelsmi apliecina karotītes kvalitātes zīmes uz iepakojuma," norāda Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas vadītāja. Arī šoruden kampaņai dots nosaukums "Ēd garšīgāk ar karotīti!". Zaļā un Bordo karotīte ir atpazīstamākās pārtikas kvalitātes zīmes, kas apliecina vietējo produktu augsto kvalitāti. Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas produktu kvalitātei izvirzītās prasības ir augstākas, nekā nosaka Latvijas un Eiropas Savienības normatīvi. Pārtikas kvalitātes zīmēm uz produktu iepakojuma ikdienā uzmanību pievērš vidēji 15%-16% patērētāju, visbiežāk vecāki, kuri audzina bērnus vecumā līdz 18 gadiem (24%), bet jo īpaši pirmsskolas vecuma bērnu vecāki (24%). Šobrīd Zaļā karotīte ir piešķirta 130 uzņēmumu 551 produktiem, bet Bordo karotīte - 51 uzņēmumu 305 produktiem. Zaļā karotīte tiek piešķirta produktiem, kuri tiek ražoti Latvijā no vietējām izejvielām un atbilst paaugstinātām kvalitātes prasībām. Savukārt Bordo karotīti piešķir produktiem, kuru pilns ražošanas cikls tiek veikts Latvijā, produkts atbilst paaugstinātas kvalitātes prasībām, bet ražošanai nepieciešamās izejvielas var nebūt vietējās. Wed, 28 Sep 2022 10:43:06 EESThttp://karotite.lv/jaunumi/tiks-noskaidrots-labakais-jaunais-maiznieks-2022-gada Ceturtdien, 1. decembrī jau ceturto reizi notiks profesionālās meistarības konkurss maizniekiem "Jaunais Maiznieks 2022", informē Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) projektu vadītāja Ilze Zuimača. Šoreiz tiks noskaidrots labākais jaunais maiznieks 2022. gadā. Konkursa mērķis ir popularizēt maiznieka profesiju un veicināt audzēkņu profesionālās iemaņas un radošo domāšanu inovāciju virzienā, un, iekļaujot tradicionālās maizes cepšanas metodes, izveidot maizi ar īpašu nozīmi no dažādu graudaugu miltiem. Šā gada uzdevums jaunajiem maizniekiem būs pagatavot un izcept maizi ar moto "Mana īpašā Maize". "Tā varētu būt, piemēram, mana ceļa vai brokastu maize, vai maize, kas gatavota par godu kādiem īpašiem svētkiem. Kādu tieši maizi pagatavot, to jau atstāsim jauno maiznieku ziņā," skaidro LPUF padomes priekšsēdētāja Ināra Šure. Viņa arī atklāj, ka šogad konkursa ietvaros notiks ukraiņu tradicionālo ēdienu prezentācija. Ēdienus būs pagatavojuši skolotāji un viņu audzēkņi no Ukrainas. Latvijas Maiznieku biedrības izpilddirektore Gunta Duka norāda, ka katra valsts ir tik stipra, cik stipri, izglītoti, lojāli un patriotiski ir tās iedzīvotāji un kādu pienesumu valsts ekonomikai, izaugsmei ar savu darbu vai mācībām tie veido. "Īpaši mums būtu jāpriecājas un jāatbalsta tie jaunie speciālisti, kuri ir aktīvi, uzdrīkstas mēģināt, tā pilnveidojot sevi un iedrošinot citus. Tieši tādi ir konkursanti, un ar prieku gaidīsim šī gada profesionālo skolu audzēkņus un viņu atbalstītājas - skolotājas, lai stāstos un praktiskos darbos par un ap savu izveidoto maizi atgādinātu citiem par tautas tradīcijām, identitāti un tās stiprumu," uzsver Gunta Duka. Konkursā piedalīsies profesionālās izglītības iestāžu audzēkņi vecumā no 17 līdz 23 gadiem. Šogad konkursā startēs pieci topošie maiznieki no Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikuma, trīs audzēkņi no Valmieras tehnikuma, kā arī pa vienam no Ogres, Kuldīgas un Ventspils tehnikumiem. Konkursa uzvarētājs saņems titulu "Jaunais Maiznieks 2022" un naudas balvu. Visi konkursanti pateicībā par dalību saņems AS "Rīgas dzirnavnieks", AS "Hanzas Maiznīca" un "Puratos Latvia" produkciju, kā arī Latvijas Maiznieku biedrības, SIA "Lāči", SIA "Lanordija", SIA "Puratos Latvia" un SIA "Gemoss" specbalvas. "Jaunais Maiznieks 2022" notiks 1. decembrī - Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikumā, Nīcgales ielā 26. Konkursu organizē Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas Pārtikas produktu kvalitātes klasteris un Latvijas Maiznieku biedrība sadarbībā ar Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikumu. Ar izejvielām konkursu atbalstīs AS "Rīgas dzirnavnieks" ar zīmolu "Hercogs". Konkursu līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds un Eiropas Savienība. Projekts "Pārtikas Produktu Kvalitātes Klasteris", pr. nr. 3.2.1.1/16/A/002 Thu, 01 Dec 2022 09:57:54 EEThttp://karotite.lv/jaunumi/labakais-jaunais-maiznieks--ernests-gutmanis-no-ventspils-tehnikuma Profesionālās meistarības konkursā "Jaunais Maiznieks 2022" par uzvarētāju kļuvis un labākā jaunā maiznieka titulu ieguvis Ventspils Tehnikuma audzēknis Ernests Gūtmanis, kuram maiznieka profesiju apgūt palīdz pasniedzēja Anta Garbare, informē Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas projektu vadītāja Ilze Zuimača. "Es priecājos, ka konkursā piedalījās tik daudz jauniešu no dažādām Latvijas skolām, kuri ar lielu atbildību un nopietnību ir pievērsušies maizes tēmai un iedziļinājušies maizes gatavošanas tehnoloģiskajā procesā. Jaunie maiznieki konkursam radīja speciālas maizes, kas atšķiras gan pēc savas krāsas un formas, gan arī pēc receptes un garšas. Vēlu konkursantiem nezaudēt azartu maizes gatavošanā!" uzsver konkursa žūrijas priekšsēdētājs, maizes ceptuves unquot;Lāčiunquot; saimnieks un maizniekmeistars Normunds Skauģis. Līdz ar titulu "Labākais jaunais Maiznieks 2022" Ernests Gūtmanis ieguvis arī naudas balvu 200 eiro apmērā. Otro vietu izcīnīja Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikuma audzēkne Elīna Olendere, kuras pasniedzēja ir Dace Šēna. Godpilno trešo vietu ieguva Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikuma audzēkne Aleksandra Beļakova, kuras pasniedzēja ir Līga Rugāja. Savukārt žūrijas simpātiju balvu ieguva Ogres tehnikuma audzēkne Marija Titarenko, kuras skolotāja ir Gita Kalnaģeidāne. Naudas balvas saņēma arī pārējie konkursa laureāti. "Ar šo konkursu vēlējāmies atgādināt par maiznieka profesiju, kas ir viens no tradicionālajiem arodiem, kas prasa lielu rūpību, pacietību un centību," atzīmē Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure. "Šī gada konkursu raksturo viens vārds - gandarījums! Sen nebiju redzējusi audzēkņus tik saliedētus, kaut viņi nākuši no dažādām mācību iestādēm. Mēs iepazinām ar pozitīvām emocijām un darba sparu piepildītus jauniešus. Pārdomātajās prezentācijās saskatījām lielisku skolotāja un audzēkņa sadarbību. Tas, mums - organizatoriem, dod motivāciju arī nākotnē veidot šādus konkursus, lai turpmāk saglabātu maiznieka amatu un patiesi lepotos ar mūsu tautas maizes tradīcijām un vēsturi," emocijās dalās Latvijas Maiznieku biedrības izpilddirektore Gunta Duka. "Maize ir unikāls produkts, mums jāuztur dzīvas tās radīšanas tradīcijas un jānodod tās nākamajām paaudzēm. Konkursa norise ar tā lieliskajiem dalībniekiem apliecināja jauniešu prasmes piedāvāt maizi ar īpašām garšām, smaržām, krāsām un formām. Katrs maizes klaipiņš tika radīts ar cieņu un mīlestību," lielu paldies par maizes mīlestības svētku radīšanu saka Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikuma valdes locekle un direktore Ilze Ločmane. Konkursa ietvaros savus tradicionālos ēdienus prezentēja arī ukraiņu audzēkņi, izveidojot pop-up restorānu "Chervona Ruta" un aizkustinot konkursa žūriju un Latvijas jauno maiznieku skolotājus. Ukraiņu ēdienus gatavoja 12 jaunieši un viņu skolotāji no Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikuma sadraudzības pilsētas Chernivtsi. Visi konkursa dalībnieki saņēma AS "Rīgas dzirnavnieks", AS "Hanzas Maiznīca" un "Puratos Latvia" produkciju, kā arī Latvijas Maiznieku biedrības, SIA "Lāči", SIA "Lanordija", SIA "Puratos Latvia" un SIA "Gemoss" specbalvas. Konkursā piedalījās profesionālās izglītības iestāžu audzēkņi vecumā no 17 līdz 23 gadiem. Konkursa mērķis ir popularizēt maiznieka profesiju un veicināt audzēkņu profesionālās iemaņas un radošo domāšanu inovāciju virzienā, un, iekļaujot tradicionālās maizes cepšanas metodes, izveidot maizi ar īpašu nozīmi no dažādu graudaugu miltiem. Šā gada uzdevums jaunajiem maizniekiem bija pagatavot un izcept maizi ar moto "Mana īpašā Maize". Konkursu organizēja Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas Pārtikas produktu kvalitātes klasteris un Latvijas Maiznieku biedrība sadarbībā ar Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikumu. Konkursu līdzfinansēja Eiropas Reģionālās attīstības fonds un Eiropas Savienība. Projekts "Pārtikas Produktu Kvalitātes Klasteris", pr. nr. 3.2.1.1/16/A/002 Fri, 02 Dec 2022 11:21:03 EEThttp://karotite.lv/jaunumi/karotites-vares-iegut-ari-olu-pulverim Valdība 21. februārī apstiprinājusi Zemkopības ministrijas (ZM) ierosinātos grozījumus pārtikas kvalitātes shēmu prasībām, papildinot produktu klāstu ar prasībām jaunam nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas produktam - olu pulverim. Izstrādātās kvalitātes prasības ļauj sertificēt olu pulveri, tādējādi veicinot ražotāju iesaistīšanos nacionālajā pārtikas kvalitātes shēmā un piedāvājot patērētājiem iespēju saņemt vairāk jaunu pārtikas kvalitātes shēmu produktu. Grozījumi noteikumos arī precizē mitruma saturu nacionālajā pārtikas kvalitātes shēmā iekļautajām pusžāvētajām desām, nosakot, ka mitruma saturs pusžāvētās desās nedrīkst pārsniegt 65%. Grozījumi noteikumos neparedz administratīvā sloga palielināšanos ražotājiem, jo dalība pārtikas kvalitātes shēmās ir brīvprātīga. Noteikumos veikti arī redakcionāli precizējumi. Noteikumi "Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 12. augusta noteikumos Nr. 461 "Prasības pārtikas kvalitātes shēmām, to ieviešanas, darbības, uzraudzības un kontroles kārtība"" stāsies spēkā pēc to publikācijas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Thu, 23 Feb 2023 15:27:01 EEThttp://karotite.lv/jaunumi/ar-vestnesu-kampanu-popularizes-vietejos-partikas-produktus 3.oktobrī startēs ikgadējā Karotīšu kampaņa kvalitatīvu vietējo pārtikas produktu patēriņa veicināšanai, ko organizē Zemkopības ministrija ar Latvijas Pārtikas uzņēmumu federāciju sadarbībā ar pārtikas veikalu tīkliem Rimi un Maxima. "Šoruden vēlamies uzrunāt ne tikai patērētājus un atgādināt viņiem, kāpēc ir svarīgi izvēlēties vietējos pārtikas produktus, bet gribam uzrunāt arī pārtikas ražotājus, kuri vēl nav spēruši soli, lai pieteiktos Pārtikas un veterinārajā dienestā, veiktu sertifikāciju un iegūtu savai produkcijai Zaļās vai Bordo karotītes kvalitātes zīmi. Mēs esam uzrunājuši četru uzņēmumu vadītājus, kuri piekrituši kļūt par Karotītes vēstnešiem," šā gada kampaņas ieceri atklāj Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure. Kampaņas vēstneši būs maizes ceptuves "Lāči" saimnieks un maizniekmeistars Normunds Skauģis, AS "Dobeles dzirnavnieks" valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils, zemnieku saimniecības "Zūmaņi" īpašniece Digna Skrodere un SIA "Kronis" vadītājs Aivars Svarenieks. "Izvēloties Latvijā ražoto, mēs naudu atstājam mūsu valsts ekonomikā. Šāda rīcība ir ne tikai patriotiska, bet arī labāka klimatam, jo tas nozīmē, ka mēs izvēlamies īsākas pārtikas piegādes ķēdes, nevis produktus, kas ceļojuši pāri pus-Eiropai vai pat pāri okeāniem. Aicinām pircējus sekot līdzi produktu izcelsmes valstij, jo latviskais zīmols ne vienmēr būs Latvijā ražots," atgādina LPUF padomes priekšsēdētāja Ināra Šure. "Izcili produkti nes mūsu valsts slavu pasaulē. Izmantojot Zaļo karotīti, mēs apliecinām mūsu produktu ražošanu saskaņā ar paaugstinātām kvalitātes prasībām. Aicinu arī citus ražotājus pievienoties, jo kopā mēs varam celt Latvijā augstas kvalitātes pārtikas līmeni!" uzsver maizniekmeistars Normunds Skauģis. "Karotītes mums dod priekšrocības startēt valsts un pašvaldību iepirkumos," vienu no svarīgākajām Zaļās un Bordo karotītes priekšrocībām norāda AS "Dobeles dzirnavnieks" valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils. Zemnieku saimniecības "Zūmaņi" īpašniece Digna Skrodere atgādina, ka arī daudzi lauksaimnieki ir pievienojušies Nacionālajai pārtikas kvalitātes shēmai. SIA "Kronis" vadītājs Aivars Svarenieks pircējiem atgādina, ka uzņēmuma produkcija, kas marķēta ar izcilības zīmi "Bordo karotīte", tiek ražota tepat, Bauskā. "Bordo karotīte apliecina to, ka viss produktu pārstrādes cikls ir veikts tepat Latvijā," uzsver Aivars Svarenieks. "Nacionālajai pārtikas un kvalitātes shēmai turpina pievienoties jauni ražotāji, un man ļoti patika, kā pateica "Pūpolu maizes" ražotājs, kurš pavisam nesen pievienojās karotīšu saimei. Zaļās karotītes iegūšanu "Pūpolu maize" nodēvēja par viņu ceptās maizes kvalitātes "legalizāciju", cerot uz lielāku atpazīstamību ne tikai Ziemeļkurzemē, bet arī citviet Latvijā," stāsta Ināra Šure. Saglabājot maizes cepšanas tradīcijas un recepti, Talsu uzņēmums SIA "ZJC" piedāvā svaigi ceptus maizes un konditorejas izstrādājumus jau vairāk nekā 30 gadus. Viņu ražotā produkcija pēc sastāva vienmēr esot atbildusi Zaļās karotītes kvalitātes standartiem, taču maizes ceptuve ir maza un attīstās pakāpeniski, izaugsmē investējot tikai pašu nopelnīto. Līdz ar to nākamais izaugsmes solis un Pārtikas un veterinārā dienesta sertifikācija vairākiem produktiem veikta tikai nesen, skaidro LPUF padomes priekšsēdētāja. "Rudens ir ražas laiks, kad veikalu plauktos nevajadzētu būt problēmām ar latviešu produktiem. Izvēloties preces, kas marķētas ar Zaļās un Bordo karotītes kvalitātes zīmi, vari būt drošs, ka izvēlies Latvijā ražotu pārtiku. Būsim modri un dosim priekšroku vietējai pārtikai," aicina Ināra Šure. Šobrīd Zaļā karotīte ir piešķirta 134 uzņēmumu 593 produktiem, bet Bordo karotīte - 52 uzņēmumu 279 produktiem. Zaļā karotīte tiek piešķirta produktiem, kuri tiek ražoti Latvijā no vietējām izejvielām un atbilst paaugstinātām kvalitātes prasībām. Savukārt Bordo karotīti piešķir produktiem, kuru pilns ražošanas cikls tiek veikts Latvijā, produkts atbilst paaugstinātas kvalitātes prasībām, bet ražošanai nepieciešamās izejvielas var nebūt vietējās. Wed, 27 Sep 2023 10:29:02 EEST